"Prudentia" valdībai sola "Liepājas metalurga" investoru atrast gada laikā
PIETIEK04.08.2013.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Valdības bez konkursa nolīgtais konsultants Prudentia neplāno steigties ar investora piesaisti a/s Liepājas metalurgs un valdībai to sola īstenot gada laikā, rāda Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas ir Pietiek rīcībā. "Indikatīvi kopējais investora piesaistes process varētu noslēgties 2014. gada 2. ceturksnī," valdībai sola Prudentia, kura jau šobrīd no četrus mēnešus buksējošās Liepājas metalurga glābšanas no vlasts un kreditoriem nopelnījusi teju 270 000 latu. Jāatgādina, ka ne mazāk ienesīgā lidsabiedrības airBaltic investora meklēšana, par ko maksā valsts, Prudentia nesokas jau teju divus gadus.
Turklāt Pietiek rīcībā esošajā vienošanās projektā, ko Prudentia piedāvājusi parakstīt Liepājas metalurga esošajiem akcionāriem, kreditoru klubam dotas veto tiesības bez paskaidrojumiem noraidīt investoru, kuru būtu piesaistījuši vecie akcionāri (esošās akcionāru struktūras apstākļos investora piesaiste, apejot vecos īpašniekus, nav iespējama). Tas atsevišķos potenciālajos investoros radījis aizdomas par valdības piesaistītā konsultanta nevēlēšanos panākt vienošanos saprātīgā termiņā, tādēļ pēdējās pāris nedēļas vērojami investoru centieni runāt ar valdību, apejot Prudentia, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija par sarunu gaitu, konkrēti par investoru neformālu tikšanos ar atsevišķiem valdības pārstāvjiem.
Ja Liepājas metalurgam drīzumā netiks piesaistīts investors, finanšu injekcija, kuru Prudentia, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, aplēsusi 20 līdz 50 miljonu latu apmērā (valdībai iesniegtajos konfidenciālajos ziņojumos minēti 35 miljoni), uzņēmumā būs vismaz daļēji jāsedz no valsts līdzekļiem. Tomēr Prudentia iecerētajā scenārijā, ko tā likusi priekšā valdībai, investora piesaistes process ieplānots līdz pat 2014. gada vasarai. Jāatgādina, ka ik nedēļa, par kuru pagarinās Liepājas metalurga krīze, Prudentia ļauj no valsts budžeta par konsultācijām nopelnīt 15 000 latu.
Uz to, ka laikā līdz 26. augustam, līdz kuram tiesa pagarināja termiņu Liepajas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna saskaņošanai un iesniegšanai, uzņēmumam jāatrod investors, aizvadītajā otrdienā pēc tikšanās ar premjeru norādīja Valsts prezidents. "Ir jāmeklē skaidrs risinājums par investoru šajā laikā, jo, ja tas nenotiks, tad es baidos, ka būs sarežģījumi gan esošajiem kreditoriem, gan valstij kopumā," atzina prezidents Andris Bērziņš.
Tikmēr noslepenotie piedāvājumi, kurus valdībai līdz šim likusi priekšā Prudentia, piedāvā veikt „pilnu investora piesaistīšanas procesu”, kas sāktos pēc TAP plāna apstiprināšanas tiesā (pozitīva lēmuma gadījumā ne vēlāk kā 26. augustā) un pēc konsultanta ieceres vilktos ilgāk nekā pusgadu, beidzoties 2014. gada vasarā.
„Gadījumā, ja investora piesaistes process pirms TAP pieteikuma nav veiksmīgs un TAP plāns tiek apstiprināts, tad Prudentia uzreiz sāk pilnu investora piesaistīšanas procesu. Tiek uzskatīts, ka sākotnējais mārketinga un komunikācijas process plašam investoru lokam varētu ilgt 3 līdz 6 mēnešus. Normālā scenārijā šis process varētu noslēgties 2013. gada 4. ceturksnī. Apkopojot sākotnējo interesi, tiks izvēlēti investori, kuri tiks uzaicināti turpināt procesu, sekojot iepriekšminētajam plānam. Indikatīvi fokusētais process ar investoriem, kuri kvalificējas, varētu aizņemt 6-12 mēnešus. Indikatīvi kopējais investora piesaistes process varētu noslēgties 2014. gada 2. ceturksnī,” teikts Ekonomikas ministrijas virzītajā un valdības maija beigās akceptētajā plānā par sadarbību ar Prudentia investora piesaistē Liepājas metalurgam.
Prudentia jaunajā vienošanās projektā par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību, ko konsultants 14. jūnijā piedāvājis Liepājas metalurga esošajiem akcionāriem, no vienas puses nostiprinātas akcionāru tiesības vienoties par savu akciju nodošanu investoram, no otras puses - noteiktas veto tiesības kreditoriem noraidīt šādu vienošanos ar trešo pusi, šo atteikumu neargumentējot. "Jebkuram no Akcionāriem, kurš pilnībā nodevis īpašumā visas viņam piederošās akcijas trešajai personai – investoram ar labu reputāciju, ir tiesības nodot savas no šīs Vienošanās izrietošās tiesības un pienākumus šim investoram, ja tam piekrīt visi kreditori. Kreditoriem ir tiesības šādu piekrišanu atteikt brīvi pēc saviem ieskatiem un nepaskaidrojot iemeslus," teikts Prudentias piedāvātajā un advokātu birojā Glimstedt un partneri tapušajā vienošanās projektā, kas tā arī nav ticis parakstīts.
Četru mēnešu laikā kopš valsts iesaistījusies Liepājas metalurga glābšanā Prudentia par valdības un uzņēmuma kreditoru konsultēšanu nopelnījusi jau gandrīz 270 000 latu. Kopš 23. aprīļa saskaņā ar valdības lemto Prudentia tiek maksāts no valsts budžeta 15 000 latu ik nedēļu, bet vēl 45 000 latu par trīs nedēļu periodu no 2. aprīļa Prudentia samaksāja divi kreditoru kluba biedri - valstij piederošā banka Citadele un SEB banka.
Pietiek savulaik publiskotā 2011. gada nogalē noslēgtā airBaltic un Prudentia vienošanās rāda, ka 2012. gadā ik nedēļu SIA Prudentia Advisers no nacionālās aviokompānijas bijusi tiesīga saņemt 13 794 latus (ieskaitot PVN). Liepājas metalurga gadījumā konsultācijas maksā jau vairāk - 15 000 nedēļā plus PVN.
Tas nozīmē, ka 2012. gadā no valstij piederošās aviokompānijas airBaltic Ģirta Rungaiņa (attēlā) uzņēmums kopā par savām konsultācijām varējis saņemt (vai izstādījis rēķinus) aptuveni 689 tūkstošus latu. Šī neto apgrozījuma summa ir faktiski vienāda ar Prudentia Advisers oficiālo pagājušā gada apgrozījumu - nepilniem 689 tūkstošiem latu.
Tas nozīmē ne tikai to, ka Valda Dombrovska valdība faktiski bijusi vienīgais Ģirta Rungaiņa uzņēmuma barotājs, bet arī to, ka tieši uz politiskās tuvības piešķirtais pakalpojumu līgums, kas nacionālajai aviokompānijai nav devis ne investorus, ne kādus citus būtiskus labumus, Rungainim un viņa firmai pērn devis 216 060 latus lielu tīro peļņu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
