"Liepājas metalurga" pircējs biznesa interesēs pārreģistrējis kompāniju Krimā, tā atzīstot okupācijas varu
PIETIEK15.09.2014.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Par spīti tam, ka Liepājas metalurga izraudzītā pircēja KVV group līdzīpašnieks Valērijs Krištals pēdējās dienās uzsvēris, ka kompānija ir reģistrēta Kijevā un ir lojāla Ukrainas virzībai uz Eiropas Savienību, cita biznesmenim piederoša kompānija Karbon 12. augustā pārreģistrējusies Krievijas okupētās Krimas uzņēmumu reģistrā, tā apliecinot pakļaušanos okupācijas varai. Tas skaidrojams ar daudzmiljonu būvprojektu, ko Krištalam piederošā kompānija Karbon realizē Sevastopolē.
Liepājas Metalurga pircējiem Valērijam Krištalam un Jevgēnijam Kazminam piederošā celtniecības firma Karbon tikai mēnesi atpakaļ, 12. augustā pārreģistrējusies Krievijas anektētās Krimas uzņēmumu reģistrā, liecina Pietiek rīcībā nonākušais dokuments. Dokumenta būtība ir pārreģistrēt nu jau Krievijas Federācijas vienotajā reģistrā uzņēmumus, kuri iepriekš bijuši reģistrēti Ukrainas sastāvā esošajā Krimas pussalā un acīmredzot vēlas turpināt biznesu šajā teritorijā, pakļaujoties okupācijas varai.
"Valsts vienotajā juridisku personu reģistrā attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību Karbon izdarīts ieraksts par juridisku personu, kas bijusi reģistrēta Krimas republikas vai federālās nozīmes pilsētas Sevastopoles teritorijā dienā, kad Krimas republika tika uzņemta Krievijas Federācijas sastāvā un tika izveidoti jauni subjekti - Krimas Republika un federālās nozīmes pilsēta Sevastopole," teikts dokumentā. Ar 12. augustu datēto reģistrācijas apliecību parakstījis Krievijas Federālā nodokļu dienesta inspekcijas Sevastopolē priekšnieka vietnieks S.P.Samozons.
Uzņēmums Karbon ir viens no Liepājas Metalurga izraudzīto pircēju - KVV group - īpašnieku blakus biznesiem, kas uzsācis vērienīgus celtniecības darbus Krimā un varētu būt finansiāli ieinteresēts to turpināšanā, kas nozīmē arī labas attiecības ar jauno politisko varu. Ukraiņu medijos lasāms par 2013. gadā uzsākto dzīvojamā kompleksa Victory Hills celtniecību pašlaik jau Krievijas okupētajā Sevastopolē, ko plānots pabeigt tikai 2020. gadā. Projekta izmaksas tikušas lēstas ap 150 miljoniem ASV dolāru.
Tikmēr pats Krištals intervijā portālam Nozare.lv šajā nedēļas nogalē vēlreiz uzsvēris, ka KVV group ir Ukrainas kompānija, kas ir reģistrēta Kijevā un darbojas visā Ukrainas teritorijā, maksājot nodokļus ukraiņu valstij, tādēļ aicinājis pārtraukt spekulācijas par politisko situāciju Ukrainas Austrumu reģionos. “Mēs esam par mieru situācijas stabilizāciju Ukrainā un kā uzņēmēji atbalstām valsts virzību uz Eiropas Savienību. Tādēļ lūdzam nespekulēt ar faktiem no kompānijas 14 gadu ilgās vēstures, tādēļ, ka tās izcelsme no konkrētā reģiona [Krimas] nedod tiesības šaubīties par [mūsu] patriotismu un lojalitāti Ukrainai,” intervijā apgalvo Krištals.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
