Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzus izbrīnījusī iespaidīgā summa - 2,09 miljoni eiro, ko nu jau bijušais AS Trasta komercbanka administrators Ilmārs Krūms bija deklarējis kā pagājušā gada ienākumus šajā postenī, var izrādīties pieticīga, salīdzinot ar ienākumiem, kurus vismaz teorētiski var saņemt bankas jaunais administrators Armands Rasa ar saviem palīgiem no advokāta Mārtiņa Bunkus biroja.

Pēc tam, kad apcietinātais bankas administrators I. Krūms šā gada 19. jūnijā ar tiesas lēmumu tika atcelts no šī amata, jaunā administratora Armanda Rasas vadībā atgūtās summas mēnesi no mēneša ir bijušas ļoti atšķirīgas.

Šā gada jūlijā tika atgūts 3,71 miljons eiro, taču pēc tam summas strauji samazinājās: augustā saskaņā ar administratora ziņojumiem tie bija tikai 9670 eiro, septembrī – 246 214 eiro, bet oktobrī – 114 276 eiro.

Salīdzinājumam – A. Rasas priekšgājējs I. Krūms šajā amatā šogad bija atguvis aptuveni 21 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad Trasta komercbanka tika atzīta par likvidējamu, - nedaudz vairāk nekā 133 miljonus eiro.

Tiesa, A. Rasas administrēšanai visus šos mēnešus bija liela priekšrocība, - savos ikmēneša ziņojumos viņš uzskaitīja dažādas izmaksas, taču regulāri norādījis, ka nekāda atlīdzība ne viņam, ne administratora palīgam vispār nav maksāta.

Turpmāk tā vairs nebūs, pat pilnīgi pretēji – A. Rasam izmaksājamā atlīdzība veiksmes gadījumā var nozīmīgi pārsniegt I. Krūma ienākumus: kā rāda 16. novembrī notikušās Trasta komercbankas kreditoru sapulces protokols, jaunais administrators saņems gandrīz trešo daļu no kreditoriem izmaksājamām summām.

„Tiek pieņemts lēmums: vienoties ar LAS Trasta komercbanka administratoru Armandu Rasu un noteikt LAS Trasta komercbanka administratoram Armandam Rasam atlīdzību 30% apmērā no kreditoriem izmaksājamās summas, pieskaitot PVN,” teikts bankas kreditoru sapulces protokolā.

Šī summa var būt ļoti iespaidīga: viens no kreditoru sapulces dalībniekiem tās laikā, kā minēts protokolā, ir minējis aplēses, ka pašlaik Trasta komercbankas pārpalikušie aktīvi varētu būt lēšami aptuveni 49 miljonu eiro vērtībā. Tiesa, nav zināms, kādu daļu no tiem A. Rasam izdosies atgūt, turklāt administrēšanā ir arī citi izdevumi.

Pats A. Rasa kreditoru sapulcē gan ir norādījis, ka iepriekšējais administrators I. Krūms likvidācijas un maksātnespējas procesa laikā pārdevis lielāko daļu no bankas aktīviem, kuri vienlaicīgi ir bijuši vērtīgākie aktīvi, un pašlaik ir palikusi tikai tāda manta, kuras pārdošana esot apgrūtināta.

Turklāt, lai nodrošinātu bankas maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu gaitu, pie šī maksātnespējas procesā strādājot aptuveni 20 cilvēku gan no viņa paša, gan no „pieaicinātā speciālista” – advokāta M. Bunkus biroja, un no administratoram noteiktās atlīdzības tiks segtas atlīdzības arī visām šīm personām.

Kreditoru sapulcē gan ir izskanējis arī cits priekšlikums par administratora atlīdzību, ko izteicis kreditoru pilnvarotais pārstāvis Ansis Spridzāns: „Ja tiek atgūts mazāk par 20% no šiem aktīviem, tad administratoram tiek noteikta atlīdzība 5% apmērā no atgūtajiem naudas līdzekļiem. Par atgūtajiem aktīviem robežās starp 20% - 30% administratoram tiek noteikta atlīdzība 10 %, virs 30% administratoram tiek noteikta atlīdzība 15 % no atgūtajiem parādnieka aktīviem.”

Tomēr bankas kreditoru vairākums pēc ilgākām diskusijām ir nobalsojuši par „cieto” 30% likmi: uz sapulci bija ieradušies kreditori ar 5,45 miljoniem balsu, no kuriem „cieto” 30% likmi atbalstīja kreditori ar 3,14 miljoniem balsu, bet pret bija nepilns 2,31 miljons balsu.

Kreditoru sapulcē A. Rasa ir arī informējis, ka bankai vēl pieder viens nekustamais īpašums Ukrainā, 9 Bulgārijā un 16 Latvijā, ar ķīlu nenodrošināto prasījumu kredītportfeļa piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 39 119 eiro apmērā, bet ar ķīlu nodrošināto prasījumu parādsaistību atlikums ir EUR 21 019 603 eiro. Tāpat A. Rasam no debitoriem izdevies atgūt naudas līdzekļus 4 123 002 eiro apmērā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...