Iesaki rakstu: 
Jau pirmdien Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK valde varētu skatīt jautājumu par divu tēvzemiešu – bijušā satiksmes ministra Kaspara Gerharda un viņa bijušā biroja vadītāja Emīla Jakrina rīcību, pirmajam sava amata pēdējās stundās sagādājot, bet otram pieņemot amatu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdē.
Pietiek rīcībā esošā informācija ļauj prognozēt, ka pat, ja apvienības valde, kurā pārstāvēta gan VL, gan TB/LNNK, rekomendētu izslēgt no savām rindām Jakrinu, maz ticams, ka tēvzemieši izšķirtos parādīt durvis sava ilggadējā un dāsnā ziedotāja Leona Jakrina dēlam. Jakrins seniors TB/LNNK pēdējos piecos gados ziedojis kopumā vairāk nekā 60 000 latu, liecina KNAB datubāze.
VL līdzpriekšsēdētājs Imants Parādnieks Pietiek atzina, ka dienaskārtībā ir tikai jautājums par Jakrina, nevis Gerharda tālāko klātbūtni apvienībā. Jakrina rīcībā, pieņemot amatu CSDD valdē, apvienības Revīzijas komisija saskatījusi labas pārvaldības principu pārkāpumus, kas neveicina uzticības atjaunošanu valsts varai. Savukārt Gerharda rīcības ētiskums redzeslokā esot parādījies pirmo reizi, turklāt viņa rīcībā neesot saskatīti juridiski pārkāpumi.
Nacionālās apvienības valde, lai ko tā pirmdien izlemtu, nevar izslēgt kādu VL vai TB/LNNK biedru – to var izdarīt tikai katras partijas valde. Tas, ko apvienības valde var darīt, ir – rekomendēt kādai no partijām to vai citu rīcību.
No sarunām ar Visu Latvijai! pārstāvjiem Pietiek radās iespaids, ka viņi nevēlas jautājuma izlemšanu novest līdz balsojumam apvienības kopējā valdē un cer, ka tas tiks izlemts „pēc būtības, nevis pēc partijas piederības”, kā izteicās Parādnieks.
Līdz vēlēšanām balsis apvienības valdē abas partijas bija pārstāvētas vienādi – pa četriem no katras. Bet pēc 10. Saeimas vēlēšanu rezultātiem Visu Latvijai! ieguvusi vairākumu attiecībā pret TB/LNNK ne tikai parlamentā, bet arī abu partiju veidotās Nacionālās apvienības valdē. Saskaņā ar tās statūtiem par apvienības valdes locekļiem tiek iecelti visi Saeimas frakcijas deputāti, kas ievēlēti no apvienības saraksta. Tā kā 5 no 8 Saeimā ievēlētajiem apvienības deputātiem nāk no Visu Latvijai!, valdes balsojuma gadījumā viņi var pārbalsot TB/LNNK pārstāvjus. Tiesa, statūti arī noteic, ka katras partijas valdes priekšsēdētājiem ir veto tiesības attiecībā uz apvienības valdes lēmumiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.