18,5 miljoni budžeta naudas – Lemberga un Vaitaiša uzņēmumu kontos
B. Rulle22.12.2010.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Lielākā daļa, 75% jeb 18,5 miljoni latu no Valda Dombrovska valdības Ziemassvētku dāvanas biodīzeļa ražotājiem - biodegvielas ražošanas subsīdijas pārskaitīta ar politikā ietekmīgajiem miljonāriem Aivaru Lembergu un Donātu Vaitaiti saistītiem uzņēmējiem. Vaitaitim piederošajam Jaunpagasts Plus no budžeta pārskaitīti gandrīz 7 miljoni, bet Lemberga ģimenei pastarpināti piederošās Bio-Venta kontā nonākuši vairāk nekā 11,5 miljoni. Atlikušie 6 miljoni latu sadalīti starp pieciem citiem biodīzeļa ražotājiem.
Nedēļu pēc tam, kad Pietiek lūdza Zemkopības ministriju (ZM) sniegt pilnu informāciju par to, kā konkrēti sadalīti 24,5 miljoni latu, kurus no deficītā slīgstošā šā gada valsts budžeta premjera Dombrovska (Vienotība) valdība dāsni atvēlēja biodegvielas ražotājiem, uz šo informācijas pieprasījumu ir saņemta atbilde.
ZM sniegtā informācija apstiprina Pietiek jau rakstīto: lauvas tiesa šai valsts subsīdiju programmai atvēlēto līdzekļu saņēmuši ar divām, politiskā ietekmīgām personām – oligarhu Lembergu un miljonāru Vaitaiti saistīti uzņēmumi – attiecīgi Bio Venta un Jaunpagasts Pluss.
Abu šo uzņēmumu kontos no valdības atvēlētājiem 24,5 miljoniem latu ieplūduši 75% jeb 18,5 miljoni latu. Pēc ZM sniegtās informācijas, tās pārraudzībā esošais Lauku atbalsta dienests (LAD) naudu uzņēmumiem jau pārskaitījis.
ZM skaidroja, ka atbildi uz jautājumu, kā tieši sadalītā valdības biodīzeļa ražotāju subsīdijām atvēlētie 24,5 miljoni latu, ātrāk neesot bijis iespējams sniegt, jo LAD pārbaudījis uzņēmumu datus un naudu uzņēmumiem vēl nebija fiziski pārskaitījis. Tagad, kad uzņēmumiem nauda esot pārskaitīta, LAD šo informāciju varot sniegt publiski, jo atbilstoši likumam trīs mēnešu laikā LAD ziņas par izsniegto valsts atbalstu esot jāpublisko.
Atbilstoši ZM sniegtajiem datiem no budžeta izmaksāto biodegvielas subsīdiju minētais atbalsts biodegvielas ražotājiem (atbilstoši parādam par saražoto) sadalās šādi:
SIA Bio-Venta - 11 514 674 Ls
SIA Jaunpagasts Plus - 6 986 087 Ls
SIA Mežrozīte - 2 981 482 Ls
SIA Delta Rīga - 1 147 650 Ls
SIA Oniors - 1 021 230 Ls
SIA Mamas D - 697 716 Ls
SIA Biodegviela - 18 194 Ls
Pietiek rakstīja, ka par dāsno Ziemassvētku dāvanu biodīzeļa ražotājiem, subsīdiju parāda atmaksai atvēlot 24,5 miljonu latu, Dombrovska valdība slēgtā valdības sēdē izlēma 25.novembrī. Ne valdība, ne Finanšu ministrija, ne ZM un atbildīgie ministri publiski informāciju par šo lēmumu nebija snieguši.
24,5 miljonu latu subsīdiju parāds biodegvielas ražotājiem izveidojās, jo kopš 2008.gada vidus ZM budžetā nebija paredzēti līdzekļi to izmaksai. Šo summu veido subsīdijas par 2008.gada otru pusi un 2009.gadu.
Pārsteidzoši bija tas, ka visa šī gada garumā, kopš biodīzeļa ražotāji aktualizēja subsīdiju parāda atmaksas jautājumu, valdības amatpersonas, viņu vidū Dombrovskis, publiski izteicās, ka iekrāto parādu ražotājiem izmaksās pakāpeniski, līdz 2014.gadam, uzsverot, ka valsts budžetā trūkst naudas, lai parādu atmaksātu uzreiz.
Vaitaitis, kuram pieder spirta un biodīzeļa ražotāja Jaunpagasts Plus kontrolpakete, septembrī trim koalīcijas partijām - Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība (abas pārstāv apvienību Vienotība) un Zaļo un Zemnieku savienībai ziedoja 54 000 latu (katrai – 18 000 latu).
Ar Vaitaiti cieši saistīts savulaik par JL „pelēko kardinālu” dēvētais Dans Titavs, kurš kopā ar Vaitaiti darbojas Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdē. Valdošā koalīcija, pieņemot 2011.gada budžetu, Titava lobētajam Vaitaiša projektam - jaunas biodegvielas ražotnes un termināļa celtniecībai Rīgas brīvostā - kompānijai JP Termināls atvēlējusi arī 24,4 miljonu latu valsts galvojumu.
Koalīcijas partneres ZZS „krusttēva” Lemberga ģimeni var uzskatīt par patieso Bio-Venta īpašnieku, jo viņa bērniem piederošā kompānija ALA Investments ir pastarpinātā šī biodegvielas ražotājas lielākā īpašniece. Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv dati, 74% Bio-Venta daļu īpašniece ir kompānija VK Tranzīts, kuras lielākā īpašniece ar 45,1% ir Lemberga ģimenei piederošā ALA Investments.
Budžeta subsīdijas biodegvielas ražotājiem paredz valsts atbalsta programma Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā (2003-2010). Grūtības ar šajā valsts atbalsta programmā paredzēto subsīdiju izmaksu radās 2008.gada nogalē, kad sākās budžeta un ekonomiskā krīze.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.