Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Latvijas Eiropas Savienības padomes prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne jau kopš aizvadītās ceturtdienas cenšas noslēpt, kā tieši un kas tieši apstiprinājis lēmumu par operasValentīna izrādi Berlīnē no nodokļu maksātāju līdzekļiem samaksāt vairāk nekā 405 tūkstošus eiro, Pietiek ir noskaidrojis: Ministru kabinets, lemjot par finansējuma piešķiršanu, nemaz nav ticis informēts par šādas summas nepieciešamību vienas vienīgas operas izrādes rīkošanai. Konkrētā summa operai Berlīnē bijusi veikli "noslēpta" lielākā pieprasījumā vairākām aktivitātēm.

Kā jau ziņots, 405 919 eiro ir summa, ko Latvijas valsts ir apņēmusies samaksāt par vienu vienīgu operas izrādi Berlīnē: tur šā gada 19. maijā Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras prezentācijas pasākumu ietvaros notiks viena pretrunīgi vērtētās Artura Maskata operas Valentīna izrāde.

"Jā, tā summa ir tāda, tas ir dārgākais pasākums," Pietiek aizvadītajā ceturtdien apliecināja Laizāne, apstiprinot arī to, ka no šīs summas par zāles īri vien tiks samaksāti 250 tūkstoši eiro. Kopš šī brīža Laizāne no Pietiek jautājumiem izvairās.

"Ebreju genocīda tēma joprojām ir svēta lieta it īpaši Vācijā, bet te nav runas par šī darba diskutējamo iestudējuma un muzikālo kvalitāti. Jautājums ir, vai tiešām mūsu valstij par katru cenu vajag kaut ko tādu atļauties. Nav pārliecības, ka atrastos daudz bagāto Eiropas valstu, kas saņemtos realizēt tik dārgu un ambiciozu projektu - vest viesizrādē VIENU (!) operas izrādi, pašiem maksājot pat par telpām.

Nemaz jau nerunājot par skumjo faktu, cik daudz varētu izdarīt Latvijas Nacionālās operas (LNO) mūziķu situācijas un infrastruktūras uzlabošanai, ja viņiem būtu pieejams šāds papildu finansējums pie Kultūras ministrijas dotācijas," Pietiek atzina kāds kultūras darbinieks, uzzinot šo faktu.

"Tas ir saistīts ar tematiskajām līnijām, ko mēs esam izvēlējušies kultūras programmai. Tā kā šogad ir Otrā pasaules kara beigu gadadiena, tādēļ tāda izvēle. Tas bija Rīga 2014 projekts, ir vairāki projekti, ko mēs turpinām no kultūras galvaspilsētas projekta. Tur ir vairāki iemesli," ceturtdien skaidroja Laizāne, par pasākuma izmaksām paužot šādu nostāju: "Vienmēr var lētāk, bet jautājums jau ir par saturu. Saturs ir primārs. Saturs ir svarīgs un vajadzīgs, pēc tā arī tiek izvēlēti projekti."

Saskaņā ar Laizānes skaidrojumu "šoreiz neesot izdevies vienoties par partnerību", lai gan "esot strādāts kopā ar Latvijas vēstniecību", - tāpēc arī ceturtdaļmiljonu eiro nākas maksāt par telpu īri uz vienu vakaru.

Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone Laizānes uzdevumā jau kopš pirmdienas izvairās no skaidras atbildes sniegšanas - kurš tad tieši pieņēma lēmumu iekļaut operas izrādi Berlīnē prezidentūras pasākumos.

Šī izvairīšanās ir izskaidrojama, ņemot vērā Pietiek atklāto: finansējuma pieprasījumā, kas virzīts uz Ministru kabineta sēdi pagājušā gada martā, operas izrāde par 405 tūkstošiem eiro tālredzīgi nemaz nav minēta.

Tā vietā programmā minēta "Kultūras programma Vācijā, tai skaitā operas izrāde, Berlīnē un klasiskās mūzikas koncerti", kas kopā izmaksāšot 426 688 eiro. Par šo "ieshēmošanu" ir tieši atbildīga Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta direktora p.i. K.Pommere, kas šo dokumentu vīzējusi.

Jākobsone otrdien Pietiek nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc šajā informācijā Ministru kabinetam operas izrādes nav uzrādītas atsevišķi un kas izvēlējās tieši šādu informācijas pasniegšanas veidu.

Joprojām klusē arī Laizāne, kura aizvadītajā ceturtdienā, atklājoties operas izrādes izmaksām, Pietiek apgalvoja, ka uz visiem jautājumiem būšot gatava atbildēt pirmdien. Savukārt pirmdien amatpersona jau bija pārdomājusi un paziņoja - ne uz kādiem jautājumiem viņa atbildēt nevēloties.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...