Ja vēlaties mūs atbalstīt
Ir trīs labi veidi, kā atbalstīt mūsu portālu un visu to, ko cenšamies ar tā palīdzību izdarīt.
Pirmais veids – pastāstiet mums to, ko, Jūsuprāt, vajadzētu zināt visiem: par tiem, kas paklusām zog, par tiem, kas kampj bez mazākā kauna, par tiem, kas melo, acīs un kameru objektīvos skatīdamies, par tiem, kas, aizbildinoties ar visdīvainākajiem argumentiem, noklusē un slēpj lietas, kuras vajadzētu uzzināt visai sabiedrībai. Pastāstiet mums – un par to, ka stāstītāji esat Jūs, nekad un neviens neuzzinās, ja vien paši to nevēlēsities. Toties uzzināto un pārbaudīto mēs to pastāstīsim visiem, kam nav vienalga, kas notiek mūsu zemē.
Otrais veids – dalieties ar citiem tajā, ko esat uzzinājuši no mūsu portāla. Mēs nestrādājam par naudu, un mūsu mērķis nav pelnīt uz tās informācijas rēķina, ko esam uzzinājuši un kurā dalāmies. Mūsu vēlme ir – lai to uzzinātu un ņemtu vērā iespējami daudz cilvēku. Mēs tiešām esam pārliecināti, ka brīvi pieejama, kompetenta un plaša informācija ir tā, kas var palīdzēt mūsu zemei, - un tajā var savu roku pielikt arī ikviens no Jums.
Trešais veids – protams, mums kaut kā ir jāsedz portāla un darbinieku tehniskās izmaksas. Atšķirībā no lielas daļas Latvijas mediju aiz mums nestāv nekādi pašmāju vai citzemju roulendi, - un tāpēc viņi arī nespēj nekādā veidā ietekmēt to, ko mēs Jums stāstām. Līdz ar to, ja nu vēlēsieties kādā veidā mūs atbalstīt arī finansiāli, mēs par šo palīdzību būsim pateicīgi un varam garantēt, ka ikviens santīms tiks iztērēts tikai un vienīgi lietas labā.
Jau pašlaik šai sadaļā esam iekārtojuši Paypal Donations „pogu”, ar kuras palīdzību varat vienkārši, bez kādiem sarežģījumiem sniegt šo atbalstu.
Protams, mums jābrīdina, ka nevarēsim pieņemt un nepieņemsim šādu palīdzību no neidentificējamiem avotiem, arī pašmāju roulendus un viņu rokaspuišus lūdzam netraucēt.
Paldies Jums jau iepriekš par jebkura veida atbalstu. Darām un darīsim, ko varam, lai attaisnotu Jūsu uzticību.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
