Āboltiņas un "čečenu" satikšanās kalpo par ieganstu Reinika krēsla sašūpošanai
PIETIEK23.02.2012.
Komentāri (67)
Iesaki rakstu: 
Incidents, kurā iesaistīta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un čečenu kopienas līderis Bislans Abdulmuslimovs ir patiesais iemesls, kādēļ pēdējos pāris mēnešus pieaugušas jau gadiem ik pa laikam uznirstošās spekulācijas par ilggadējā Drošības policijas šefa Jāņa Reinika nomaiņu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pēc valsts otrās personas un čečenu uzņēmēja nejaušās tikšanās lielveikalā, kad Ābotiņas apsardze nav novērsusi Abdulmuslimova tuvošanos, tā vietā sākot draudzīgas sarunas ar viņa miesassargiem, Drošības policijā notikusi dienesta pārbaude.
Pietiek jau rakstīja par Āboltiņas un Abdulmuslimova tikšanos lielveikalā Sky&More 12. decembra vakarā drīz pēc Vienotības valdes sēdes. Jau tobrīd izskanēja pretrunīga informācija, vai abu sarunai bijis tikai gadījuma raksturs. Āboltiņa Pietiek lūgumam skaidrot tikšanās apstākļus toreiz neatsaucās, bet Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis šo faktu apstiprināja un atstāstīja, ka Āboltiņa partijas biedriem skaidrojusi: tikšanās ar čečenu uzņēmēju bijusi nejauša.
No avotiem drošības dienestos Pietiek zināms, ka Abdulmuslimovs, kurš tāpat kā Āboltiņa pa lielveikalu pārvietojies miesassargu ielenkumā, ieraugot Saeimas spīkeri izmantojis izdevību uzsākt sarunu. Avoti, kas ir informēti par notikumam sekojušo dienesta pārbaudi Drošības policijā Pietiek negribīgi atzinuši, ka Saeimas spīkeres apsargi tiešām tā vietā, lai atvairītu, iespējams, bruņoto personu tuvošanos, ar viņiem sākuši draudzīgas sarunas. "Tie puiši visi ir savā starpā pazīstami, trenējas vienās sporta zālēs," dienesta pārbaudē noskaidroto, Drošības policijai neglaimojošo, faktu atzina kāds informēts avots.
Lai gan Abdulmuslimova miesassargi, visticamāk, bijuši bruņoti, neesot konstatēts, ka Āboltiņa bijusi pakļauta reālam apdraudējumam. Publiski zināms, ka politiķe ar čečenu uzņēmēju ir pazīstama vairāk nekā desmit gadu, ar ko izskaidrojama Abdulmuslimova tuvošanās.
Vairāki ar drošības dienestiem saistīti avoti Pietiek apstiprinājuši - valsts otrā augstākā amatpersona tikšanos ar Abdulmuslimovu novērtējusi kā apdraudējumu, paužot kritiku Drošības policijai par nepietiekamu apsardzi. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas Drošības policijā, kas nodrošina valsts augstāko amatpersonu apsardzi, pēc Vienotības līderes saceltā trokšņa veikta dienesta pārbaude, todien Āboltiņu apsargājušie virsnieki no šiem pienākumiem atbrīvoti, bet politiķei uz laiku pastiprināta apsardze.
Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa uz Pietiek lūgumu sniegt oficiālu apstiprinājumu notikušajam atbildēja sausi, no komentāriem atsakoties. "Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 887 2.11.1. punktu informācija klasificēta kā konfidenciāla," norādīja Reinika palīdze. Minētie noteikumi satur sarakstu ar valsts noslēpuma objektiem, kur 2.11.1. punkts noteic, ka "svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizācija un tehniskie līdzekļi" ir konfidenciāla informācija.
Trīs dienas vēlāk pēc šā incidenta lielveikalā - 15. decembrī, kad notika kārtējā Saeimas sēde, bija uzkrītoši vērojams, ka Āboltiņas apsargu skaits ir divreiz lielāks nekā parasti un parlamentā bija ieradies arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP), lai gan todien dienaskārtībā nebija IeM skarošu jautājumu. Todien uz Pietiek jautājumu, vai amatpersonām pastiprināta apsardze saistībā ar "čečenu grupējuma" aktivitātēm, iesaistoties Latvijas krājbankas krīzes risināšanā, Kozlovskis konkrētu atbildi nesniedza, bet vairākkārt uzsvēra, ka drošības dienesti garantēs valsts augstāko amatpersonu drošību.
Avoti drošības struktūrās Pietiek neoficiāli pauduši uzskatu, ka "Āboltiņa pārspīlē" un iemesls pretenzijām pret Drošības policijas darbu bijis saistīts nevis ar reāla apdraudējuma sajūtu, bet to, ka politiķe jutusies neērti, jo apsargi nav palīdzējuši izvairīties no kompromitējošas sarunas publiskā vietā. Jāatgādina, ka šī tikšanās notika dienu pēc tam, kad Āboltiņa publiski bija nosodījusi Vienotības politiķa Gata Kokina došanos uz pārrunām ar Antonovu ģimeni Abdulmuslimova kompānijā.
Citās domās par notikušo ir avoti Āboltiņai tuvās aprindās, pēc kuru domām "jebkurā normālā valstī Drošības policijas priekšniekam par to bija "jālido"". Iekšlietu ministrs Kozlovskis Pietiek ceturtdien nesniedza nekādus komentārus. Neoficiāli no avotiem Zatlera Reformu partijā (ZRP) zināms, ka viņš izjūt koalīcijas partneru Vienotības spiedienu Drošības policijas šefa nomaiņai, bet nesaskata tam pamatu un šo jautājumu neaktualizēs. Papildu argumentu tam devusi ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) direktora Roberta Mullera nesenā vizīte Latvijā, kurā Latvijas drošības dienestu darbs ticis vērtēts atzinīgi.
Pietiek jau ir rakstījis, ka Āboltiņu ar Abdulmuslimovu saista sena pazīšanās. Abi iepazinušies 1998. gadā, kad Āboltiņa (toreiz vēl Mellupa) bija Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore un tika risināta ar trim Ingušijā nolaupītajiem firmas Latvijas tilti darbiniekiem saistītā krīze. Ķīlnieki vairākus mēnešus tika turēti gūstā Čečenijas galvaspilsētā Groznijā, un Abdulmuslimovs ĀM palīdzējis ķīlnieku krīzes risināšanā. Tieši šādi savu pazīšanos ar Abdulmuslimovu Vienotības valdei aiznākamajā dienā pēc tikšanās skaidrojusi Āboltiņa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
