"Laima" mēģina noslēpt notikušā smagā negadījuma apstākļus: pēc avārijas nav pat evakuēti darbinieki
PIETIEK08.09.2015.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Tikai pēc Pietiek intereses atzīstot vakar uzņēmuma Laima ražotnē Miera ielā 22 notikuša smaga nelaimes gadījuma faktu, uzņēmumu grupas NP Foods vadība cenšas noslēpt notikušā apstākļus, tostarp to, ka pēc nopietnās avārijas nav evakuēta ražotnes ēka un darbiniekiem pavēlēts turpināt darbu burtiski dažu metru attālumā no notikuma vietas.
No NP Foods pārstāves reakcijas uz Pietiek jautājumiem izrietēja, ka uzņēmumu grupas vadība nevēlas atbildēt ne uz jautājumu, kāds tieši nelaimes gadījums vakar notika ražotnē Miera ielā 22, ne uz jautājumu, kāds ir cietušā pašreizējais veselības stāvoklis, ne arī uz "Maximas traģēdijas" kontekstā īpaši būtisko jautājumu - vai pēc nelaimes gadījuma attiecīgā ēka tika evakuēta un, ja nē, tad kāpēc ne.
Pēc aizrādījuma par izvairīšanos no atbildēm jaunais, "papildinātais" uzņēmuma sniegtās informācijas apjoms bija šāds:
"Vakar, 7.septembrī, AS Laima ražotnē Miera ielā 22 notika negadījums vienā no ražošanas iekārtām – aizdegās kukurūzas ciete, atrodoties žāvēšanas iekārtā. Negadījuma iemesls tiek izmeklēts. Ugunsgrēka nebija, cilvēku drošība un veselība nebija apdraudēta, tādēļ evakuācija nebija nepieciešama.
Negadījumā cieta viens no uzņēmuma darbiniekiem, kuram nekavējoties tika sniegta pirmā medicīniskā palīdzība. Pašlaik darbinieks ir hospitalizēts un atrodas ārstu uzraudzībā. Uzņēmums rūpējas, lai cietušais darbinieks saņemtu visu nepieciešamo atbalstu un palīdzību."
Uzņēmumu grupas saimnieku nevēlēšanos sniegt atbildes uz šiem jautājumiem izskaidro kāda Laimas darbinieka sniegta informācija, ko vakar vakarā saņēma Pietiek un pēc kuras saņemšanas NP Foods vadībai tika uzdoti šie jautājumi.
"Visā ražotnē skanēja brīdinājuma signāli, sprādziena vietā notika atklāta degšana, bet darbinieki no ražotnes netika evakuēti, tie pāris metru attālumā turpināja veikt darbu! Domāju, ka akciju sabiedrībai Laima Maximas traģēdija neko neiemācīja, ja tā var pieļaut tik rupjus pārkāpumus un apdraudēt cilvēku dzīvību," informēja Laimas darbinieks.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, nopietnāk cietušais darbinieks uzņēmumā strādājis ilgus gadus, bijis rūpīgs un kārtīgs, zinošs tehniskajās lietās. Ražotnē šogad veikts remonts, mainītas iekārtas, veiktas būtiskas izmaiņas telpu plānojumā, ražotne tikai nesen atsākusi darbu pēc remonta, bet pavasara beigās un vasaras sākumā ražotnē darbs noticis vienlaicīgi ar remontdarbiem.
"Uzņēmums pirms dažiem gadiem piespiedu kārtā ieviesa darba samaksas sistēmu pēc padarītā, tāpēc darbinieki regulāri strādā virsstundas un bieži ir pārguruši. Šis nelaimes gadījums šogad nav pirmais. Ražotnē nelaimes gadījumi notiek bieži, darbiniekiem parasti aizliedz saukt neatliekamo palīdzību, bet liek pašiem iet pie ārsta un slēpt, ka negadījumi notikuši darba vietā. Tā ir regulāra prakse vairāku gadu garumā. Tie, kuri nepiekrīt, tiek atlaisti," stāsta cits Pietiek informācijas avots.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
