Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzskatīts gan par lielās politikas autsaideru un provokatoru, gan dumpinieku un taisnības cīnītāju, Jānis Ādamsons ir atgriezies Saeimā. Viņš atkal ir gatavs nostāties ceļā Andrim Šķēlem, pret kuru paceļot balsi tā dēvētajā „pedofilijas skandālā” savulaik zaudēja un bija spiests samaksāt tiesas piespriesto sodu. Tagad Ādamsons gribot ieviest godīgus tiesiskos pamatus atkritumu biznesā, kurā darbojas Šķēles ģimene. Ādamsonu kā bijušo padomju virsnieku arī nemulsinātu iespēja pretendēt uz NATO valsts Latvijas aizsardzības ministra amatu, ja Saskaņas centrs nāktu pie varas.

Ņemot vērā visu savu pagātnes bagāžu, jūs jutāties morāli tiesīgs kandidēt uz deputāta amatu un atgriezties Saeimā?

A kur ir problēmas? Ko jūs saprotat zem „morālās bagāžas”?

Skandāls par to, vai jūs esat čekas darbinieks, ir bijuši vairāki pārmetumi par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jūs esat ticis saistīts ar Parex bankas bijušajiem īpašniekiem, ar viņu ietekmi, un arī ar Lemberga kunga naudu – tādā veidā es to domāju...

Redziet, uz visiem jautājumiem es jums varu vienkārši atbildēt, un pats dīvainākais – kāpēc jūs to agrāk nejautājāt. Sākšu no beigām – nu diemžēl es neesmu tajos Lemberga stipendiātos, es jau labprāt būtu, bet nu neesmu ticis tur iekšā. Un krimināllietā, kuru jūs pieminējāt, ja nemaldos, seši vai astoņi sējumi bija par to, ka Lemberga kungs vai, pareizāk sakot, Ventspils ir kaut kādā veidā ietekmējusi manu darbību. Diemžēl atbilde bija negatīva.

Bet LSDSP laikā taču jūs tikāt saistīts ar Lemberga finansējumu?

Jā, bet kādā kontekstā? Pavisam citā. Kad es biju LSDSP vadītājs, es sazinājos ar Lemberga kungu, ierados Ventspilī, bija sapulcināti visi uzņēmēji, tai skaitā arī tie, kuri pašreiz aktīvi karo.

Tas ir, Stepanovs, Berķis...

Es nevaru par personālijām – zāle bija pietiekoši liela. Mums notika abpusēja diskusija par veselu virkni jautājumu, es izklāstīju savu viedokli, viņi izklāstīja savu viedokli, un mana pieeja, ja mēs runājam par finansu piesaisti partijai, vienmēr ir bijusi ļoti vienkārša – es nekad nepiekrītu nekādam spiedienam, es izklāstu savu viedokli, ja mums viedokļi sakrīt un jūs esat gatavi atbalstīt, lūdzu, šeit ir partijas konts, jūs varat tur ieskaitīt.

Jā, bet šajā LSDSP jautājumā tomēr bija skaidrs, ka šis finansējums nav legāls...

Sadalām jautājumu divās daļās – jūs man uzdevāt jautājumu par laiku, kad es biju partijas vadītājs, šajā gadījumā iet runa par pilnīgi citu laika periodu, kad man ar finansējumu nebija nekāda sakara.

Jūs domājat – tas bija Jura Bojāra laikā?

Jā, masu medijos tas ir izskanējis tādā veidā.

Bet Lemberga stipendiātu sarakstos ir ieraksts ar iniciāļiem, kas sakrīt ar jūsējiem un liek domāt, ka tas esat jūs. Un šis ieraksts sakrīt ar laiku, kad jūs iniciējāt šo „pedofilijas skandālu”, ņemot vērā, ka ir bijušas runas, ka Lembergs jums samaksāja, lai cīnītos pret Šķēli...

Cik lielu summu? Es viņam uzrakstīšu, lai viņš man izmaksā. Bet, ja pavisam nopietni, sāksim ar to, ka es nebiju iniciators šai izmeklēšanas komisijai...

...pedofilijas, jūs domājat?

Jā. Es nebiju iniciators, lai kļūtu par šīs komisijas vadītāju. Toreiz sociāldemokrāti bija opozīcijā, un bez pozīcijas atbalsta es vienbalsīgi nebūtu ievēlēts par šīs komisijas vadītāju.

Jā, bet jūs bijāt tas, kurš no Saeimas tribīnes paziņoja, ka trīs augstas valsts amatpersonas – Šķēle, Birkavs, Sončiks – ir saistīti ar pedofiliju, kas ir šausmīgi smags noziegums.

Ka viņi ir saistīti? Jautājums, kādā kapacitātē viņi ir saistīti.

Nu, kāda kapacitāte, ja runa par pedofiliju?

Es jums ieteiktu ļoti rūpīgi izlasīt, ko es esmu teicis. Tādā kontekstā, kā jūs jautājat, es neesmu teicis. Es teicu, ka saistībā ar izmeklējamo pedofilijas lietu ne vien reiz vien komisijas materiālos ir figurējuši tādi un tādi uzvārdi. Jūsu zināšanai, ja nemaldos, mūsu komisijā bija aptuveni 67 amatpersonas, kuras tādā vai citādā veidā varēja būt saistītas ar šo izmeklējamo noziegumu.

Bet akcentu no Saeimas tribīnes jūs likāt tieši uz šiem uzvārdiem.

Tad atgriežamies 2000. gadā. Latvijas ceļš toreiz ierosināja slēgt izmeklēšanas komisijas darbību, komisija aicināja pagarināt darbību uz trim mēnešiem, lai sagatavotu gala ziņojumu. Slēdzot komisijas darbību, tā vairāk neko nevarētu izdarīt. Lūk, kāpēc bija šī mana uzstāšanās. Palasiet gala ziņojumu, tas nav tik izvairīgs, kā biju es 17. februārī Saeimas tribīnē.

Jūs izmeklēšanā tobrīd bijāt tālu vai tuvu tam, ko jūs minējāt saistībā ar šīm amatpersonām?

Redziet, ja valstī par seksuāliem noziegumiem tika notiesātas 14 personas, notika attīrīšanās vienā otrā institūcijā, es uzskatu, ka tas jau bija sasniegums. Tika arī panākta vesela virkne grozījumu likumos, un, pateicoties arī mūsu komisijas darbam, mēs sniedzām informāciju gan frančiem, gan itāļiem, gan zviedriem, arī Krievijai. Runājot par šīm amatpersonām, es neatsakos no tā, ko es toreiz paudu – vārds vārdā esmu gatavs to visu atkārtot.

Jūs vēl aizvien domājat, ka Šķēle, kurš arī tagad sēž Saeimā, varētu būt saistīts ar pedofiliju?

(Nopūšas.) Izlasiet manu uzstāšanos no Saeimas tribīnes.

Sakiet, jūs ar Šķēles kungu Saeimā sasveicināties un sarokojaties?

Man ar Šķēles kungu nav jākristī bērni un nav jāiet uz krogu. Es veselu virkni cilvēku, kas ir Saeimā, vienkārši nepazīstu. Bet ar Šķēles kungu, kad satiekamies, mēs sasveicināmies. Vairāk par „labdien” mēs neesam viens otram teikuši. Bet ko jūs visu laiku par pagātni jautājat? Parunāsim par šodienu!

Pabeidzot tomēr „pedofilijas lietu”, - ļoti daudz izskanēja versiju, ka Lembergs jums par to maksāja, jo tolaik ļoti aktīvi karoja ar Šķēli, vai arī Parex bankas toreizējie īpašnieki Kargins un Krasovickis.

Ne viens, ne otrs diemžēl.

Jūs gribat teikt, ka nekad neesat saņēmis naudu no Lemberga vai Kargina un Krasovicka? Pateicību veidā, dividenžu veidā?

Pateicības neesmu saņēmis, un nav man dividenžu. Bieži vien jauc vienu lietu – Latvijā ir 23 Jāņi Ādamsoni, jūsu zināšanai. Tai skaitā man ļoti bieži zvanīja par iekārtošanos darbā Ventspils naftā tāpēc, ka tur arī strādāja Jānis Ādamsons.

Man nav nekādu problēmu arī šodien satikties ar Lembergu vai jebkuru cilvēku un pārrunāt kaut kādas lietas, kuras viņi vai es uzskatu par svarīgām.

Jūs ar Lembergu kaut kad tagad esat ticies pēdējā gada laikā?

Vienreiz kaut kur pie Rīgas domes mēs ar viņu garāmejot sasveicinājāmies un vienreiz kaut kur uz brīvības ielas arī garāmejot. Bet... sāksim ar to, ka Aivars Lembergs ir lielas pašvaldības vadītājs – kāpēc lai es ar viņu netiktos? Kas tur ir inkriminējams?

Tāpēc, ka Latvijā ir daudzas pašvaldības.

Es arī ar daudziem pašvaldību vadītājiem tiekos. Šodien tikos ar Nilu Ušakovu, nu, un tālāk?

Jā, bet ir pamats domāt, ka Lembergs ir pircis varu.

Domāt jūs varat daudz ko. Paskatīsimies, kāds būs tiesas spriedums. Man vispār visa tā lieta ļoti nepatīk.

Kura?

Neviena – gan Lemberga lieta nepatīk, gan digitālās TV lieta, kaut gan par Lembergu jūs varat teikt, kāds viņš man ir draugs, bet Andri Šķēli par manu draugu grūti nosaukt. Tai pat laikā es uzskatu, ka digitālās TV lieta ir tīri politiski iniciēta un politiski iemesli arī aiz tās stāv. Tās abas lietas ļoti nepatīkami ož.

Ka tie ir politiskie pasūtījumi?

Jā. Vairāki procesi pret Aivaru Lembergu izgāzās.

Nav jau vairāki, ir tikai viens – Grinberga lieta.

Lai ir viens. Ja jūs domājat, ka es ļoti rūpīgi lasu avīzes, jūs dziļi maldāties. Mans vienīgais informācijas avots ir radio, braucot pie stūres. Man slinkums. Man ir daudz ko citu darīt.

Atgriežoties pie jūsu „čekas lietas”...

To, kas skar čekas aģentu un visu pārējo – nu, piedodiet, ir Strasbūras Cilvēktiesību tiesas spriedums. Tad, kad mani šeit tiesāja par to, ka esmu čekists un nevaru piedalīties vēlēšanās, jūsu zināšanai, es tolaik no 1996. līdz 2000. gadam biju persona non grata Krievijā, man neiedeva vīzu. Tad ir jautājums, kurš šeit ko nosaka?

Jūsuprāt, bijušie čekas virsnieki joprojām ir drauds Latvijai?

Pirmkārt, viņus vajadzēja pietiekoši veiksmīgi izmantot, jo es personiski pazīstu ļoti daudzus godprātīgus cilvēkus, kas jau no paša sākuma iestājās par Latvijas neatkarību. 20 gadu garumā pie varas ir bijuši latvieši, nevar teikt, ka cittautieši šeit kaut ko būtu sadarījuši. No sākuma, kad vajadzēja tā saucamo prihvatizāciju veikt, tika teikts, ka mēs dzīvojam tik slikti tādēļ, ka Padomju Savienība mums ir atstājusi tādu mantojumu, tad sāka izspēlēt krievu kārti, un tad galvenie vaininieki bija čekisti. Un tā tas turpinās vēl līdz šai dienai, jo ir jāatrod galvenais vainīgais, mēs negribam paskatīties, ko paši esam sadarījuši.

Bet, ja kādam šajā valstī nav skaidrs, par ko konkrēti man brauc virsū, tad paskatāmies tā laika situāciju un to, kāpēc viss notika. Principā jau šodien mēs saņemam tos augļus, kuru sēklas tika iesētas 90. gadu vidū.

Proti?

Sāksim ar tiesisko nihilismu. Pirmo reizi par šo problēmu es sāku runāt 1996. gada sākumā – tieši, ka mums draud tiesiskais nihilisms un ka mēs neizveidosim tiesisku valsti. Šobrīd par tiesisku valsti es nezinu, kurš var runāt mūsu valstī, kur likums ir absolūti pakārtots.

Es nejūtu nekādas morālas problēmas, runājot par savu atgriešanos. Ir cita rakstura problēmas – jautājums, vai es to gribētu. Es nekad sevi neesmu saistījis ar politiku, man politika nekad nav patikusi, bet dzīve tā ir iegrozījusies, ka es esmu spiests ar to nodarboties. Es vairāk esmu izpildvaras pārstāvis nekā Saeimas deputāts, man vairāk patīk aktīva darbība. Bet, atgriežoties Latvijā, sākot no 1996. gada, man vienmēr ir bijis jāpierāda, ka neesmu ēzelis vai kamielis. Un līdz ar to man nākas atgriezties politikā.

Tur nav pretrunas? Bez jūsu brīvas gribas jau jūs politikā neatgrieztos.

Nē, te nav nekādas pretrunas, vienkārši apstākļu sakritība... Ja nebūtu šī te iniciētā procesa par to, ka man nav tiesību balotēties, es biju plānojis 2002. gadā pārtraukt aktīvās politiķa gaitas. Mani nevilina darbs parlamentā, it sevišķi, ja viņš nav produktīvs. Šobrīd es biju spiests pierādīt, ka esmu nepatiesi apmelots un ka man ir pilnas tiesības to darīt.

Bet šobrīd jūs esat parlamentā, un kā tad sanāk – jūs šis darbs neinteresē? 

Es jums izstāstīšu anekdoti par vienu vecu majoru, kurš ir pensionējies un iet uz darba biržu iekārtoties darbā. Viņam prasa: „Ko jūs varat?” - „Es varu rakt.” - „A ko jūs vēl varat?” - „Es varu nerakt.” Ar mani ir tāpat – man ir divas stadijas – vai nu es strādāju, vai nestrādāju. Ja man uztic kādus pienākumus, es viņus arī pildu godprātīgi no A līdz Z, bet, ja man ir iespējas atteikties ieņemt kādu amatu, tad to es arī daru.

Man pašam priekš sevis nekas nav jāpierāda, bet man bija jāpierāda tiem, kuri mani nepamatoti slēdza ārā no procesa, ka tas ir nelikumīgs process pats par sevi.

Tad kā jūs uzskatāt, - kas jūs slēdza laukā no politikas procesa Latvijā?

Jūs to nezināt?

Nu, atbildiet, jums taču noteikti ir savs viedoklis!

Tie, kas bija ieinteresēti, lai es tur nepiedalītos. Ja jūs domājat, ka es saukšu uzvārdus, jūs kļūdāties – es to nedarīšu. Viena iemesla dēļ, tāpēc, ka tādā vai citādā kontekstā, bet es ļoti bieži neiederos tajā tā saucamajā politiskajā elitē, man ir cits skatījums uz daudzām lietām, man ir savs viedoklis, un mani var pārliecināt ar faktiem un pierādījumiem, nevis ar emocijām. Un, kamēr tas nav noticis, tikmēr es aizstāvēšu savu viedokli. Ļoti daudziem tas nepatīk. Diemžēl man piemīt viena tāda slikta īpašība daudzu cilvēku izpratnē, - neņemu es kukuļus.

Ko tad jūs – kandidējāt tikai, lai kaut ko pierādītu saviem ienaidniekiem, nevis, lai strādātu sabiedrības labā?

Jūs jau man neatļāvāt atbildēt uz otro daļu. Es teicu, ka jautājums dalās divās daļās. Dabiski, ka man ir savs redzējums, kas būtu jādara, patīk kādam vai nepatīk, es sevi uzskatu par ekspertu drošības jomā, un man ir savs redzējums, kas būtu jādara kaut vai šajā te jomā. Varu minēt elementāras lietas: mums šajā brīdī par drošību atbild piecas ministrijas, un tad mēs brīnāmies, ka beidzot Iekšlietu ministrija uztaisa plakātus par drošību uz ūdens, kad jau 100 cilvēki ir noslīkuši. Tas ir absurds. Pēc idejas tā ir vienota sistēma, un par drošību – gan ekoloģisko, gan cilvēku glābšanu, gan vidi un tamlīdzīgi – pēc būtības būtu jāatbild vienai organizācijai, un šī organizācija saucas Krasta apsardze.  Nākamā lieta mūsu valstī, ka mēs esam tāda super lielvalsts, ka mums darbojas 13 operatīvās darbības subjekti, kas ir mazbišķiņ par traku priekš vienas valsts. Tieši tagad arī mēs apspriedām jautājumu, kādas institūcijas nodarbojas ar cīņu pret korupciju, izrādās, ka visi cīnās, tikai rezultāti ir problemātiski. Es varētu uzskaitīt vēl veselu virkni jautājumu, kur es redzu savādāku risinājumu. Nepagāja ne 15 gadi, kad Iekšlietu ministrija pārveido to pašu robežapsardzi par robežpoliciju, kas atrisina ļoti daudzus jautājumus.

Vēl pabeidzot par jūsu atgriešanos politikā, – vai nav tā, ka jūs Saskaņas centra sarakstā tikāt iekļauts tikai...

... kā latvietis?

Es jums atbildēšu ļoti vienkārši – mūsu frakcijā ir tikai divi latvieši, un es starp tiem neesmu, tāpēc ka es esmu čangalis, latgalietis.

Jā, bet tā nav atbilde pēc būtības, kāpēc jūs tikāt iekļauts Saskaņas centra sarakstā.

Neapšaubāmi, nē. Neapšaubāmi, ka man ir sava veida popularitāte. Redziet, kad man izvirzīja apsūdzību un prokuratūra nekādā veidā nevarēja izdomāt argumentus, kādas tad ir smagās sekas, kas ir nodarītas valstij, tad apsūdzības rakstā bija minēts, ka smagas sekas ir iestājušās tādēļ, ka Jānim Ādamsonam ir liela autoritāte sabiedrībā, par ko es ilgi smējos. Es prokuroram tā arī teicu: jūs mani gribat tiesāt par to, ka man ir autoritāte. Jā, man ir šī autoritāte, labāka vai sliktāka, es nekad neesmu pietēlojis vai tēlojis labāku. Kāds es esmu, tāds es esmu, pieņemiet, nepieņemiet – tā ir jūsu izvēle.

Jūs neesat apvainots uz Saskaņas centra frakciju, ka viņi jūs nevirzīja darbam Saeimas Nacionālās drošības komisijā? Un vai jums nebūtu problēmas ar pielaides iegūšanu valsts noslēpumam, kas jums tādā gadījumā būtu vajadzīga?

Problēmas ar pielaidi? Atvainojiet, tad mums šis jautājums jāskatās mazliet savādākā kontekstā. Pielaižu sistēma mums ir ačgārna, sākot no tā, ka nevar institūcija [Satversmes aizsardzības birojs] izlemt – iedot šo pielaidi vai ne Saeimas amatpersonām, ja parlaments šo institūciju kontrolē. Un šo diskusiju es pirmais rosināju, jau sākot no 1996. gada. Otrkārt, slepenības līmenis (es varbūt mazliet pārspīlēšu) manā uztverē ir aptuveni NATO galvenās mītnes apkopējas līmenī. Tie dokumenti un problēmas, ko mēs skatām, ir tādā līmenī, un to jau parāda arī dokumenti, kurus publicē WikiLeaks...

Bet, jūsuprāt, SAB jums iedotu pielaidi valsts noslēpumam?

To jautājumu uzdodiet SAB, man, godīgi sakot, viņš nav aktuāls.

Jautājums bija arī par to, vai neesat apvainots par nevirzīšanu darbam NDK?

Ja godīgi jāsaka, es labprāt darbotos pavisam citā komisijā, arī ne Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Mani vienmēr ir fascinējusi vide, lai cik tas dīvaini nebūtu, ar vides problēmām es labprāt aizraujos un arī nodarbojos. Es labprāt būtu strādājis arī Tautsaimniecības komisijā, lai cik tas dīvaini neizskatītos, jo visiem ir iegājies, ka es esmu tāds „riktīgais vecis” – automāts zobos vai kaut kur citur un uz priekšu, nesaprotot, ka, lai būtu par kuģa komandieri, ir jābūt arī ļoti labam saimniekam, savādāk tu to nevari pavilkt.

Priekš savas personiskās izaugsmes es labprāt pastrādātu kādā citā jomā. To, kas skar parlamentu un frakciju kopumā, jā, es piekritu, ka es strādāju Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un nebēdājos, ka es neesmu Nacionālās drošības komisijā.

Saeimas kuluāros runāja, ka Jānis Urbanovičs no Saskaņas centra tiek virzīts darbam NDK tieši tā iemesla dēļ, lai frakcijai nebūtu jāvirza jūs, un ka pēc neilga laika Urbanoviču NDK nomainīs Andrejs Klementjevs, kurš tur darbojās iepriekš.

Redziet, manā uztverē, ja mēs runājam par Nacionālās drošības komisiju, kā es to izprotu, pēc idejas, tur ir jāstrādā, pirmkārt, speciālistiem, otrkārt, cilvēkiem, kuriem ir ambīcijas kļūt par valsts premjeru vai kuri jau ir bijuši premjeri, kuriem ir mazliet citādāks skatījums – tā ir zināma pieredzes iegūšana. Saprotiet, man tur būtu garlaicīgi. Man ne visai interesanti ir arī iet uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju, jo es aptuveni zinu tās atbildes tiem jautājumiem, kurus es varu tur uzdot. Man ir arī savs redzējums, kā vienu vai otru lietu varētu virzīt.

Tad Urbanoviča kungam, jūsuprāt, darbs NDK ir tā kā treniņš premjera darbam?

Kaut vai. Ja tu nekad neesi saskāries ar šīm te lietām, lai tu varētu paplašināt savu redzesloku, neapšaubāmi tas nāk par labu – iegūt cita veida pieredzi un cita veida izaicinājumus.

Jūs iepriekš ieminējāties, ka Latvijā valda tiesiskais nihilisms. Vai jums ir priekšlikumi, kā kaut ko mainīt, jūs esat gatavs ko rosināt? Piemēram, kādus risinājumus jūs redzat KNAB konfliktam?

KNAB ir politiski izveidota institūcija konkrētu mērķu veikšanai. Tie mērķi netika īstenoti, un sākās cīņa par KNAB. Visi mūsu specdienesti lielākoties visi ir radīti politisku motīvu dēļ, lai apkarotu savus konkurentus. Tā tika radīts SAB, tā tika radīts Informācijas analīzes dienests, tā vēl vesela virkne citu, tā Saeimas apsardzes dienestam piešķīra operatīvās darbības subjekta tiesības, var saukt vēl. Par KNAB runājot, es uzstājos pret viņa izveidi tad, kad viņu iniciēja parlamentā. Es arī rosināju, ka pusi no KNAB domātās naudas daudz pragmatiskāk ir novirzīt Ekonomikas policijai, izveidojot tajā nodaļu cīņai ar korupciju. Atgriežoties pie KNAB, pēdējā laikā tas strādāja ļoti neefektīvi.

Tāpēc, ka birojā izveidojies iekšējais konflikts.

Jā, bet iekšējais konflikts... tas ir bardaks, latviski pat grūti piemeklēt vārdu. Man grūti iedomāties, ka es esmu kādas institūcijas priekšnieks un vietnieki nepilda manus rakstiskus rīkojumus. Vietniekam ir tiesības pārsūdzēt priekšnieka lēmumu kaut vai pie premjera, ja mēs runājam par KNAB, un, ja vietnieki atzīst, ka ir pārkāpuši veselu virkni reglamentējošo dokumentu, tad viņiem jau sen būtu jāšķiras no ieņemamajiem amatiem. Un nākošais solis, ko es ļoti rūpīgi izvērtētu, – arī priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam, tāpēc ka pusotru gadu viņš nav spējis šo organizāciju normāli vadīt.

Tad jūs būtu gatavs Saeimā atbalstīt Normunda Vilnīša atcelšanu?

Sāksim ar to, ka man nav nekādu pretenziju ne pret Vilka kungu, ne pret Strīķes kundzi – ne personisku, ne viņi ir pret mani veikuši kādu izmeklēšanu. Interešu konflikta man nav. Es uzskatu, ka šī institūcija jau no paša sākuma bija izveidota nepareizi, ačgārni un vadītājs tika piemeklēts, lai varētu īstenot viena vai otra, vai trešā grupējuma intereses.

Politiskās?

Gan politiskās, gan aiz politikas mūsu valstī vienmēr stāv ekonomiskās intereses. KNAB tika izveidots galvenokārt politiska apsvēruma dēļ un, lai aizmālētu acis rietumvalstīm, pirmkārt, ASV, ka mēs šeit ļoti cīnāmies ar korupciju, kas diemžēl neatbilst patiesībai.

Kā – neatbilst? Ir taču vairākas ar korupciju saistītas lietas, kas ir atklātas un kas ir vērienīgas.

Neapšaubāmi, es jau to nenoliedzu. Tikai tām lietām būtu bijis jābūt daudz, daudz vairāk un daudz aktuālākām.

Jā, bet vai tā tomēr nav dogma, tāds vispārpieņemts mīts, ka KNAB ir politizēts? Tāpat kā Lembergs ir izveidojis mītu par sorosītiem un tamlīdzīgi.

Nu, par sorosītiem mūsu viedokļi ar Lembergu daudzējādā ziņā sakrīt, un es šo viedokli paudu, vēl pirms Lembergs viņu sāka paust. Tajā laikā Lembergs iestājās par to, lai Soross nāk šeit iekšā, niansēs neiedziļināšos.

(Nopūšas.) Ja es nebūtu tik neatkarīgs, tad man būtu daudz mazāk problēmu un nebūtu arī tik daudz tiesas procesu. Atsvaidzināšu jums atmiņā, ka no 1996. līdz 2000. gadam man nepagāja ne gads bez tiesas vai kriminālprocesa.

Pirms ievēlēšanas 10. Saeimā jūs darbojāties Rīgas domē, bijāt Vides komitejā, kuras kompetencē ir atkritumu apsaimniekošanas jautājumi, kas arī saistīts ar dažādām interesēm, piemēram, Šķēles kunga interesēm. Kādēļ mēs no jums – tik principiāla un karot allaž gatava cilvēka – neko nedzirdējām, kad bijāt Rīgas domē, kur pie varas ir Saskaņas centrs?

Sāksim ar to, ka tieši Rīgas domes amatpersonas iniciēja jaunā Atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšanu. Atsevišķas normas arī es nācu aizstāvēt uz parlamentu. Tas, kas netika šajā likumā atrisināts, ir finanšu norēķinu sistēmas maiņa. Starpība starp Rīgas iedzīvotāju samaksāto un to atkritumu daudzumu, ko ieved Getliņos, ir gandrīz divas reizes. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka iedzīvotājs maksā „pa taisno” par izvestajiem atkritumiem, mūsu ierosinājums bija mainīt norēķinu kārtību, lai šī nauda nonāk Getliņos un tiek maksāts par faktiski ievestajiem atkritumiem. Tas nepieļautu šo šmaukšanos.

Jūs runājat par nesaimnieciskumu, krāpšanos, korupciju?

Gan par vienu, gan otru. Par to, ka simtiem tūkstošu latu iet garām pašvaldības budžetam vai tiek nelietderīgi izmantoti.

Vai arī kāds tos vienkārši nozog?

Pilnīgi pareizi.

Bet kurš ir šis „kāds”?

Ja mēs runājam par atkritumu apsaimniekošanu, šeit jābūt pavisam citai pieejai, un man vienalga, kas tur ir – Šķēle, mēle vai kāds cits.

Ja tas ir privātās rokās, paceļas šis jautājums par caurskatāmību un to, vai kāds šeit negrib izmantot...

Pagaidiet, ko nozīmē – privātās rokās? Ja mēs runājam par atkritumu šķirošanas rūpnīcu, kura ir jāuzceļ, tad šobrīd akciju sadalījums ir: 50% Getliņiem kā pašvaldības uzņēmumam, un otri 50% sadalās starp akcionāriem, un, ja es nekļūdos, Šķēlem tur pieder tikai 37%.

Tas nav „tikai”!

Tas ir „tikai” uz 50% fona. Un tur ir vēl citi akcionāri.

Tad jūs jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā saskatāt kādam izdevīgus caurumus?

Lai Latvijai netiktu piemērotas sankcijas par nesavlaicīgu šo normu ieviešanu, mēs piekritām, ka virkni savu priekšlikumu, kas jau bija iesniegti uz otro lasījumu, ar domu, ka pēc Saeimas vēlēšanām mēs viņus atkal iniciēsim... Lai noiet budžeta trakums, un tad mēs aicināsim šo likumu atvērt, esmu jau runājis ar kolēģiem ne tikai no savas frakcijas, esmu runājis ar zaļajiem. Pēc šiem grozījumiem atkritumu operētāji naudu saņems tikai par reāli izvesto daudzumu.

Kas vēl ir jūsu interešu lokā – jūs esat gatavs rosināt arī kādas izmaiņas attiecībā uz drošības iestādēm, operatīvās darbības subjektiem, par ko iepriekš kritiski izteicāties?

 Noteikti. Noteikti. Ja jūs domājat, ka es vienkārši esmu konstatējis, ka ir daudz problēmu un viss... Pagaidiet, tad jau redzēsiet. Mēs pirms iepriekšējām vēlēšanām sanācām aiz gara laika kopā ar kolēģiem, kas arī ir atvaļināti virsnieki, un izstrādājām savu redzējumu par nacionālo drošību, nacionālās drošības koncepciju. Daudzos jautājumos, kurus mēs skārām, risinājums un piedāvājums ir ļoti atšķirīgs no tā, kas šobrīd notiek. Jo šobrīd par nacionālo drošību kā tādu neviena amatpersona mūsu valstī neatbild. Nosauciet man vienu amatpersonu, kuru mēs vienpersoniski varētu uzaicināt uz komisijas sēdi...

Premjers, ģenerālprokurors...

Nē, muļķības – viņi kontrolē. Ir NDP prezidenta vadībā, kura it kā ir tā organizācija, bet viņas lēmumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.

Bet tad kāds ir jūsu priekšlikums? Jūs jau atceraties, ar ko beidzās iepriekšējais mēģinājums grozīt drošības likumus.

Priekšlikums man ir ļoti elementārs un vienkāršs: NDP ir jābūt zem Ministru prezidenta pie izpildvaras, tad mums būtu persona, kura ir atbildīga par pieņemtajiem lēmumiem, kura var dot uzdevumus visiem operatīvās darbības subjektiem – gan specdienestiem, gan Ekonomikas policijai un tamlīdzīgi, atkarībā no tā, kas ir aktuāls, ar ko mēs cīnāmies – varbūt ar ēnu ekonomiku.

Tad jūs nākamgad esat gatavs nākt ar priekšlikumiem grozījumiem drošības likumos un riskēt?

Es ne ar ko neriskēju.

Nu, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi – amerikāņi, Vaira Vīķe-Freiberga, Kalvītis...

Nū, ziniet, amerikāņu ietekme ir bieži vien pārvērtēta, sāksim ar to. Bieži vien, kad kaut ko nevaram izdarīt, mēs piesaucam Pēteri, Miķeli vai kādu citu, lai tikai savu muļķību kaut kur noairētu nost. Runājot par grozījumiem likumos, lai NDP būtu zem premjera, es jau nesaku, ka tam tā jābūt obligāti, var jau darīt savādāk – ja viņa paliek tādā kapacitātē kā šobrīd, tad mainām Satversmi un paplašinām pilnvaras Valsts prezidentam. Es tikai saku, ka šobrīd šī institūcija darbojas neefektīvi un viņai jādarbojas daudz efektīvākai. NDP nevar būt par tādu klubiņu, kur cilvēki sanāk, parunā, papļāpā un tad izklīst katrs uz savu pusi. Tas nav pareizi.

Ja es jūs pareizi saprotu, jūsu skatījumā arī ir par daudz šo operatīvās darbības subjektu un viņu skaitu vajadzētu samazināt, likvidēt, reformēt?

Jā, noteikti. Noteikti. Kaut vai elementāra lieta – operatīvās darbības subjekta tiesības ir arī robežsardzei. Jautājums, priekš kam?

Ja pareizi saprotu, tad šī koncepcija jau kaut kur ir tapusi? Kas ir tie jūsu draugi - bijušie virsnieki? Tie ir bijušie VDK virsnieki?

Kāpēc VDK? Tie ir virsnieki, kuri ir dienējuši jau Latvijas armijā.

Šo dokumentu jūs caur Saskaņas centru, meklējot vēl partnerus Saeimā, būtu gatavi nākamgad virzīt?

Iespējams, tas nebūs kā vienots dokuments, bet tiks virzīts pa atsevišķiem blokiem.

Bet tas nekoncentrētu pārāk lielu kontroli pār drošības dienestiem kādās rokās?

Ziniet, kad es biju iekšlietu ministrs, mani četras reizes apvainoja, ka es esmu gatavojis valsts apvērsumu.

Nu, jūs daudz par ko mēģināja apvainot: par to, ka jūs piesedzat Aleksandru Laventu, ka jūs mudināt uz lata devalvāciju Bankas Baltija krīzes laikā, jo tas jau faktiski bija vienīgais, kas varēja glābt Laventu...

Stop, stop, parādiet man kaut vienu interviju, kur es 1994.-1995. gadā esmu runājis par lata devalvāciju.

Jānis Skrastiņš – tā laika ģenerālprokurors – izteica pieņēmumu, ka Ādamsons vēlējies panākt Latvijas Bankas prezidenta Einara Repšes demisiju, tā panākot lata devalvāciju Banka Baltija finansiālā stāvokļa stabilizēšanai.

Tas ir Skrastiņa viedoklis. Skrastiņa kungs blefoja un ļoti labi apzinājās, ka blefoja, runājot šīs lietas. Ekonomikas policija tobrīd bija ierosinājusi krimināllietu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta pienākumu nepildīšanu, un aizdomās turētās personas bija Latvijas Bankas vadība. Kādā sakarā šī lieta tika ierosināta? Ļoti vienkārši – ja mani atmiņa neviļ, gada laikā tika ierosinātas 34 vai 35 krimināllietas par dažādiem noziegumiem banku sfērā, 96 krimināllietas par tā dēvētajām finanšu piramīdām, un žēl, ka daudzas no tām nenonāca tiesā. Un ļoti žēl, ka toreizējais ģenerālprokurors pakļāvās Latvijas ceļa spiedienam – viņu uzaicināja uz frakciju un ieteica, ka to krimināllietu nevajag.

Nekā personīga, bet kuluāros jūs dēvē par politiķi, kurš par finansiālu labumu esat gatavs iet uz priekšu kā haizivs, un šai sakarā tiek pieminēts, ka jūs esat ļoti daudz tusējis ap Parex banku.

Man ir dziļi nošķaudīties, kas par mani izskan kuluāros. Ja es reaģēšu uz visu, ko par mani runā, man nebūs laika dzīvošanai, tikai visu laiku vajadzēs taisnoties. Finansiālus labumus es no Kargina diemžēl vai, paldies Dievam, neesmu saņēmis. Vienreiz gan es ņēmu Parex bankā kredītu mašīnas iegādei, tas bija kaut kur 1996.-1997. gads, un, kad mājas iegādei vajadzēja paņemt kredītu, tad es gāju uz pavisam citu banku, kura, es uzskatu, ir daudz labāka. Tas man neliedz uzturēt labas draudzīgas attiecības, tai skaitā arī ar Kargina kungu, tai skaitā arī ar bijušo Unibankas vadītāju Bērziņu...

Kas jums ir kopīgs ar Karginu?

Obligāti ir jābūt kaut kam kopīgam, lai uzturētu normālas attiecības?

Vairāk vai mazāk, jā.

Filozofija tādā gadījumā. Jūs nezināt atsevišķas viņa aizraušanās, un es arī nestāstīšu. Un kāpēc jūs domājat, ka es esmu dziļi aprobežots virsnieks, kuru neinteresē absolūti nekas cits kā šaut? Mans interešu spektrs ir pietiekoši spektrs.

Runājot par dzīves materiālo pusi – jums ir pieticis ar to atalgojumu, ko saņēmāt Rīgas domē vai tagad saņemsiet Saeimā?

Man pilnīgi pietiek. Un, ja man izdosies paveikt dažas ieceres, tad pietiks arī maniem bērniem. Man ir projekti, pie kuriem es strādāju vismaz gadus sešus septiņus.

Deklarācijā mēs neko tādu neredzam – tie ir kaut kādi virtuāli projekti?

Kāpēc būtu jāredz? Deklarācijā viņi parādīsies tikai tad, ja kaut kas īstenosies. Pagaidām par to runāt ir pāragri, jo var kaut kas nesanākt.

Pēc tiesāšanās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu jūs tikāt sodīts ar 10 000 latu naudas sodu. Vai jūs samaksājāt to naudu un kur jūs tādu summu ņēmāt – tas tomēr ir pietiekoši daudz?

Jau sen. Tas ir norādīts manā deklarācijā, varat izlasīt.

Sakiet, jūs vēl aizvien staigājat ar pistoli apkārt?

Kad jūs mani esat redzējuši ar pistoli?

Skatoties jūsu dosjē, redzams, ka 1996. gadā Saeimas solā zem papīriem tika atrasta pielādēta pistole, kas bija reģistrēta uz Ādamsona vārda.

Ļoti vienkārši. Kad šī informācija izskanēja, un izskanēja viņa ne no viena cita kā toreizējā premjerministra Šķēles, es pats labprātīgi aizgāju uz Ģenerālprokuratūru pie prokurora, kurš izmeklēja šo lietu, un mūsu saruna bija vienkārša. Es pateicu, ka ļoti labi zinu, kādēļ šī lieta tika iniciēta un, kas aiz tās stāv. Es parādīju tīru papīru un pildspalvu, un teicu, ka esmu gatavs tūlīt atteikties no deputāta mandāta un aiziet no politikas (tādēļ, ka tas bija tas mērķis, ko atsevišķas personas gribēja sasniegt) ar vairākiem noteikumiem: pirmais, lai prokurors man parāda cilvēku, kurš ir atradis šo pistoli, otrais, lai prokurors noskatās visus Saeimas plenārsēžu zāles videonovērošanas ierakstus, vai vispār es tajā vietā esmu atradies, un trešais, lai prokurors parāda man šo pistoli. Tāpēc, ka tā pistole atradās pie manis. Tātad viņu neviens nevarēja atrast.

Bet, pa lielam runājot, kādēļ Šķēle ir vēlējies, lai jūs aizejat no politikas? Un otrādi – kādēļ jūs vienmēr esat iezīmējis Šķēli kā ļaunuma asi, kam nav vietas politikā, jo, ja mēs atceramies, jūs jau pirms balsojuma par Šķēles pirmo valdību Saeimā uzstājāties ar ļoti asu, viņu atmaskojošu runu, lai gan tobrīd Šķēles vārds daudziem Latvijā pa lielam neko neizteica.

Man ļoti nepatīk, ja mani personiski mēģina nostatīt pret Šķēli. Tad, kad tika izveidota Drošības policija (es daudzas lietas esmu sastrādājis šajā valstī, tajā skaitā, 1994. gada decembrī, kad tika izveidota Drošības policija) un tai tika doti vairāki uzdevumi, tai skaitā cīņa ar ekonomiskajiem noziegumiem un nelikumīgu privatizāciju... Visa šī operatīvās izstrādes lieta sākās no Lata international krimināllietas.

Viss skaidrs, sapratām...

Es ar dziļu izbrīnu kādus gadus atpakaļ klausījos, kā toreizējais prezidents [Ulmanis, kurš nominēja Šķēli kā premjeru 1995. gada ziemā] izteicās: ja man būtu bijusi informācija par Andri Šķēli, es nekad viņu nebūtu nominējis... Es pēc tam satikos ar tām Iekšlietu ministrijas personām, kuras toreiz bija pie Valsts prezidenta, iepazīstināja viņu ar šo operatīvās izstrādes lietu, un teicu: „Jūs laikam mani piemānījāt, jūs laikam neko neaiznesāt.”

Varbūt līdz Ulmanim nemaz tie Šķēles lietas materiāli nenonāca?

Nē, nē, nē, viņš viennozīmīgi tika iepazīstināts ar visiem lietas materiāliem.

Jums ir viedoklis arī par pašreizējo prezidentu Zatleru?

Visādā ziņā atšķirībā no daudziem citiem viņš mīl šo valsti. Vai viņš savu amatu pilda veiksmīgi vienmēr – manuprāt, ne.

Jūs balsotu par viņa ievēlēšanu uz otro termiņu?

Es ļoti nopietni to apsvērtu, bet visticamāk mana atbilde būtu - nē. Es nebalsoju arī par Vairu Vīķi-Freibergu un ne brīdi to neesmu nožēlojis.

Saskaņas centrā jums ir ietekme jeb jums ir tāda margināla loma? Jums iekšienē ir autoritāte vai jūs esat ierindas deputāts?

Manas attiecības ar cilvēkiem nemainās atkarībā no tā, kādu amatu ieņemu es. Ja viņas mainās, nu, tad es viņus vienkārši svītroju no saraksta. Ar Urbanoviča kungu man ir ļoti normālas, draudzīgas attiecības, mēs daudz ko pārrunājam. Es Urbanoviča kunga kompetenci neapšaubu ļoti daudzās jomās, visādā ziņā viņš ir daudz labāks līderis, nekā būtu es.

Tas jau netiek apšaubīts. Jautājums ir par to, vai jūs Saskaņas centrā esat viens no viedokļu līderiem vai tikai viena no balsošanas podziņām?

Es nekad neesmu bijis balsošanas mašīnas pārzinis. Man ir savs viedoklis, ja man pierāda pretējo, es esmu gatavs to atbalstīt.

Par Saskaņas centru ir zināms, ka tur ir dažādi spēka centri, nosacīti sakot, tie grupējas ap Urbanoviču un Sergeju Dolgopolovu. Pie kura jūs piederat?

Tas arī ir mīts. Ja jūs gribat zināt, kurā blokā es esmu, tad es neesmu nevienā.

Jūs iepriekš mums teicāt, ka jums ir ambīcijas strādāt izpildvarā. Ja Saskaņas centrs šīs Saeimas laikā nonāks valdībā, jūs esat drošs, ka partija jums piedāvās ministra amatu?

Ja man piedāvās strādāt izpildvarā statista lomā, tad mani tas neinteresē. Ja man būs iespēja vismaz daļu no savām idejām īstenot, Saskaņas centram nākot pie varas, un, tā kā mēs vieni to nevaram īstenot, tas būs atkarīgs arī no mūsu partneriem, tad kāpēc ne?

Jums būtu interese atgriezties iekšlietu ministra amatā?

Es domāju, būtu citi izaicinājumi. Es nekad neesmu slēpis un vienmēr esmu iestājies par to, lai tiktu izveidota viena „spēka ministrija”, apvienojot Aizsardzības un Iekšlietu ministriju.

Bijušais padomju robežsargs – NATO valsts aizsardzības ministrs? Jūs to pats spējat iedomāties?

A jūs spējat iedomāties, ka Islandē vispār nav armijas? Partneri vērtē mūsu profesionālismu, partneriem ir svarīgi, ko mēs reāli esam spējīgi veikt, nevis tas, ko mēs mutiski paužam. Ar to reālo veikšanu mums ir milzīgas problēmas.

Ja paraugās pagātnē, iespējams, daudz kas, uz ko esat norādījis, par ko brīdinājis, nav bijis bez pamata. Bet, jūsuprāt, kādēļ attiecībā uz jums vienmēr ir spriests par formu, nevis par saturu, kādēļ jūsos neieklausās? Jūs tur nesaskatāt arī kaut kādu savu vainu? Kādēļ jūs parasti šaujat ar tukšām patronām?

Es nešauju ar tukšām patronām, vienkārši tām lodēm ir garāks ceļš ejams, kamēr viņas nonāk mērķī. Mērķi viņas sasniedz agrāk vai vēlāk.

Bet jūs tomēr neatbildējāt pēc būtības, kāpēc jūs esat autsaidera lomā?

Nezinu. Visdrīzāk jūs uz šo jautājumu varat atbildēt, - kāpēc mani tā uztver. Liela daļa sabiedrības mani uztver normāli. Kāpēc daudzas amatpersonas neuztver – tas nav jautājums man.

Kaut kas jāmaina, lai sasniegtu mērķi?

Jā, jāmaina amatpersonas.

Nē, bet jums sevī?

Ja mēs atgriežamies pie tās pašas [pedofilijas skandāla izmeklēšanas] komisijas, iespējams, es nerunāju par jautājuma būtību, iespējams, kaut kas komisijas vadībā bija maināms, bet pati būtība, es uzskatu, nebija jāmaina. Atsevišķas lietas varēja veiksmīgāk īstenot...

Jūs bijāt viens no dažiem deputātiem, kurš 10. Saeimas pirmajā plenārsēdē nenodeva svinīgo zvērestu. Oficiālais skaidrojums bija, ka jūs bijāt slims, bet Saeimas kuluāros baumoja, ka neesat ieradies, jo, kā lai saka, aizsvinējāties vēlēšanu rezultātus atzīmējot. Kā bija?

Veselu mēnesi? Nu, tas ir interesanti... nebiju iedomājies. Nē, es vēl citu versiju dzirdēju, ka es esmu nokļuvis avārijā, esmu sabraucis alni un tagad vedu viņu uz mājām. Patiesībā es 2000. gadā nonācu ar augstu asinsspiedienu slimnīcā, kad pārdomāju ļoti daudzus jautājumus, arī to, kādēļ es uztraucos par valsts prestižu, bet neuztraucas tie, kuri visu to ir darījuši. Un diemžēl periodiski man asinsspiediens lēkā, ja es laikus neveicu attiecīgas procedūras. Bet tās nav šitādas procedūras. (Ādamsons ar knipi piesit pie kakla.)

Bet pirms dažiem gadiem jūs tikāt aizturēts pie stūres alkohola reibumā.

Jā, atsevišķas amatpersonas ļoti veiksmīgi to lietu izkārtoja.

Jūs gribat teikt, ka nebijāt dzēris?

Es to neesmu teicis. Es runāju par pašu avāriju. Avārija notika krustojumā, mani izsekoja no sākuma līdz beigām. Tā bija tīrākā veida provokācija.

Bet jūs jau pats sēdāties pie stūres reibumā, pat ja kāds to izmantoja, kā jūs apgalvojat.

Vai tad es to apstrīdu? Tā bija mana kļūda, un es to atzinu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...