Iesaki rakstu: 
Ārlietu ministrija (ĀM) tā arī nespēj pamatot, tieši kādas kompetences bijušas kādreizējā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Jura Maklakova iecelšanas vispirms padomnieka amatā ar specializāciju Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā, bet pēc tam vēstnieka amatā Kazahstānā pamatā. Savā skaidrojumā ministrija norāda uz „līdzšinējo pieredzi”, lai gan oficiāli publiski pieejamā J.Maklakova biogrāfija nerāda, ka viņam jelkad bijusi kāda pieredze saistībā ar Āziju vai Kazahstānu.
Savu karjeru Ārlietu ministrijā Juris Maklakovs sāka pēc tam, kad beidzās viņa pilnvaru termiņš NBS komandiera amatā un viņam netika piedāvāts pagarināt pilnvaru laiku uz vēl vienu termiņu. Pērnā gada augustā viņu ērtā padomnieka krēslā iekārtoja toreizējais ārlietu ministrs Aivis Ronis, kurš dienu pirms ministra posteņa pamešanas parūpējās, lai bijušajam armijas komandierim arī turpmāk algu maksātu Ārlietu ministrija. 1.novembrī J.Maklakovs tika iecelts par ĀM Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas padomnieku ar specializāciju Centrālāzijas valstīs, īpaši Kazahstānā.
Ārlietu ministrija nav papūlējusies sniegt izsmeļošas atbildes uz Pietiek jautājumiem, kādas Jura Maklakova kompetences bijušas pamatā viņa nozīmēšanai šajā amatā. Tāpat ĀM neatbildēja uz jautājumu, kādas attiecīgā reģiona valodas un kādā līmenī pārzina Juris Maklakovs, kādus pētnieciskos darbus par attiecīgo reģionu ir veicis un kāda ir viņa pieredze un kontakti attiecīgajā reģionā.
Tā vietā ĀM skrupulozi paskaidrojusi, kādas procedūras tiek veiktas, lai ieceltu par vēstnieku. 7.janvārī J.Maklakovs saņēma akreditācijas vēstuli no Valsts prezidenta un ar 24.janvāri iecelts Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Kazahstānas Republikā. „Saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 10.pantu Latvijas Republikas ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents. Valsts prezidenta pilnvaras šajā jautājumā neierobežo Valsts civildienesta likums,” normatīvos aktus citē Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis un papildina: „Izvirzot J.Maklakovu vēstnieka amatam, tika izvērtēta viņa līdzšinējā pieredze, un papildus jau esošajām zināšanām un pieredzēm J.Maklakovs ir apguvis ar diplomātiskā un konsulārā dienesta specifiku saistītus jautājumus.”
Tā kā Ārlietu ministrija neprecizē, tieši kāda līdzšinējā pieredze derējusi vēstnieka amata iegūšanai, Pietiek ieskatījās, kādas ziņas par to pieejamas bijušā NBS komandiera oficiāli un publiski pieejamajā biogrāfijā. Izrādās, ka par Āzijas valstīm vai īpašām zināšanām saistībā ar Kazahstānu biogrāfijā nav ne vārda. „Ģenerālmajors J.Maklakovs 1992.gadā absolvējis Žukovska Gaisa spēku kara inženieru akadēmiju. Pēc tam uzsācis dienestu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA). No 1997. līdz 2001.gadam bijis NAA prorektors mācību darbā, bet no 2001.gada jūlija - akadēmijas rektors. Par Gaisa spēku komandieri ģenerālmajors J.Maklakovs kļuva 2004.gadā. Savukārt no 2006.gada līdz šā gada jūlijam viņš bija NBS komandieris. Ģenerālmajors J.Maklakovs militāro izglītību ieguvis arī ASV Armijas kara koledžā. Viņš ir Viestura ordeņa Lielkrusta komandieris un ir apbalvots ar vairākiem Latvijas un ārvalstu apbalvojumiem.”
Kurā no šiem karjeras posmiem viņš kļuvis par Centrālāzijas valstu un Kazahstānas lietu pārzinātāju, joprojām nav skaidrs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
