Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai "glābtu" vairākus savus nozīmīgākos ziedotājus un tiem nevajadzētu zaudēt iespaidīgas summas, bet operas ziedojumu fondam nenāktos zaudēt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jaunā Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadība varētu būt piekritusi iesaistīties ne tikai šo ziedotāju, bet arī iepriekšējās operas vadības darbību piesegšanā, uz operas pirmizrādēm un citiem pasākumiem izdalot bezmaksas ielūgumus, kam var būt tālejošas sekas.

"Atbildes uz šo jautājumu var tikt sniegtas nedēļas laikā," - šādi Nacionālās operas preses pārstāve Ieviņa Ancena, kuras priekšnieks tobrīd vēl bija drīz pēc tam atlaistais operas direktors Andrejs Žagars, 5. septembrī atbildēja uz Pietiek informācijas pieprasījumu - nodot portāla rīcībā visu to personu sarakstu, kurām par LNO līdzekļiem bez maksas tiek izsūtīti ielūgumi uz pirmizrādēm un īpašajiem pasākumiem. Vēl tika piebilsts, ka, "lai sagatavotu pamatotas atbildes, paredzamais darba apjoms saistīts ar vismaz 200 grāmatvedības dokumentu izskatīšanu".

Taču ne pēc nedēļas, ne pēc divām šis saraksts tā arī netika publiskots, un nekas nemainījās arī pēc jaunās operas valdes iecelšanas. Savukārt, kad Pietiek informēja operas valdi par pieteikuma gatavošanu administratīvajai tiesai, sākotnēji tika solīts atbildi uz informācijas pieprasījumu sniegt vienas dienas laikā, taču pēc  tam jauno valdes locekļu Dainas Markovas un Ineses Eglītes sankcionētā atbilde bija šāda:

"Ielūgumi ir nosūtīti organizācijām vai personām, kuras reprezentē Latvijas valsti, pārstāv Latvijas kultūras nozari, kā arī ir LNO sadarbības partneri un potenciālie atbalstītāji. Tomēr jāuzsver, ka Latvijas LR Saeimas kanceleja, kā arī vairāki LNO atbalstītāji ir veikuši gada maksājumu par biļetēm uz pirmizrādēm un īpašajiem pasākumiem.  Līdz ar to šie ielūgumu saņēmēji par tiem ir norēķinājušies."

Operas jaunās valdes sankcionētajā atbildē netika minēts neviens pats operas ielūgumu saņēmējs, un šī nostājas maiņa precīzi atbilst Pietiek dažas dienas iepriekš saņemtajai informācijai par jauno operas valdes locekļu gatavību praktiski "piesegt" iepriekšējās vadības darbības ar šiem ielūgumiem, lai vairāki operas lielie ziedotāji nezaudētu saņemtās ievērojamās nodokļu atlaides, bet opera - pašus ziedotājus.

Iepriekš publiski jau bija izskanējuši pārmetumi Žagaram, kura vadībā operai esot "pazuduši" vai nepiederošām personām izsniegti vairāki simti ielūgumu, taču, kā no avotiem operas vadībā zināms Pietiek, īstā un nopietnā problēma saistīta ar pilnīgi citu jautājumu.

"Vislielākās nepatikšanas var būt vienas idiotiskas prakses dēļ - ielūgumi ir doti arī sponsoriem, kas par saviem ziedojumiem ir saņēmuši sabiedriskā labuma nodokļu atlaides. Taču likums noteic, ka par ziedojumiem ziedotāji pretī neko vērtīgu nedrīkst saņemt, taču šiem ielūgumiem ir arī tirgus cena," - šādi šo operas jaunās vadības atklāto problēmu skaidroja Pietiek avoti LNO.

Taču ne visi ziedotāji ir spējuši turēties pretim iespējai kaut ko dabūt par baltu velti: kā informē Pietiek avoti, piemēram, lielā operas ziedotāja - Latvijas gāzes vadītājs Adrians Dāvis bijis pietiekami apdomīgs un vienmēr pats pircis biļetes uz pirmizrādēm, taču bijis arī ne mazums "nacionālo uzņēmēju", kuriem iedzimtā grābšanas dziņa likusi pieņemt bezmaksas ielūgumus.

Rezultātā šiem bezmaksas ielūgumu pieņēmējiem var draudēt nopietnas nepatikšanas tāpat kā pašai operai: ja, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatēs, ka ir pārkāpti ziedošanas noteikumi sabiedriskā labuma kārtā, sponsoriem var palūgt samaksāt viņu uzņēmumu saņemtās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, bet nodibinājumam Latvijas Nacionālās operas fonds, kas ir operas "naudas pumpītis", - pat atņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas tā ziedotājiem dod tiesības uz šādām nodokļa atlaidēm.

Kā zināms Pietiek, pēc šīs situācijas noskaidrošanas LNO jaunā vadība bijusi spiesta vismaz daļēji iesaistīties iepriekšējo darbību ar bezmaksas ielūgumiem piesegšanā, un tieši ar to arī skaidrojama bezmaksas ielūgumu saraksta slēpšana: salīdzinot bezmaksas ielūgumu saņēmējus ar operas ziedotāju sarakstu, ātri kļūtu skaidrs, kuri sponsori nav spējuši atturēties no "bezmaksas" labumiem.

Pašlaik Pietiek šo informāciju jau nosūtījis KNAB un VID, aicinot veikt steidzamas pārbaudes, kamēr jaunajai operas vadībai vēl nav izdevies "satīrīt" dokumentāciju, lai pasargātu savus sponsorus un sava fonda sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus komentārus ne no LNO valdes priekšsēdētājas Eglītes, ne no valdes locekles Markovas.

Pērn LNO, kā rāda VID interneta mājas lapā publicētie valsts kultūrkapitālsabiedrību pārskati par 2012.gadā saņemtajiem ziedojumiem, ziedoti kopumā 336 852 lati.

Pietiek šodien publicē Latvijas Nacionālās operas fonda 2012. gadā saņemto ziedojumu sarakstu no Lursoft datu bāzes, kas nodrošina lielāko daļu šīs summas:

LR reģistrēta juridiska persona

Latvijas Gāze, Akciju sabiedrība

180000

LR reģistrēta juridiska persona

Latvijas Mobilais Telefons, SIA

6800

LR reģistrēta juridiska persona

TAIPEJAS MISIJA LATVIJAS REPUBLIKĀ, Ārvalstu komersanta (organizācijas) pārstāvniecība

315

LR reģistrēta juridiska persona

UniCredit Bank, AS

1545

LR reģistrēta juridiska persona

Aureus Kapitāls, Akciju sabiedrība

1000

LR reģistrēta juridiska persona

ARKOLAT, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

50

LR reģistrēta juridiska persona

Hospitality consulting services, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

100

LR reģistrēta juridiska persona

FORUM CINEMAS, SIA

100

LR reģistrēta juridiska persona

Karšu veikals Jāņa sēta, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

20

LR reģistrēta juridiska persona

Marks M, SIA

50

LR reģistrēta juridiska persona

20

LR reģistrēta juridiska persona

ZAIGAS GAILES BIROJS, SIA

100

LR reģistrēta juridiska persona

Ēka-Centrs, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

550

LR reģistrēta juridiska persona

IB SERVISS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

LR reģistrēta juridiska persona

REVUSS, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Saila Aizpurva

340

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Juris Binde

100

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Alda Brante

225

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Kārlis Andrejs Cerbulis

200

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Gunta Cepurīte

450

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Veronika Dzalbe

225

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Inese Eglīte

500

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Uldis Ivars Grava

140

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Andris Grasmanis

450

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Silvija Homka

100

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Ilze Kristīne Jurkāne

150

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Drosma Jēkabsone

220

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Gatis Kaleinis

500

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Laura Keršule

190

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Rūta Krūskopa

300

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Brigita Baiba Krūmiņa

600

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Ruta Ķze

90

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Selga Laizāne

225

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Imants Lancmanis

100

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Aivo Leimanis

180

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Gundega Možeika

540

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Tatjana Ozoliņa

90

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Ilze Ozoliņa

250

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Ilze Ozoliņa Bērziņa

250

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Baiba Plaude

140

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Irīna Pīgoze

120

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Aija Poča

100

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Ginta Ratniece

345

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Roberts Rūsis

100

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Andris Staklis

90

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Edgars Skulte

450

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Viktors Šadinovs

625

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Andrejs Zade

351

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Ruta Zadziokski

345

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Renāte Zariņa

80

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Igors Tolstiks

50

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Juris Arājs

50

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Mārcis Auziņš

50

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Elita Gobzeme

90

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Juris Cerbulis

60

LR reģistrēta fiziska persona (rezidents)

Jānis Dambergs

50

anonīmi ziedotāji

ANONĪMIE ZIEDOTĀJI

9863

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...