Advokāts Vonsovičs par miljonu eiro nopircis vēl vienu māju Mežaparkā
PIETIEK06.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijai Vienotība pietuvinātais advokāts Romualds Vonsovičs, kura finansiālo veiksmi, juridiski apkalpojot valsts struktūras, Pietiek jau aprakstījis, pirms diviem mēnešiem par gandrīz miljonu eiro iegādājies vēl vienu iespaidīgu nekustamo īpašumu Mežaparkā, Hamburgas ielā 25.
Advokāts Vonsovičs kopā ar savu sievu, kādreizējo žurnālisti Baibu Strautmani jau ilgus gadus mitinās Mežaparkā, taču jau esošais īpašums nav bijis šķērslis vēl viena iegādei šajā pašā prestižajā rajonā. Tāpat advokātu nav kavējis arī fakts, ka viņa iegādātais īpašums ir nopietni apgrūtināts.
„Nekustamajā īpašumā, pamatojoties uz īres līgumiem, dzīvo fiziskas personas. Īres līgumu beigu termiņš 2025.gada 20.jūnijs. Nekustamajā īpašumā atrodas trešajām personām piederošā manta - apgaismes ķermeņi, kā arī citi atdalāmie uzlabojumi. Pirmajā tiesas instancē tiek izskatīta trešās personas prasība atzīt tai īpašuma tiesības uz 24/100 domājamām daļām no nekustamā īpašuma,” – tie visi bija minēti kā Hamburgas ielas īpašuma apgrūtinājumi pirms paredzētās izsoles.
Taču, neraugoties uz to, Swedbank rīkotajā izsolē Vonsovičs šo īpašumu jūnija sākumā iegādājies, apņemoties samaksāt 970 tūkstošus eiro. Bankas rīcībā ēka un zemesgabals bija nonākuši saskaņā ar tiesas spriedumu – acīmredzot īpašums iepriekšējam īpašniekam tika atņemts par parādiem.
Saskaņā ar zemesgrāmatu informāciju advokāta iegādātais nekustamais īpašums sastāv no 1890 kvadrātmetru zemesgabala un divām ēkām. Par lepnās mājas vienīgo īpašnieci pirms nepilniem divdesmit gadiem bija kļuvusi 1964. gadā dzimusī Daila Vīksne-Pizika, kura 2007. gadā to ieguldīja SIA Denfera villa pamatkapitālā.
Savukārt 2016. gada 24. decembrī spēkā stājās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmums, ar kuru īpašums jau vairāk nekā četrus gadus maksātnespējīgajam uzņēmumam tika atņemts par labu Swedbank: kā īpašnieka maiņas summa zemesgrāmatā minēti 640 tūkstoši eiro.
Spriežot pēc zemesgrāmatas ziņām, visu pirkuma summu advokāts gan nav bijis spējīgs samaksāt no saviem līdzekļiem vai arī nav to vēlējies: uz īpašumu par labu Swedbank tai pašā pirkuma datumā ir nostiprināta 420 000 eiro hipotēka.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
