"Baložu komunālā saimniecība" arī pēc "laipnās pretimnākšanas" nav atguvusi parādu no ciemata apsaimniekotāja
PIETIEK13.03.2015.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Ķekavas novada uzņēmumam Baložu komunālā saimniecība arī pēc "īpašās pretimnākšanas" nav izdevies iekasēt pat daļu parāda no SIA Zeltenieki, kas apsaimnieko Lapenieku ciematu un jau pirms gada bija uzkrājusi 17 tūkstošu eiro lielu parādu pašvaldības uzņēmumam par notekūdeņu un kanalizācijas savākšanu. Tikai tagad pašvaldības uzņēmums sakās esam gatavs sākt tiesāties ar parādnieku.
Pietiek jau ziņoja, ka Ķekavas pašvaldībai piederošā Baložu komunālā saimniecība noslēdza ar savu parādnieku SIA Zeltenieki dīvainu līgumu, kas atļauj nemaksāt parādu, ja Zelteniekiem neizdodas iekasēt naudu no saviem parādniekiem. Līgumā melns uz balta rakstīts: „Parāds tiek atmaksāts gadījumā, ja attiecīgā periodā tiek iekasēts no SIA Zeltenieki parādniekiem parāds, grafikā paredzētās summas nomaksai. Pretējā gadījumā grafiks nav spēkā.”
Tomē Zeltenieki gada laikā nevis centušies mazināt parāda summu, bet nav maksājuši arī kārtējos maksājumus. Kā Pietiek sacīja Baložu komunālās saimniecības valdes loceklis Aigars Evardsons, Zeltenieki mēnesī maksājuši aptuveni 20 eiro, lai gan rēķini bijuši vidēji 600 eiro. Arī par parādsaistību dzēšanu parādnieks nav rūpējies. „Tā kā viņi nepildīja līguma nosacījumus, tas nestājās spēkā, un palika spēkā iepriekšējais līgums, kas mums ļauj vērsties pret uzņēmumu ar parāda piedziņas prasību,” uzsver Evardsons.
Tieši šādi pretimnākošā līguma jēgu Evardsons skaidroja pirms gada. Pēc viņa teiktā, līgumā šāds punkts esot iekļauts, lai maksimāli efektīvi iekasētu parādu. „Ir jāskata šis līgums kopumā, nevis tikai viens atrauts punkts. Nākamais punkts nosaka, ka Zelteniekiem ir jāsniedz Baložu komunālajai saimniecībai grāmatvedības izdrukas par attiecīgā mēneša ieņēmumiem. Šis punkts iekļauts, lai Baložu komunālā saimniecība varētu kontrolēt, kā Zelteniekiem izdodas iekasēt parādu. Pretējā gadījumā šis līgums nav spēkā, stājas spēkā iepriekšējais līgums par pakalpojumu sniegšanu, un Baložu komunālā saimniecība var sniegt prasību tiesā par parāda piedziņu saskaņā ar iepriekšējo līgumu,” informēja Evardsons.
Tā kā Zeltenieki nav maksājuši un nav arī pildījuši līguma nosacījumus, Baložu komunālā saimniecība pirms mēneša nosūtījusi Zelteniekiem brīdinājumu, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā vērsīsies tiesā. „Pagaidām viņi nav nekādi reaģējuši uz šo brīdinājumu. Tikko no Latvijas pasta atnāks paziņojums, vai vēstule ir vai nav saņemta, mēs varēsim sniegt prasību tiesā,” norāda Evardsons.
Lai arī Zeltenieki nemaksā, Baložu komunālā saimniecība turpinot pieņemt savās attīrīšanas iekārtās notekūdeņus un kanalizāciju no Lapenieku ciemata, lai neveidotos ekoloģisks apdraudējums. Daži Lapenieku iemītnieki ir maksājuši Baložu komunālajai saimniecībai par kanalizāciju, bet uzņēmums šo naudu atskaitījis atpakaļ, jo tam nav juridisku tiesību iekasēt šos maksājumus no iedzīvotājiem, jo līgums ir noslēgts ar Zelteniekiem, nevis konkrēto māju īpašniekiem.
Baložu komunālā saimniecība plāno pieprasīt Zeltenieku maksātnespēju. Līdz ar maksātnespējas ierosināšanu, pēc Evardsona teiktā, uzņēmums arī zaudēs licenci notekūdeņu un kanalizācijas savākšanai, līdz ar to Baložu komunālā saimniecība varēs meklēt risinājumu, kā slēgt līgumus ar Lapenieku iedzīvotājiem pa tiešo vai kādu citu variantu. „Tur nav tik vienkārši. Ciematam apkārt ir privātā zeme, un kanalizācijas caurules iet caur šo privātīpašnieku zemi, tādēļ pašvaldībai būtu arī jāslēdz līgums ar zemes īpašnieku vai arī jāpiedāvā zemi atpirkt,” situāciju skaidro Baložu komunālās saimniecības vadītājs.
Kā jau ziņots, pēc Zeltenieki valdes priekšsēdētāja Andra Kūkuma domām, parāds uzkrājies Baložu komunālās saimniecības vainas dēļ. 2012.gadā, kad sāka veidoties parāds, Ķekavas domes toreizējā vadība (priekšsēdētājs Roberts Jurčs) esot iedzīvotājiem iegalvojusi, ka viņi var slēgt līgumus par notekūdeņu un kanalizācijas savākšanu pa taisno ar Baložu komunālo saimniecību, nemaksājot starpniekam SIA Zeltenieki, turklāt tā būšot lētāk. Liela daļa iedzīvotāju tā arī izdarījuši.
Zeltenieku viedokli par parādsaistību nekārtošanu Pietiek neizdevās iegūt, jo uz publiski norādīto uzņēmuma tālruni neviens neatbild.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
