Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Abortu eiforija

Jūlija Sisojeva
22.01.2015.
Komentāri (63)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir uzrakstīti daudzi pretabortu raksti, pētījumi, grāmatas, ir veidotas daudzas filmas un reklāmas. Šajos darbos tiek neapšaubāmi pierādīts, ka aborts ir nedzimuša cilvēka slepkavība ar visām slepkavības konsekvencēm. Pamatā tiek skārtas abortu izdarījušo sieviešu personīgo traģēdiju, sieviešu sakropļoto dzīvju un zaudēto nevainīgo bērnu dzīvību tēmas.

Tas viss ir taisnība, un par to ir nepieciešams rakstīt, runāt un arī kliegt. Bet bieži vien ārsti, kuri veic abortus, paliek ēnā.

Kas notiek ar viņu dvēselēm šāda ilgtermiņa "darba" rezultātā, par to maz runā. Vienīgais, ko var dzirdēt, ir aicinājumi viņiem nožēlot grēkus un skaidrojumi, ka līdzdalība pie aborta ir slepkavības grēks.

Es uzdrīkstēšos rakt dziļāk un pastāstīt par vienu no abortu drausmīgākajiem aspektiem, kas attiecas tieši uz ārstiem. Daudzus gadus, pārdomājot abortu tēmu un analizējot savu pieredzi (man kā mediķei nācās ar to saskarties), es nokļuvu pie drausmīga secinājuma - ārsts, kurš regulāri izdara abortus, kļūst par īstu slepkavu-maniaku, un tas atspoguļojas ne tik vien kā nogalināto bērnu skaitā. Lai gan, kā saka, kvantitāte bieži vien pāriet kvalitātē.

Novērojot abortu ārstus, es nācu pie secinājuma, ka tādu cilvēku dvēseles mainās - var teikt, kļūst sātaniskas. Tās kļūst par vampīriem, kas slāpst pēc jaunām asinīm tāpat, kā rūdītiem slepkavām-maniakiem, kuri, mokot un nogalinot savus upurus, izjūt īpašu eiforiju, prieku un enerģijas pieplūdi. Slepkavu-maniaku psihe ir pamatīgi pētīta tiesu psihiatrijā, bet abortu ārstu kaismei pēc arvien vairāk un vairāk abortiem, nav pievērsta uzmanība. Vismaz literatūrā un internetā man nav izdevies neko atrast.

Ir zināms, ka slepkavība, asinsizliešana un upura ciešanas maniakam izraisa prieku un pat orgasmu. To pašu izjūt arī abortu ārsti. Parasti ginekologu, kurš praktizē abortus, uzskata par parastu personu, par parastu ārstu, kurš darbojas šādā grēcīgā specifikā. Un pilnīgi aizmirst par to, ka šī grēcīgā profesija noved pie visbriesmīgākās no cilvēka iekārēm - iekāres uz asinīm, izdarot slepkavību, gūstot baudu, iekāres, kas vairojas un prasa arvien vairāk un vairāk upuru. Šādiem ārstiem patīk izdarīt abortus.

Es novēroju daudzus no šiem speciālistiem, ar daudziem par to esmu runājusi - un viņiem visiem piemita šāda iekāre, viņi pat izteica vienas un tās pašas frāzes. Es atceros kādu akušeri-ginekoloģi, kura strādāja slimnīcā vairāk nekā 20 gadus, viņa godīgi atzinās - es tiešām mīlu veikt abortus, bet man nepatīk pieņemt dzemdības.

Tikai padomājiet par šiem vārdiem - nepatīk dzemdības! Tas ir naids pret jaunas dzīvības nākšanu pasaulē. Tā ir dvēseles sātanizēšanās. Es domāju, ka zemapziņas līmenī viņa dzemdībās juta katru sievieti kā tādu viņas abortārija potenciālo klientu, kas nevis sagādāja viņai nogalināšanas prieku, bet gan dzemdēja bērnu.

Nevajag domāt, ka abortu ārsts nezina, ko viņš dara. Diemžēl tas tā nav. Es saku "diemžēl" tāpēc, ka, ja cilvēki nezina, ko viņi dara, tas zināmā mērā atvieglo to atbildību. Diemžēl šie ārsti ir labi informēti par to, ko viņi dara, un nevis tāpēc, ka viņus informētu plašsaziņas līdzekļi vai garīdznieki. Viņi šīs zināšanas saņem kopā ar prieku un eiforiju no galvenā cilvēknīdēja - Sātana.

Reiz man abortārijā nācās noskatīties briesmīgu ainu. Ginekoloģe izdarīja vēlīnā termiņa sāļo abortu. Caur augļa plēvi, nolaižot augļūdeni, viņa sāka piepildīt dzemdi ar sāls šķīdumu, kam bija jāizsauc mākslīgas priekšlaicīgas dzemdības. Šajā vēlīnā termiņa laikā ir ar neapbruņotu aci skaidri redzamas bērna kustības. Kad dzemdē iepildīja sāls šķidumu, nogalinājamais bērns sarāvās tā, ka viņa mātes-slepkavas vēders palēcās un kratījās. Ārste, to redzot, saldkaisli pasmaidīja, sakot: "Redz, redz, jūt, ka viņu nobeigs, redz kā lēkā, bet nekas, ilgi viņš nelēkās." Viņas seja izteica nenoslēpjamu eiforiju un nedabisku prieku.

Vēl es novēroju, kā ārsti, kuri darba dienā ir veikuši 10 - 12 abortus, ir nevis piekusuši no šī diezgan smagā un nogurdinošā "darba", bet izjūt īstu enerģijas pieplūdumu un ir labā garastāvoklī. Bet, ja tiem pašiem ārstiem nācās pieņemt dzemdības, tie to darīja ar tādu negribīgumu, it kā tie būtu spiesti kraut vagonus. Tas attiecas uz tiem ārstiem, kuri regulāri un pastāvīgi nodarbojas ar abortiem. Viņi tiešām sāk mīlēt savu "darbu" un neieredzēt dzemdības.

Reiz man radās iespēja runāt ar ārsti-ginekoloģi, kura, kļuvusi ticīga, nožēloja savus grēkus. Viņa aizgāja no abortārija un nodarbojās tikai ar grūtniecēm. Viņa man stāstīja: "Man patika izdarīt abortus. Sākumā es nevarēju pilnībā saprast, kāpēc man tas patīk. Man šķita, ka es mīlu medicīnu un tas ir mans aicinājums. Es nenodarbojos tikai ar abortiem, es arī ārstēju sievietes, operēju, izdarīju ķeizargriezienus utt., apturēju dzemdes asiņošanas un izglābu dzīvības. Bet, strādājot ginekoloģijā, es pieķēru sevi pie domām, ka visvairāk no visa tā man patīk aborti. Tad es it kā atpūtos un smēlos spēkus."

Uz manu jautājumu, vai viņa zināja, ka aborts ir slepkavība, viņa atbildēja, ka izpratne nākusi ļoti drīz. Vai viņu mocīja sirdsapziņa tāpēc, ka viņa nogalina? Pēc viņas vārdiem, katru reizi viņa apklusināja savu sirdsapziņu ar dažādiem argumentiem, ko parasti lieto abortu aizstāvji. Šo argumentu ir tik daudz, ka par tiem varētu uzrakstīt veselu grāmatu. Bet īstais iemesls slēpās tur, ka viņa guva baudu un vairs nevarēja apstāties.

Kad reiz ģimenes apstākļu dēļ viņa bija spiesta pārcelties uz mierīgu darbu sieviešu konsultācijā, viņa cieta abstinencei līdzīgas mokas, jo nu vairs nebija iespējams izdarīt abortus. Viņa mierināja sevi ar domu, ka tas ir tāpēc, ka viņa nav iecirkņa ārste, bet gan ķirurģe, ka viņai vajag operēt, bet dziļi sirdī saprata, ka tas bija abortu dēļ. Viņa nevarēja tur strādāt, un atgriezās savā abortārijā. Tikai, kļuvusi ticīga, viņa tika ārā no šī elles apļa un mainīja dzīvi. Tagad šī pavecā sieviete ar labsirdīgo skatu ar šausmām atceras, ka reiz ir bijusi īsta maniakāla slepkava.

Ar šo rakstu es vēlos mudināt visus abortu pretiniekus vēl un vēl aizdomāties par to, cik svarīgi ir sākt apkarot šo ļaunumu. Klauvēt pie visām durvīm, organizēt demonstrācijas, piketēt abortārijus, izplatīt pretabortu materiālus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...