Aizdomas par koruptīvu un bezjēdzīgu iepirkumu „covid slimnieku vajadzībām”
Pietiek lasītājs25.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No avotiem Ģenerālprokuratūrā zināms, ka partijas iesniegumā norādīts uz neparastiem un aizdomīgiem tēriņiem, piemēram 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām un ar Covid-19 izplatības ierobežošanu grūti sasaistāmam projektam - SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” tuneļa pārbūvei miljona eiro apmērā.
Ir arī norādīts uz citiem visnotaļ aizdomīgiem iepirkumiem no uzņēmumiem ar apšaubāmu reputāciju, piemēram: iepirktām planšetēm, kas it kā paredzētas COVID-19 pacientiem, lai nodrošinātu saziņu ar saviem tuviniekiem, par kopējo veiktā iepirkuma cenu vismaz 147 632,10 euro apmērā.
Planšetes iegādātas no diviem uzņēmumiem, no kuriem vienam ir 417 000 euro liels nodokļu parāds, bet otrs iepriekš nonācis likumsargu un VID redzes lokā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, esot bijis pat kriminālprocess un nodokļu audits.
Ir aizdomas, ka runa ir par diviem Latvijas uzņēmumiem: SIA “Fanza”, kuram tieši šobrīd ir nodokļu parāds šādā apmērā, un AS “Capital”, par kuru jau iepriekš klīdušas baumas, ka tam ir problēmas VID, kuras risināt kā aizbildnis bija uzņēmies partijas “Vienotība” valdes loceklis, “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis. Esot pat pavadījis AS “Capital” amatpersonu I.Putniņu uz tikšanos ar tā brīža VID vadītāju.
Iespējams, ka tieši šī ciešā draudzība ir bijusi par iemeslu, kādēļ AS “Capital” veiksmīgi turpinājusi uzvarēt dažādos valsts iepirkumos, tajā skaitā piegādājot datorus paša VID vajadzībām, neskatoties uz visām likumsargu un VID aizdomām par fiktīviem darījumiem, kas jebkuram citam uzņēmumam šādos apstākļos būtu “neiespējamā misija”.
Zīmīgi, ka tajā pašā dienā, kad Šlesera partija nāca klajā ar paziņojumu, K.Šadurskis sniedza interviju, kurā akcentēja atbildību un norādīja uz to, ka risks esot attaisnojies, ka K. Kariņa valdība esot labākā iespējamā, ka neesot laiks eksperimentiem, ka tiekot risināti tie jautājumi, kuri sabiedrībai esot vajadzīgi – kā piemēru minot nākamā gada budžetu, par kuru jau ir izskanējuši pietiekami kritiski viedokļi attiecībā uz plānotajiem aizņēmumiem un to tērēšanu.
Jāatzīmē, ka likumsakarīgi sabiedrības uzticēšanās Ministru kabinetam ir sasniegusi savu zemāko līmeni, tomēr K.Šadurska ieskatā visā vainīga sabiedrības sašķeltība tikai un vienīgi attieksmē pret vakcināciju, kā arī, ka šie socioloģiskie dati nevarot pārvērsties Saeimas neuzticības balsojumā, jo viss esot kārtībā – valdībai esot 51 Saeimas deputāta balss. Pilnībā tiek ignorētas citas problēmas – cenu pieaugums energoresursiem, inflācija un tai sekojošā sociālā krīze.
Interesanti, ka K.Šadurskis, būdams matemātiķis, šīs balsis nekādi nesaista ar sabiedrības “temperatūru” – ka vēlētāji, kas ir devuši balsis šiem deputātiem, tiem vairs neuzticas, bet, gluži pretēji, norāda, ka šīs valdības “pūķim” ir četras galvas, bet opozīcija tikai “maļot savu maļamo”.
Par nožēlu visai sabiedrībai visas “pūķa galvas” tiešām skatās vienā virzienā, kas liecina, ka uz tiesiskumu vēl kādu laiku var necerēt.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
