Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek trešdien guva apstiprinājumu neoficiālajai informācijai, ka tagadējais Ministru prezidenta padomnieks Uldis Krievārs, kurš ir viena no galvenajām figūrām piecus miljonus latu lielas valsts garantijas saņēmušajā jaunajā piena pārstrādes rūpnīcā, patiešām līdzdarbojies nu jau faktiski likvidētā kooperatīva Laidars G vadībā. Pietiek rīcībā nonākuši kooperatīva valdes sēžu protokoli, no kuriem izriet, ka arī Krievārs aktīvi piedalījies uzņēmuma neveiksmīgajā vadīšanā.

Kā jau ziņots, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra un Lursoft datiem Krievārs Laidara G valdē nemaz nav bijis, bet sabiedrības dalībnieku saraksts Lursoft datu bāzē nav pieejams. Savukārt pats tagadējais premjera padomnieks par šo savu negatīvo uzņēmējdarbības pieredzi runā nelabprāt.

Latvijas piena preses pārstāve Iveta Tomsone Pietiek aizvadītajā nedēļā ne noliedza, ne apstiprināja to, ka Krievārs būtu aktīvi piedalījies izputējušā Laidara G valdes sēdēs, tā vietā paziņojot: „Ja vēlaties uzzināt, ko Uldis Krievārs runājis valdes sapulcēs, lūdzu, precizējiet, konkrēti kādās sapulcēs un konkrēti par kādiem jautājumiem.”

Nu Pietiek rīcībā nonākuši vairāki Laidara G valdes sēžu protokoli, no kuriem izriet, ka Krievārs patiešām piedalījies šajās sēdēs un aktīvi piedalījies nesekmīgajos mēģinājumos glābt neveiksmīgo biznesu.

Tā, piemēram, 2007. gada 22. maijā Krievārs vairākkārt uzstājies Laidara G valdes sēdē, cita starpā aktīvi atbalstot kāda kooperatīva biedra izslēgšanu: „Ir jātiek skaidrībā, ja viņš kā kooperatīva biedrs neko nepalīdz tad viņš ir jāizslēdz no kooperatīva. Un pēc tam viņš paliek kā konkurents, kā parasta kautuve, kā, piem., Aibi vai Heinors, bet uzskatu, ka kooperatīvs nedrīkst būt konkurents gaļas biznesā. Nedrīkstētu būt mūsu biedrs, ja rodas tiešs interešu konflikts. (..) Ja kādam no Laidara biedriem ir sava kautuve, viņš pēc definīcijas nevarētu būt Laidara biedrs, viņam konfliktē intereses ar Laidara interesēm.”

Tāpat Krievārs valdes sēdē izteicis virkni priekšlikumu par Laidara G darba uzlabošanu: „Ideālais variants ir apmēram šāds: Laidaram pašam ir 100 lopi mēnesī, Dzēses var nodrošināt 50 lopus, Jaunais Piens var nodrošināt 100 lopus, kopā jau ir 250 lopi mēnesī, pārējie ir jāatrod. Ir kautuves, kuras brauc apkārt un pērk lopus, un maksā naudu uz vietas. (..) Pats galvenais ir dabūt lopu plūsmu caur Laidaru. Mani neapmierina iepriekšējais līmenis, ir vajadzīgs marketings. Ir jādomā par piena lopu problēmām.”

Taču šīs un citas Krievāra aktivitātes, par kurām viņš tagad nevēlas runāt, nav palīdzējušas – 2007. gada nogalē tika pieņemts lēmums par kooperatīva likvidāciju. Zaudējumus cietis arī pats Krievārs – kā atzīst preses sekretāre, „tāpat kā citi zemnieki, arī U. Krievārs zaudēja kooperatīvā ieguldīto”, taču vainojama nekādā gadījumā neesot tagadējā piena rūpnīcas būves iniciatora neprasme, bet gan „iepriekšējās kooperatīva vadības neveiksmīgās un neprasmīgās darbības un vienlaikus kriminālo aprindu ietekme uz Latvijas gaļas tirgu un tirgū iesaistītajiem dalībniekiem”.

Pietiek jau informējis, ka šonedēļ ielikts pamatakmens SIA Latvijas piens iecerētajai jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai. Kā rāda Lursoft datu bāze, pagājušā gada nogalē dibinātā SIA Latvijas piens pieder trim piensaimnieku sabiedrībām – Dzēse, Piena partneri un Trikāta KS. No šīm trim sabiedrībām noteicošā loma ir pēdējai, kam jaunajā uzņēmumā pieder puse kapitāldaļu (abām pārējām – pa 25%). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Krievārs.

Pēc tam, kad Pietiek 15. septembrī publiskoja datus par Trikātas KS meitasuzņēmumu pagājušā gada saimnieciskajām neveiksmēm, uzņēmums nāca klajā ar paziņojumu medijiem, apgalvojot, ka „nepilnas divas nedēļas pirms SIA Latvijas Piens pamatakmens ielikšanas jaunajai piena pārstrādes rūpnīcai no jauna aktivizējusies kampaņa, kas vērsta pret zemnieku - piena ražotāju apvienošanos kopīgā projekta īstenošanai” un ka „īpaši aktīvi tiek nomelnota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Trikāta KS”.

No kopējām jaunās piena pārstrādes rūpnīcas projekta izmaksām - 10,4 miljoniem latu – valsts atbalsts (garantijas formā) ir plānots piecu miljonu latu apmērā, kooperatīva biedru līdzfinansējums – miljons latu, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni trīs miljoni latu.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...