Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Svētdien apritēja gads kopš 160 velkamistu vēstules parādīšanās. Šai laikā pati dzīve atspēkojusi murgus, muldēšanu un melus, un vēstule šķistu visai smieklīga, ja nebūtu runa par eksistenciāliem draudiem latviešu tautas pastāvēšanai. Tāpēc nebrīnītos, ja vēstule un parakstītāju saraksts klusi pazustu (cik nu tas vairs iespējams, protams). Lai tomēr paliktu vēsturei, pārpublicēju te.

Parakstītāju sarakstu esmu pārkārtojis vārda alfabēta secībā un konstatējis, ka bijuši 167 parakstītāji, turklāt Baiba Fromane, Evelīna Ozola un Jānis Ķirpītis parakstījušies divreiz. Tā kā skaitlis „160” iegājies tautā un paši parakstītāji nav iebilduši pret to, nosaukumā var palikt 160 velkamistu vēstule.

Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

Latvijas Republikas Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Latvijas Republikas Saeimas frakcijām

Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai

Tikai pagājušā gada laikā no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku – aptuveni 2000 katru mēnesi. Mēs esam pārliecināti, ka šādā situācijā uzskatīt divos gados paredzēto 250 bēgļu uzņemšanu par apdraudējumu ir absurdi. Turklāt ne tikai tāpēc, ka šo cilvēku skaits ir niecīgs, bet arī tāpēc, ka jaunu cilvēku piesaiste ir iespēja Latvijas attīstībai.

Katrs, kurš pabijis ekonomiskās migrācijas vissmagāk skartajos Latvijas laukos, zina, kā izskatās tukšie ciemati, kur teju vienīgais stabilais darbs ir pašvaldības organizētie “algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, ko tautā joprojām dēvē par “simtlatnieku programmām”. Katrs, kurš pazīstams ar biznesa loģiku, zina, ka uzņēmēji vēlas ieguldīt savus līdzekļus tikai reģionos ar attīstības potenciālu. Katrs, kurš ārpus Rīgas mēģinājis nolīgt celtniekus, laukstrādniekus vai citus šķietami vienkāršo darbu darītājus, zina, cik grūti ir atrast uzticamus darbiniekus. Katram, kurš zina, kā veidojas Latvijas pensiju sistēma, ir skaidrs, ka nākotnē būs nepieciešams vairāk strādājošu cilvēku, kas spēs nodrošināt vecumdienas šībrīža 30-gadniekiem.

Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama. Tikpat neizbēgama realitāte ir arī bēgļu kustība. Migrācija no noteiktiem pasaules reģioniem pastiprinās gan bruņotu konfliktu, gan klimata pārmaiņu izraisītā resursu trūkuma dēļ. Bēgļu situācija ir starptautiska problēma un Latvijai kā starptautiskās sabiedrības loceklei šīs problēmas risināšanā ir un būs jāpiedalās. Pašlaik šo slogu ir spiestas nest jaunattīstības valstis un dažas Eiropas Savienības valstis. Latvijai, kas kopš 2000. gada Eiropas fondu finansējumā saņēmusi gandrīz sešus miljardus eiro, ir jāspēj dot pretī vismaz tik daudz kā mājas dažiem simtiem kara, bada un nabadzības apdraudētu cilvēku.

Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai. Plānu, kurš, mācoties no citu valstu pieredzes un kļūdām, sniegtu šiem cilvēkiem iespēju uzsākt jaunu dzīvi Latvijā, apgūstot latviešu valodu, iekļaujoties Latvijas sabiedrībā, strādājot pašiem un radot darba vietas citiem. Mēs aicinām valdību regulāri iepazīstināt sabiedrību ar šī plāna īstenošanu, mazinot Latvijas pilsoņu vidū valdošo satraukumu un bažas.

Mēs aicinām Latvijas politiķus izturēties atbildīgi, izvairīties no bēgļu stigmatizēšanas un nemēģināt celt savu popularitāti, manipulējot ar bailēm no nezināmā. Mēs lūdzam politiskās partijas atgādināt saviem biedriem un sekotājiem, ka Latvijā neviens cilvēks nedrīkst tikt diskriminēts ādas krāsas, reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas vai tautības dēļ.

Tas ir mūsu spēkos – ar labvēlīgu attieksmi un saprātīgu rīcību padarīt Latvijā uzņemtos bēgļus par mūsu labākajiem sabiedrotajiem. Mēs aicinām Latvijas pašvaldības, uzņēmējus un visus līdzpilsoņus novērtēt ieguvumus, ko varētu sniegt saskarsme ar citām kultūrām. Mēs ceram, ka pratīsim būt atvērti pret citādo, tādējādi kļūstot bagātāki savās kultūras pieredzēs un plašāki savā redzeslokā. Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus. Jo dots devējam atdodas.

1. Agnese Gaile-Irbe, filologs

2. Agnese Naudiša

3. Agnese Rutkēviča, dramaturģe

4. Ainārs Sauka

5. Aldis Kaufmanis

6. Alise Rupeka

7. Alise Zariņa, reklāmas tekstu autore, režisore

8. Anastasija Mežecka, Edinburgas universitātes ierēdne, tulkotāja

9. Anda Godlinska, Oldenburgas Universitates Humanitāro un sabiedrības zinātņu fakultātes doktorante

10. Andis A. Bluķis, uzņēmējs

11. Andra Neiburga, rakstniece

12. Anete Konste, publiciste

13. Anete Vanaga

14. Anita Reitere

15. Anne Sauka

16. Ansis Dobelis, biedrības “Progresīvie” vadītājs

17. Artjoms Uršuļskis

18. Arvis Kolmanis, rakstnieks

19. Baiba Fromane

Baiba Fromane, juriste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

20. Baiba Renerte

21. Baiba Rubess

22. Boris Ginzburg, pasniedzējs, Universidad Carlos III de Madrid

23. Carl Biörsmark, Integration Coach, Sweden

24. Dace Dzenovska, sociālantropoloģe, Oksfordas Universitāte

25. Dagnija Strīķe, medicīnas statistiķis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, studente

26. Daina Bērziņa

27. Dāvids Vikmanis, IT speciālists

28. Dāvis Kaņepe

29. Dāvis Plotnieks, ekonomists un mārketinga speciālists

30. Diāna Zamurajeva

31. Dmitrijs Golubevs

32. Dmitrijs Krupņikovs

33. Dmitrijs Oļehnovičs, Daugavpils Universitātes pasniedzējs

34. Dzintars Kalniņš

35. Edgars Engīzers, vēsturnieks

36. Edgars Jēkabsons

37. Edgars Lapiņš, “Skeptiskās biedrības” līdzdibinātājs un vadītājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs

38. Edgars Raginskis

39. Edmunds Vanags, psihologs

40. Elizabete Anna Rūtens, Latvijas Republikas pilsone

41. Elizabete Lukšo, interneta žurnāla “Satori” ziņu redaktore

42. Elīna Brasliņa, ilustrators

43. Elīna Meiere, sociālo mediju projektu vadītāja

44. Emīls Klotiņš

45. Eva Eglāja-Kristsone

46. Eva Ikstena

47. Evelīna Ozola

Evelīna Ozola, arhitekte un urbāniste (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

48. Fricis Vilnis, arhitekts

49. Gatis Priede, sabiedriski aktīvs pilsonis

50. Gatis Vectirāns

51. Gints Knoks

52. Gunārs Božis

53. Gundega Evelone, māksliniece, neliela uzņēmuma vadītāja

54. Guntars Rēboks

55. Gustavs Strenga, vēsturnieks

56. Helmuts Caune, filozofijas maģistrs, redaktors

57. Ieva Rozentāle, akadēmiskā pētniece un lektore

58. Ieva Bergmane

59. Ieva Brante, juriste

60. Ieva Garda-Rozenberga, folkloriste, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

61. Ieva Lešinska-Geibere, tulkotāja, publiciste

62. Ieva Pirksta, RSU medicīnas studente

63. Ieva Raubiško

64. Igors Gubenko

65. Igors Vatoļins, biedrības “Eiropas Krievu iniciatīva” valdes priekšsēdētājs

66. Ilmārs Šlāpins, interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors

67. Ilze Jaunberga, māksliniece

68. Ilze Klimaševska

69. Ilze Ķīķere, reklāmas projektu vadītāja

70. Ilze Naudiša

71. Ilze Oļehnoviča, angļu filoloģe, Daugavpils Universitātes pasniedzēja

72. Iļja Ļenskis, vēsturnieks

73. Indulis Svīķis, IT konsultants

74. Inese Ejugbo, biedrības “Zvannieku Mājas” juriste

75. Inese Runce, LU FSI vadošā pētniece

76. Inese Zinovska

77. Inga Gaile, dzejniece

78. Ingmārs Freimanis, bezdarbnieks

79. Ingrīda Blūma

80. Ivars Neiders, RSU Humanitāro zinātņu katedras docents

81. Iveta Kažoka

82. Ivo Briedis, scenārists

83. Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita

84. Jānis Bērziņš, ekonomists

85. Jānis Egliņš

86. Jānis Ķirpītis

Jānis Ķirpītis (kā saprotu, otrreiz — R.E.)

87. Jānis Ķīnasts, pilsētplānotājs-vietradis

88. Jānis Radiņš

89. Jānis Strods

90. Jānis Viļums

91. Juris Pūce, politiķis

92. Jūlija Dibovska

93. Karlis Robert Celms, Chef/Owner Zoste/SpridEats foodtruck

94. Kaspars Blekte, laborants

95. Kaspars Kļaviņš, vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors, Emirates College of Technology in Abu Dhabi

96. Kaspars Vanags

97. Kaspars Zālītis, cilvēktiesību aktīvists

98. Kaspars Zellis, vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks

99. Katrīna Daugule, Latvijas Kultūras akadēmijas studente

100. Kārlis Apinis

101. Kārlis Langins, feļetonists

102. Kārlis Vērpe, filozofijas doktors

103. Kristīne Zamurajeva

104. Kristīne Želve

105. Krists Ozoliņš, podnieks

106. Krišjānis Bušs

107. Laima Graždanoviča

108. Lauris Bokišs

109. Lauris Gundars, režisors

110. Lelde Caune, investīciju projekta vadītāja

111. Liene Kupča, mārketinga komunikācijas eksperte

112. Liene Ķeķere

113. Liene Linde, kinorežisore

114. Liesma Ose

115. Linda Lapiņa, psiholoģe, Roskildes Universitātes doktorantūras studente

116. Līga Irbe, vēsturniece

117. Ljeta Putāne

118. Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

119. Madara Peipiņa

120. Madara Rutkeviča, literāte, dramaturģe

121. Madara Ventiņa

122. Maija Upeniece

123. Marija Assereckova

124. Marija Golubeva, politikas analītiķe

125. Marta Bergmane

126. Marta Elīna Martinsone, režisore

127. Marta Kreituse

128. Marta Rikša, politikas pētniece, Sabiedriskās politikas centrs “Providus”

129. Māra Pinka, Latvijas Universitātes lektore

130. Mārtiņš Kossovičs, uzņēmējs

131. Mārtiņš Ķeņģis

132. Mārtiņš Vaivars, “infogr.am” finanšu direktors, “QUO tu domā” valdes loceklis

133. Mārtiņš Vaivods

134. Metjū Matīss Kots, vēsturnieks, latviešu bēgļu pēctecis

135. Olga Cara, pētniece

136. Olga Procevska, uzņēmēja

137. Paula Glubinska

138. Pauls Bankovskis

139. Pauls Daija, filologs

140. Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

141. Reinis Tukišs, pavārs

142. Rita Laima Bērziņš, rakstniece, tulkotāja

143. Roberts Bernans

144. Roberts Putnis

145. Roberts Rubenis

146. Rolands Puhovs, reklāmas aģentūras vadītājs

147. Rūdolfs Mazurs

148. Sabīne Brice

149. Santa Mičule, mākslas zinātniece

150. Santa Remere, tulkotāja

151. Sergejs Gubins, ekonomists, Bocconi University

152. Sergejs Ušakovs

153. Toms Bergmanis, doktora grāda kandidāts, Edinburgas universitāte

154. Toms Jansons, vecākais programmētājs

155. Toms Zariņš, vēstures students

156. Ulvis Zirnis

157. Una Bergmane, vēsturniece

158. Una Bērziņa

159. Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

160. Veiko Spolītis, tautas priekšstāvis 12. Saeimā

161. Vents Sīlis

162. Vents Vīnbergs, arhitekts, publicists

163. Viesturs Radovics, žurnālists

164. Viktorija Aizkalna

165. Zanda Zālīte

166. Zane Peneze

167. Zuzanna Runkovska

* pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...