"Providus" pērn "noēdis" ceturtdaļmiljonu eiro, sarukušo "dotāciju" avotus neatklāj
PIETIEK19.10.2014.
Komentāri (51)
Iesaki rakstu: 
Sabiedriskās politikas centrs Providus, kura redzamākā pārstāve ir par politoloģi sauktā Iveta Kažoka, pērn ir piedzīvojis finansiālu katastrofu - tā no lielākoties nezināmiem avotiem nākošie ieņēmumi sarukuši vairāk nekā dubulti, taču organizācija ir sākusi tērēt vēl vairāk nekā iepriekš, kā rezultātā "noēdusi" gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro. Taču Providus kategoriski atsakās sniegt jebkādu skaidrojumu par savām finansēm.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Providus ieņēmumi sarukuši no 702 tūkstošiem latu 2012. gadā līdz 316 tūkstošiem latu 2013. gadā. Toties organizācijas izdevumi, neraugoties uz būtiski samazinātajiem ienākumiem, ir tikai pieauguši - no 449 līdz 488 tūkstošiem latu. Rezultātā pērn Providus iztērējis par 171 tūkstoti latu (244 tūkstošiem eiro) vairāk nekā ieņēmis.
Pērn Providus vēl izdevies zaudējumus segt, pateicoties iepriekš veiktiem uzkrājumiem: 2012. gada beigās organizācijai kādā neatklātā kredītiestādē uz neatklātiem noteikumiem bijuši noguldīti 442 tūkstoši latu, bet pa pagājušo gadu no tiem "noēsti" jau 174 tūkstoši latu (248 tūkstoši eiro). Taču, šādos apjomos tērējoties, Providus kļūs maksātnespējīgs divu gadu laikā.
Arī pēdējos gados Providus pilnībā ir bijis atkarīgs no "dotācijām", ko nodrošina sabiedriskās politikas centra neatklāti finanšu avoti, un tieši ar to straujo sarukšanu skaidrojams Providus finansiāli šķobīgais stāvoklis. 2012. gadā šīs dotācijas bijušas 635 tūkstoši latu, pērn - tikai 246 tūkstoši latu (351 tūkstotis eiro).
Ne Kažoka, kas publiski tiek saukta par vienu no Providus pētniecēm, ne Providus direktore Dace Akule nevēlējās Pietiek ne tikai atklāt nezināmos "dotētājus", bet arī sniegt kādus komentārus par sabiedriskās politikas centra finanšu situāciju.
Viņas pamatojums klusēt par viņas vadītā nodibinājuma finansēm esot - "jūs neesat ievērojuši elementāras profesionālas žurnālistikas normas, publicējat anonīmus rakstus, neuzņematies atbildību par saviem vārdiem, tāpēc mēs neesam pasargāti, ka mūsu vārdi netiek sagrozīti".
Ņemot to visu vērā, Providus, lai gan vispār atbalsta atklātību un caurspīdīgumu, "negrib iesaistīties, raidot plašākai sabiedrībai signālu, ka mēs šādas metodes pieņemam. Mēs tādas metodes nepieņemam, tādēļ man ir jāatsakās sniegt jums komentāru".
Akule nevēlējas arī sniegt nekādus skaidrojumus par to, kāpēc šogad atšķirībā no citiem gadiem Providus nav īstenojis priekšvēlēšanu mediju monitoringu. Pēc atsevišķām ziņām, šāds monitorings esot ticis īstenots, bet, ņemot vērā rezultātus, kas uzrādījuši pārliecinoši Providus tuvās partijas Vienotība izmantotus administratīvos rezultātus, nolemts šo pētījumu nepubliskot. Citi avoti Providus gan apgalvo, ka pētījums sakarā ar "dotāciju" trūkumu šoreiz nemaz neesot veikts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
