„airBaltic” gada pārskats atklāj traģisku stāvokli un riskus, kas var prasīt jaunus valsts ieguldījumus
L. Lapsa07.08.2012.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās aviokompānijas airBaltic pašu kapitāls pagājušā gada beigās ir bijis mīnus 106,8 miljoni latu; joprojām nav panākta vienošanās par uzņēmuma īstermiņa saistību restrukturizāciju, kuru kopapjoms uzņēmuma apgrozāmos līdzekļus pārsniedza par 74,9 miljoniem latu; piesaistītais vismaz pusmiljonu latu izmaksājušais finanšu konsultants Prudentia neko nav spējis panākt ne privātā akcionāra piesaistē, ne pamatkapitāla finansējuma palielināšanā; uzņēmums ir arī iesaistīts vairākos tiesas procesos, un, ja „tiesas lēmumu rezultātā Sabiedrības finansiālais stāvoklis būs apdraudēts, Sabiedrības vadība lūgs akcionāra vai ārēja investora papildus finansējumu”, - visi šie fakti atrodami Lursoft datu bāzē nule publiskotajā airBaltic pagājušā gada darbības pārskatā.
Kā rāda airBaltic auditētais gada pārskats, viens no nopietnākajiem draudiem aviokompānijai ir virkne tiesvedību, kuru iznākums nav prognozējams, lai gan airBaltic vadība optimistiski apgalvo, ka lielākoties nekādi zaudējumi no šīm tiesvedībām neesot gaidāmi.
Tā pašlaik maksātnespējīgais Lietuvas uzņēmums AB flyLAL - Lithuanian Airlines jau 2008. gada 12. augustā Viļņas apgabaltiesā iesniedza prasību pret airBaltic, tā Lietuvas filiāli un Starptautisko lidostu Rīga, apsūdzot tos negodīgā konkurencē un pieprasot atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus par 40,7 miljoniem latu. Tiesa pēc būtības prasību vēl nav sākusi izskatīt, taču atbildētāju kustamajam un nekustamajam īpašumam uzlikts arests līdz vērtībai, kas nepārsniedz prasības apmērus.
Savukārt Viļņas apgabaltiesa saistībā ar minēto lietu pašlaik izskata AB flyLal - Lithuanian Airlines akcionāru VA Reals un AB ŽIA valda prasību par zaudējumu nodarīšanu 61,6 miljonu latu apmērā. AirBaltic vadība un juristi gan „uzskata, ka augstāk aprakstītās tiesvedības rezultāts Sabiedrībai neradīs nekādus zaudējumus, tāpēc 2011. gada 31. decembrī nav veikti nekādi uzkrājumi attiecībā uz šo lietu”.
Neizbēgama izskatās tiesvedība ar virkni citu kreditoru: „Saskaņā ar akcionāru un kreditoru līgumu, kas parakstīts 2011. gada 3. oktobrī (turpmāk - 3. oktobra līgums), kam sekoja kapitāla palielināšanas saistību neizpilde no BAS [SIA Baltijas Aviācijas sistēmas] puses, Sabiedrības nolūks ir par EUR 35 miljoniem samazināt īstermiņa saistības pret dažādiem kreditoriem.
Turklāt saskaņā ar minēto 3. oktobra līgumu, pārējās Sabiedrības saistības pret BAS EUR 31 miljona apmērā ir jāpārfinansē ilgtermiņa aizņēmumā ar termiņu 15 gadi. 2011. gada 18. oktobrī iepriekš minētie kreditori - BAS, Taurus Asset Management, Transatlantic Holding un citi - apstiprināja Sabiedrības atbrīvošanu no saistībām līdz brīdim, kamēr notiks līgumu pārstrukturizācija, nosakot, ka kreditori šajā laikā nav tiesīgi saņemt no Sabiedrības un tās meitas uzņēmumiem jebkādus maksājumus. Sarunas par aizņēmuma pārstrukturizāciju plānots veikt 2012. gada 2. ceturksnī.
Ja Sabiedrība nespēs panākt vienošanos par īstermiņa saistību pārstrukturizāciju, Sabiedrības vadība konfliktu risinās tiesas ceļā, kura process paredzams vairāk kā divu gadu garumā, šādi apturot jebkādus maksājumus, kas attiecas uz apstrīdētajām saistībām.”
Tiesvedība noris arī saistībā ar airBaltic meitas kompāniju SIA Baltic Airlines: „2011. gadā SIA Baltic Airlines (turpmāk - BA) galvenās aktivitātes bija lidmašīnu apakšnoma un nekustamā īpašuma iznomāšana. BA ir 100% daļu turētāja divos meitas uzņēmumos - SIA Baltic Miles un SIA Air Baltic Training. Iepriekšējos finanšu periodos BA saņēma aizņēmumu no Latvijas Krājbankas. Saskaņā ar paziņojumu, ko 2011. gada 18. oktobrī izsniedza Latvijas Krājbanka, BA ir tiesīga neveikt maksājumu Latvijas Krājbankai. Neskatoties uz to, 2011. gada 6. decembrī Latvijas Krājbanka realizēja savas tiesības uz komercķīlu uz visiem BA aktīviem. BA ir apstrīdējusi Latvijas Krājbankas lēmumu Rīgas rajona tiesā.”
Vēl aktuāla ir arī tiesvedība ar Krievijas Investban, - šajā gadījumā airBaltic jau ir veikusi 12,2 miljonu latu uzkrājumus iespējamam zaudējumam: „2012. gada marta beigās Investbank (Krievija) vērsās ar trīs prasībām pret airBaltic un BAS par kopējo BAS saistību summu EUR 17.4 (LVL 12.2) miljonu apmērā. Investbank prasība pret airBaltic ir balstīta uz garantijas līgumu, kuru iespējams ir parakstījis airBaltic pārstāvis. airBaltic ir nolīdzis juridisko biroju Maskavā un ir sagatavojis stratēģiju tiesvedības procesam. Sabiedrība ir veikusi uzkrājumu iespējamam zaudējumam par kopējo summu LVL 12 243 tūkstoši.”
Saistībā ar šīm un vēl citām tiesvedībām (tostarp arī ar Valsts ieņēmumu dienestu) airBaltic vadība mēģina būt optimistiska, tiesvedību apjomu skaidrojot arī ar „nozares specifiku”. „Atbilstoši nozares specifikai, Sabiedrība ir iesaistīta vairākās tiesvedības. Sabiedrības vadība uzskata, ka Sabiedrība necietīs būtiskus zaudējumus, par kuriem nebūtu izveidoti uzkrājumi,” teikts gada pārskatā.
Tomēr vienlaikus airBaltic vadība spiesta brīdināt: „Lai nodrošinātu savu juridisko pozīciju katrā no šiem procesiem, Sabiedrība pastāvīgi seko līdzi un atjauno savu stratēģiju juridiskajos jautājumos, kā arī sadarbībā ar konsultantiem un vairākiem vadošajiem juridiskajiem birojiem strādā pie esošo pretenziju pārstrukturizēšanas. Lai gan vadība uzskata, ka airBaltic juridiskā pozīcija ir pamatota un spēcīga, pastāv risks, ka dažos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par sliktu airBaltic. Ja tiesas lēmumu rezultātā Sabiedrības finansiālais stāvoklis būs apdraudēts, Sabiedrības vadība lūgs akcionāra vai ārēja investora papildus finansējumu.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
