Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizvadītajā nedēļas nogalē „Vienotības” Saeimas frakcijā joprojām strādājošais, lai arī uz sīkpartiju „Par” pārbēgušais deputāts Andrejs Judins publiski izteicās saistībā ar „partiju barotnēm”. Tāpēc – atgādinājums par viņa paša pārstāvētās frakcijas shēmām.

Kā atreferē mediji, Judins esot izteicies, „ka, viņaprāt, „oligarhu lietas” materiāli liecinot, ka ir vairākas ministrijas, kuras izmanto to padotībā esošās valsts kapitālsabiedrības kā savas saimniecības”. [1] Tāpēc – daži slavenākie gadījumi ar Judina tobrīd pārstāvētās partijas shēmām, piebīdot Judinam un viņa biedriem vajadzīgos cilvēkus pie vajadzīgajām „silēm”. Ne pret vienu no šīm „siles shēmām” Judinam nav bijuši nekādi iebildumi, kamēr ar tām nodarbojās paša pārstāvētā partija.

„Liepājas Metalurga” administrēšanas gods „netīšām” tiek Āboltiņas vīra bankrotējušās firmas administratoram

Iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas („Vienotība”) vīrs Jānis Āboltiņš kādu laiku nodarbojās ar kravu pārvadājumu biznesu, līdz lietas vairs negāja, kā plānots, un parādsaistību slogs kļuva nepanesams.

Lai atbrīvotos no pienākuma maksāt, J. Āboltiņa uzņēmumam SIA „KAME” 2010. gada maijā tika uzsākts maksātnespējas process. Par maksātnespējas administratoru tika iecelts tobrīd vēl nevienam nezināmais advokāts Haralds Velmers.

SIA „KAME” maksātnespējas process ievilkās līdz pat 2013. gada augustam, kad beidzot tābrīža Saeimas priekšsēdētājas vīrs varēja mierīgi uzelpot un nedomāt par saistībām pret kreditoriem, jo uzņēmums tika likvidēts.

„No J. Āboltiņa pleciem novēlās virkne saistību pret kreditoriem, savukārt H. Velmers dažas nedēļas pēc šī veikuma tika iecelts par LM tiesiskās aizsardzības procesa administratoru,” toreiz konstatēja Diena. „Aizdomas rada tas, ka SIA „KAME” 2010. gadā trīs dienas pirms maksātnespējas ierosināšanas mainīja juridisko adresi no Rīgas uz Aizkraukli, kur tās lieta iekrita tieši Haraldam Velmeram.” [2]

Jāpiebilst, ka tai pat laikā H. Velmeram bija kopīgs juridiskās prakses birojs ar vairākiem citiem juristiem, tostarp Aldi Pauniņu un Kasparu Zemi, kurš 2011. gadā „Vienotībai” pārskaitīja 2000 Ls.

Nokonsultē līdz maksātnespējai „Metalurgu”

Taču vēl pirms tam, kad par „Liepājas Metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas administratoru kļuva Haralds Velmers, šī uzņēmuma drupās jau barotni bija atraduši citi „Vienotības” pietuvinātie – bēdīgi slavenā A/S „Prudentia”. Šīs firmas partneris un direktors 1999. – 2002. gadā bija neviens cits kā viens no redzamākajiem „Vienotības” politiķiem – ilggadējais Saeimas deputāts un ministrs Jānis Reirs.

Valda Dombrovska valdība no valsts budžeta „Prudentijai” 2013. gadā pārskaitīja 384 tūkstošus eiro – it kā par „konsultācijām” un „palīdzību” jautājumos, kas saistīti ar „Liepājas Metalurga” spējām atmaksāt valsts galvotos kredītus. Pēc vienpadsmit mēnešu konsultēšanas „Liepājas Metalurgs” kļuva maksātnespējīgs. Liepājas uzņēmuma vietā tā bija Valsts kase, kas samaksāja Itālijas „UniCredit” bankai 67,5 miljonus eiro, un tā visa bija nodokļu maksātāju nauda.

Taču šāds „konsultēšanas” iznākums nenoveda pie „Prudentia” padzīšanas no „Liepājas Metalurga” lietām. Tieši pretēji: „Prudentia” turpmāk tika iecelta par oficiālo valdības pārstāvi sarunās ar „Metalurga” kreditoriem. [3]

Brīdī, kad iestājās nenovēršamā maksātnespēja, administratora postenī stājās Haralds Velmers, kura amata atlīdzība „sanāca” 2,4 miljoni latu. Drīz vien atklājās, ka Velmers pirms tam administrējis ne tikai J. Āboltiņa maksātnespējīgo firmu, bet arī ar „Prudentia” saistītus biznesus.

A/S „Prudentia” valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam, kurš valdības slēgtajās sēdēs piedalījās kā „eksperts”, piederēja kapitāldaļas 2000 latu apmērā nesekmīgā nekustamā īpašuma firmā SIA „Arka Investīcijas”. To jau no 2012. gada augusta administrēja Haralds Velmers (tātad gandrīz gadu pirms tam, kad „Metalurgam” izvēlējās maksātnespējas administratoru). Pie kam Velmers administrēja arī uzņēmumu SIA „STEP – RĪGA”, kura viens no īpašniekiem, Juris Birznieks, bija biznesa partneris citam „Prudentia” dalībniekam – Jānim Lielcepurem.

Bez konkursa – pie „Krājbankas” atliekām

Bet vēl 2011. gadā „Vienotības” politiķa J. Reira bijusī darbavieta „Prudentia” bez konkursa tika pieaicināta darboties ar sabrukušo „Latvijas Krājbanku”, un konkrēti – ar saistību un aktīvu restrukturizāciju. Garas notikumu ķēdes sausais atlikums ir šāds: kamēr „Prudentia” savā mājaslapā joprojām lepojas ar sniegtajiem restrukturizācijas padomiem [4], tikmēr Ekonomikas policija par attiecīgajām aktivitātēm ierosinājusi kriminālprocesu, bet kāds E. Ziediņš sniedzis vaļsirdīgu atzīšanos par piederību pie organizētas noziedzīgas grupas, kas darbojusies „Krājbankas” drupās, lai izkrāptu un legalizētu skaidrā naudā vismaz pusotru miljonu eiro. [5]

Tāpat „Prudentia” vēl pirms tam bez konkursa konsultējusi Latvijas valdību „Parex” pārņemšanas laikā. Iznākums – šomēnes Privatizācijas Aģentūra paziņoja galīgo statistiku: „No kopējā valsts atbalsta bijušajai „Parex bankai” 1,7 miljardu eiro apmērā patlaban nav atgūti 678 miljoni eiro, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs”, atreferēja LETA.

„Krājbankas” administratora saistība ar „Vienotību”

Kā tas varēja būt, ka no visiem ekonomikas speciālistiem, kādi Latvijā ir, pie „Latvijas Krājbankas” maksātnespējas procesa tika pieaicināti tieši „Prudentijas” cilvēki, kas pirms tam (un arī tagad) ar izteiktām biznesa veiksmēm nav bijuši tālu pazīstami? Lieta tāda, ka „Latvijas Krājbankā” par administratoru tika iecelta auditorkompānija KPMG, kurai (kā jau juridiskai personai) vajadzēja nolīgt kādu fizisku personu – advokātu, kas parakstītu dokumentus KPMG vārdā.

Auditorkompānijas izvēle krita uz Jāni Ozoliņu – advokātu, kurš praktizē juridiskajā birojā „Collegium”. Šī biroja dibinātāji bija Mārtiņš Karstais (vēlāk presē minēts kā „rezervists” gadījumam, ja „Metalurga” maksātnespējas administratora amatā tomēr neizdotos iebīdīt H. Velmeru), un viņa partneris Agris Taurenis, kurš bija uzsācis politisko karjeru. Kuras gan partijas rindās? Protams, ka „Vienotības” rindās: no šīs partijas saraksta viņš tika ievēlēts Baldones novada domē.

Tiesa gan, tur viņa politiskā karjera aprāvās, kad atklājās, ka „Vienotības” biedrs dibinājis un/vai vadījis rindu ar firmelēm, no kurām lielākā daļa saistītas ar starptautisko ieroču kontrabandistu Robertu Montoju. Viena no Agra Taureņa ilgus gadus uzturētajām firmām A/S „R. M Holdings” 2004. gadā pārkāpa Kotdivuārai uzlikto ieroču embargo – šī Elizabetes ielā reģistrētā firma uz Rietumāfriku nogādāja baltkrievu bumbvedējus, kuru uzlidojumā tika noslepkavoti ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī desmit miera uzturētāji no Francijas kontingenta.

Šī firma, kas ilgstoši bija reģistrēta vienā adresē ar „Krājbankas” administratora pilnvarotā pārstāvja J. Ozoliņa un „Vienotības” Baldones deputāta A. Taureņa juridisko biroju „Collegium”, apmaksāja gan Baltkrievijā nelegāli iegūtos bumbvedējus un citus ieročus, gan šos lidaparātus apkalpojošā personāla algas. [6]

Šie ir tikai daži zināmākie piemēri par „Vienotības” saistību ar dažādām maksātnespējas shēmām un to administratoriem. Bet Saeimas tribīnes mutesbajāram Andrejam Judinam, kurš mētā skaļas frāzes, ne reizi nekas nav bijis sakāms laikā, kad viņa paša frakcijas saistīto personu grupa nodarbojusies ar visu augšminēto.

[1] http://www.delfi.lv/news/national/politics/judins-oligarhu-lietas-materialos-paradas-informacija-par-valsts-uznemumiem-ka-barotavam.d?id=49527571

[2] https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/aizdomigi-vienoti-tiesiskuma-14061861

[3] http://www.rekurzeme.lv/vietejas-zinas/liepaja/liepajas-metalurgs-iesniedzis-prudentia-priekslikumus-tiesiskas-aizsardzibas-procesa-pasakumu-planam-59367

[4] https://www.prudentia.lv/33349

[5] https://www.pietiek.com/raksti/skalas_liecibas__krajbankas__un__airbaltic__lieta_administratora_komandas_parstavis_liecina_par_noziedzigu_organizetu_grupu

[6] http://nra.lv/latvija/67579-ekskluzivi-latvijas-privatfirma-bombardejusi-rietumafriku.htm

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...