10 vienkārši jautājumi Nacionālās apvienības vadībai par komunistu Dzintaru Rasnaču
Pietiek lasītājs09.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās publiskota interesanta informācija – izrādās, mūsu pazīstamais tieslietu sistēmas balsts un stute, tieslietu ministrs un Nacionālās apvienības vērtību nesējs Dzintars Rasnačs nevis vienkārši bijis PSKP biedrs, bet turklāt kompartijā iestājies 1988. gadā – laikā, kad jau aktīvi darbojās pirmās neatkarības kustības. Ņemot vērā, ka pats ministrs ir par šo tēmu ir mēms kā zivs un ka arī viņa partijas biedri izliekas šo informāciju nemanām, te būs 10 vienkārši jautājumi Nacionālās apvienības vadībai ar Raiti Dzintaru priekšgalā:
1) Vai tiešam pašreizējais tieslietu ministrs, Nacionālās apvienības biedrs Dzintars Rasnačs ir bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs?
2) Ja jā, vai tiešām Dzintars Rasnačs kompartijā ir iestājies astoņdesmito gadu beigās, kad kārtīgi patrioti un drosmīgi nacionālisti jau dibināja LNNK un Vides aizsardzības klubu?
3) Vai Nacionālās apvienības vadība ir uzdevusi Dzintaram Rasnačam jautājumus par viņa komunistisko pagātni?
4) Ja šādi jautājumi ir uzdoti, kā Dzintars Rasnačs ir paskaidrojis savu tieksmi uz kolaboracionismu ar padomju iekārtu astoņdesmito gadu beigās?
5) Vai Nacionālās apvienības vadība ir centusies noskaidrot – vai Dzintars Rasnačs vispār ir arī izstājies no kompartijas?
6) Vai ir noskaidrots – kādas tieši personas ir devušas Dzintaram Rasnačam nepieciešamās rekomendācijas, lai viņš varētu iestāties PSKP, un vai šīs personas nav bijušas atbildīgos PSKP un VDK amatos?
7) Vai Nacionālās apvienības vadība ir iepazinusies ar Dzintara Rasnača kompartijas personisko lietu, viņa autobiogrāfiju, viņa personiskās pārliecības aprakstu un iesniegumu par iestāšanos PSKP?
8) Vai Nacionālās apvienības vadība ir noskaidrojusi – cik vēl bijušo PSKP biedru pašlaik darbojas partijas rindās, tostarp partijas un nodaļu vadībā?
9) Vai Nacionālās apvienības vadība vispār ir vēlējusies painteresēties par šo jautājumu?
10) Un visbeidzot – vai Nacionālās apvienības vadība tiešām uzskata, ka bijušo komunistu atrašanās partijas rindās atbilst Nacionālās apvienības deklarētajām vērtībām un principiem?
* Lai kungi un dāmas nemēģinātu izlikties, ka uz viņiem tas nekādi neattiecas, maza uzziņa – Nacionālās apvienības vadībā ir:
- Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un Saeimas deputāts
- Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts, LU Juridiskās fakultātes lektors
- Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis
- Jānis Dombrava, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts
- Imants Parādnieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts
- Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības valdes loceklis
- Ināra Mūrniece, 12. Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības valdes locekle
- Inese Laizāne, Nacionālās apvienības valdes locekle, Saeimas deputāte
- Rihards Kols, 12. Saeimas deputāts.
- Raivis Zeltīts, Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, Mārupes novada domes deputāts
- Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
- Edvīns Šnore, 12. Saeimas deputāts
- Ieva Holma, Rīgas domes deputāte
- Ginta Vilcāne, Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas vadītāja
- Jānis Nebars, Salaspils novada domes deputāts
- Dainis Locis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas nodaļas vadītājs
- Nauris Puntulis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas domes NA frakcijas priekšsēdētājs
- Jānis Atis Krūmiņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
