Iesaki rakstu: 
Lai demonstrētu, cik kvalitatīvu krīzes komunikāciju par 20 000 eiro no komandītsabiedrības Expo 2015 reizē ar citiem padārgiem un apšaubāmas kvalitātes pakalpojumiem un produktiem iegādājusies Latvijas valsts, publicējam divus pēdējo dienu preses paziņojumus, ar ko klajā nācis birojs EXPO 2015 (saglabāta oriģinālā rakstība).
Komandītsabiedrība “EXPO 2015” ziņo par trīspadsmit mēnešos paveikto
Komandītsabiedrība “Expo 2015” ir saņēmusi no sava pasūtītāja – LR Ekonomikas ministrijas – atļauju detalizēti izskaidrot izstādes “World Expo 2015” Milānā producēšanas tāmes pozīcijas pēc tam, kad publiski tika izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija. Latvijas dalības starptautiskajā izstādē nodrošināšanai 13 mēnešu sagatavošanās posmā šobrīd ieguldīti 704 tūkstoši eiro, kas ir 28% no tāmes – ir pilnībā pabeigta paviljona tehniskā izstrāde, arī satura un kultūras programmas ir to noslēguma fāzē.
Kopumā valsts budžetā tika paredzēti finanšu līdzekļi 5,6 eiro apjomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu Latvijas pārstāvniecību starptautiskajā izstādē “World Expo 2015” Milānā. No šīs summas 2,8 miljonus eiro jeb 49% Ekonomikas ministrija noteica Latvijas paviljona producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, satura radīšanai un kultūras programmai, starptautiskajai komunikācijai un projekta vadībai, kā arī paviljona tehniskā projekta izstrādei un autoruzraudzībai. 2013.gadā Ekonomikas ministrijas rīkotā iepirkuma konkursa rezultātā 10 pretendentu konkurencē uzvarēja komandītsabiedrība “Expo 2015”, kas ministrijas noteiktā budžeta ietvaros bija sagatavojusi savu piedāvājumu. Savukārt pārējo budžeta daļu 2,8 miljoni eiro apjomā pārvalda Ekonomikas ministrija, no kura 1,6 miljoni eiro ir paredzēti paviljona būvniecībai, ko koordinē Ekonomikas ministrija. Papildu tam, valdība arī apstiprinājusi 3 miljonus eiro uzņēmēju programmai ārējo tirgu apgūšanai no ES struktūrfondiem, tai skaitā dalībai Milānas izstādē “Word Expo 2015”, ko koordinē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
“Expo 2015” radošā komanda ir 100% pabeigusi paviljona tehnisko izstrādi un 90% satura un kultūras programmas sagatavošanās darbus, lai pilnvērtīgi nodrošinātu Latvija dalību starptautiskajā izstādē.
Komandītsabiedrības “Expo 2015” radošā komanda darbu uzsāka 2013.gada decembrī, kad parakstīja līgumu ar Ekonomikas ministriju. Šobrīd paviljona tehniskā izstrāde ir pilnībā pabeigta, tāpat arī satura un kultūras programma ir pabeigta par 90%, tādēļ, neskatoties uz to, ka darbi daļēji apturēti pagājušā gada decembrī, joprojām ir iespējams īstenot projektu plānotajā laika grafikā. Šobrīd paviljona koncepta īstenošanā 13 mēnešu laikā ir ieguldīti 704 tūkstoši eiro, kas ir 28% no kopējās producēšanas un tehniskās izstrādes, un autoruzraudzības tāmes. Latvijas paviljona projekts jau šobrīd ieguvis starptautisku atzinību.
Piešķirtā budžeta ietvaros izstrādāts jaundarbs, kas šobrīd atrodas pēcapstrādes posmā. Jaundarba radīšana un ieraksts nozīmē 35 minūšu muzikāla jaundarba radīšanu, kas sastāv gan no rituāliem tautas dziedājumiem, instrumentālās mūzikas, kā arī modernās spektrālās mūzikas. Kopā ierakstā jau piedalās un līgumi jau ir noslēgti ar 29 solistiem un Radio kori. Otrā jaundarba daļa ir 35 minūšu video filmas izveide 6 filmēšanas dienu laikā ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti. Jaundarba daļa paredz arī 3 instalāciju izveidi un paviljona pirmā stāva arhitektoniskā veidola izveidi, kas kalpotu kā kulminācija muzikālajam un video mākslas darbam. Šis ir viens no apjomīgākajām mākslas jaundarbiem Latvijas pieredzē. Jaundarba izveidei jau ir noslēgti 43 līgumi ar māksliniekiem, izpildītājiem, aranžētājiem u.c. Kopumā par jaundarbu izmaksāti rēķini 52 tūkstoši eiro apjomā. Ir sagatavota daļa no tehnoloģiskā nodrošinājuma (audio, video un apgaismojums paviljona pirmā un otrā stāva ekpozīcijā); tēlniecības objektu prototipu apskaņošana un testi; ekspozīcijas scenogrāfija.
Tāpat ir pilnībā izstrādāta kultūras programma, kas paredz Latvijas Nacionālās dienas norisi 13.jūnijā Milānā; Jaunā Rīgas teātra (JRT) viesizrādes; 3 Laikmetīgās mākslas izstādes Milānā sagatavošanu un izstādes Latvijas nacionālās dienas scenogrāfijas izveide; 3D scenogrāfijas prototipi koncertam; tehnisko raideru izveide. Kopumā paviljona satura un kultūras programmas nodrošināšanai Ekonomikas ministrija bija paredzējusi 636 tūkstošus eiro. Šobrīd ir samaksāti rēķini 332,4 tūkstoši eiro apjomā (52% no summas).
Komunikācijas pakalpojumu ietvaros “Expo 2015” ir pilnībā sagatavojusi paviljona vizuālo un grafisko identitāti; izveidotas interneta mājas lapas; noorganizēti paviljona prezentācijas pasākumi Briselē un Milānā; paviljona maketu un prezentācijas materiālu izstrāde; recepšu grāmatas “Latvijas mantojums” tulkošana un izdošana; nofilmētas 4 video dienasgrāmatas; 7 3D stendu vizualizācijas; mediju monitoringa pakalpojumi; komunikācijas aģentūru pakalpojumi Latvijā un Itālijā; komunikācijas un lietišķo materiālu tulkošana angļu un itāliešu valodās; sagatavota uzņēmēju piesaistes reklāmas kamaņa (bija plānots uzsākt 2015. gada janvāra vidū). Komunikācijas pakalpojumiem Ekonomikas ministrija bija paredzējusi 529 tūkstošus eiro, no kuriem “Expo 2015” šobrīd ir ieguldījusi 46% jeb 242 tūkstošus eiro.
Projekta darbības nodrošināšanai Ekonomikas ministrija bija paredzējusi 1 miljonu 375,9 tūkstošus eiro, no kuriem šobrīd ieguldīti 130 tūkstoši eiro (9% no kopējās summas). Tos sastāda tehniskās projektēšanas vadības izdevumi projekta izstrādes laikā; izstrādāta brīvprātīgo gidu programma; rezervētas dzīvesvietas Itālijā; grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi; transporta un uzturēšanās izdevumi Itālijā; ministrijas pieprasītās dokumentācijas izstrāde 13 mēnešu posmā; starptautisko prasību saskaņošanas un koordinēšanas darbi ar projektā iesaistītajām pusēm – Ekonomikas ministriju, LIAA, LTRK, Zemkopības ministriju, TAVA, Latvijas Institūtu, “Expo” biroju Milānā, ES dalībvalstu paviljona biroju u.c.
Komandītsabiedrības pārstāvji jau iepriekš bija pauduši gatavību detalizēti publiski un detalizēti paskaidrot katru iesniegtās tāmes pozīciju, tiklīdz saņems atļauju no Ekonomikas ministrijas.
Papildu informācija:
Dagnija Lejiņa, biroja “EXPO 2015” komunikācijas vadītāja.
“EXPO 2015” radošā komanda ir neizpratnē par veidu, kā mēģina apturēt dalību izstādē “World Expo 2015” Milānā
Ņemot vērā medijos publiski izskanējušo sagrozīto un nepatieso informāciju pēc laikrakstā "Diena" publicētā raksta par komandītsabiedrības “Expo 2015” līgumu un tā tāmes pozīcijām, Komandītsabiedrība ir informējusi Pasūtītāju (LR Ekonomikas ministriju), ka Komandītsabiedrība sniegs atbildes informāciju, skaidrojot medijiem un sabiedrībai publiskoto informāciju.
Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru “Expo 2015” tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju. Vienlaikus, ņemot vērā radušos situāciju, esam aicinājuši Ekonomikas ministriju sniegt atļauju mums izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.
Pirmkārt, ministrija sniegusi nepatiesu informāciju par jau iesniegtajiem rēķiniem. Komandītsabiedrība “EXPO 2015” nav iesniegusi rēķinu par sociālo mediju kampaņu “Instagram” vietnē EUR 34 487 apjomā un par šādiem pakalpojumiem nav samaksāts. Vienlaikus vēlamies uzvērt, ka sociālo mediju kampaņa uz “Instagram” sociālā tīkla platformas bāzes bija plānots kā vērienīgs visas Latvijas sabiedrības un latviešu diasporu ārvalstīs iesaistes projekts 9 mēnešu garumā, kas iekļautu arī “Instagram” izstādes izveidošanu Expo paviljonā Milānā. Projektu bija plānots uzsākt šī gada februārī un tas ilgtu visu izstādes norises laiku. Par šo projektu rēķini nav izstādīti un līdzekļi nav saņemti.
Otrkārt, saistībā ar pārmetumiem par paviljona jaundarba radīšanas izmaksām nav izskaidrota šī koncepta būtība. Jaundarba radīšana un ieraksts nozīmē 35 minūšu muzikāla jaundarba radīšanu, kas sastāv gan no rituāliem tautas dziedājumiem, instrumentālās mūzikas, kā arī modernās spektrālās mūzikas. Kopā ierakstā jau piedalās un līgumi jau ir noslēgti ar 29 solistiem un Radio kori. Otra jaundarba sadaļa ir 35 minūšu video filmas izveide ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti. Trešā jaundarba daļa paredz arī 3 instalāciju izveidi un paviljona pirmā stāva arhitektoniskā veidola izveidi, kas kalpotu kā kulminācija muzikālajam un video mākslas darbam. Šis ir viens no apjomīgākajām mākslas jaundarbiem Latvijas pieredzē. Kopumā tā izveidei jau ir noslēgti 43 līgumi ar māksliniekiem, izpildītājiem, aranžētājiem u.c. Darbs pie projekta tika uzsākts jau pagājušā gada pavasarī un kopumā jaundarba radīšanas pozīcijā izmaksāti rēķini 52 tūkstoši eiro apjomā.
Kā jau iepriekš minēts, komandītsabiedrība “EXPO 2015” ir gatava publiski skaidrot visas izmaksu pozīcijas, bet ir jāsaņem sava pasūtītāja – LR Ekonomikas ministrijas atļauja.
Šobrīd “Expo 2015” radošā komanda ir neizpratnē par radušos situāciju un mēs neesam pārliecināti, vai radošie cilvēki būt gatavi turpināt sadarbību arī tad, ja pēc visu risku izvērtēšanas valdība pieņems lēmumu piedalīties izstādē Milānā.
Papildu informācija:
Dagnija Lejiņa, biroja “EXPO 2015” komunikācijas vadītāja.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.