Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa
Dmitrijs Juskovecs*09.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.
Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.
Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists - nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.
Nebūtu labi pieļaut, ka Latvijā pieaug to apdzīvoto vietu skaits, kuras paliek gan bez ģimenes ārstiem, gan potenciāli arī aptiekām, jo to uzturēšana reģionos, tirgojot tikai medikamentus, ir nerentabla.
Laukos, jo īpaši Latgalē, ik gadu tiek slēgtas vairākas aptiekas. Pagājušajā gadā Latgalē slēdza divas aptiekas, un līdz ar Kalupes aptiekas slēgšanu Daugavpils novads ar 19 pagastiem palicis tikai ar vienu aptieku - Višķu pagastā, kuru diemžēl arī var piemeklēt līdzīgs liktenis. Klientu skaits samazinās, savukārt prasības aptiekām gadu no gada aug. Piemēram, pēdējo gadu prasības, kas saistītas ar e-recepšu apkalpošanu slikti strādājošā e-veselības sistēmā, programma zāļu verifikācijai un pretviltošanas pārbaudei, kases aparātu un kases sistēmu nomaiņa atbilstoši kārtējām jaunajām prasībām. Tas viss prasa investīcijas, savukārt tikai ar zāļu tirgošanu šīs izmaksas reģionos nevar nosegt.
Pagaidām Ministru kabineta noteikumi paredz, ka aptiekas drīkst sniegt tikai atsevišķus pakalpojumus - ķermeņa masas, holesterīna, asinsspiediena un cukura līmeņa mērīšanu. Visus šos pakalpojumus mēs veicam, turklāt daudzviet pat bez maksas. Diemžēl uz lūgumiem apsvērt jaunu pakalpojumu iekļaušanu, ļaujot aptiekās darīt vairāk, atsaucības no Veselības ministrijas līdz šim īsti nav bijis. Mēs piedāvājam atļauto pakalpojumu klāstu papildināt, piemēram, ar detalizētām farmaceita konsultācijām kā valsts apmaksātu pakalpojumu, vakcinācijas kabinetu ieviešanu daļā aptieku un citiem pakalpojumiem. Aptieka būtu kā savā ziņā veselīga dzīvesveida centrs, kurā saņemt atbilstošu konsultāciju un medikamentus, kad nepieciešams jau ārstēties.
Aptiekas ir ieinteresētas sniegt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, jo vairāk pakalpojumu nozīmē vairāk klientu un lielāku rentablitāti arī mazapdzīvotās vietās. Turklāt farmaceiti nav kasieri pie lodziņa. Viņu zināšanas un pieredze ļauj sniegt iedzīvotājiem profesionālas veselības aprūpes speciālista konsultācijas un pakalpojumus. Līdz ar to nav pamata bažām, ka aptiekās atļauto pakalpojumu loka paplašināšana varētu būt bīstama klientiem.
Tādēļ “Mēness aptieku” darbības modelis ir orientēts uz kompetentu un izsmeļošu farmaceita konsultāciju sniegšanu sadarbībā ar ārstiem, nevis iegādāto medikamentu daudzuma atlaidēm. Būtiska ir pēc iespējas lielāka sadarbību starp ārstiem un farmaceitiem, lai pacienti tiktu rūpīgi uzraudzīti no abām pusēm. Mūsu farmaceitu praksē nereti nevis iesakām papildus zāles, bet tieši otrādi - atrunājam mūsu klientu no reklāmās redzētu produktu lietošanas, ja viņiem tie nav vajadzīgi. Farmaceitu konsultācijas ir visbiežāk izmantotais aptiekas pakalpojumus, un diezgan liela daļa aptiekas apmeklējumu beidzas bez pirkumiem. Tas apliecina farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu lomu.
Diskusijās par aptieku pakalpojumu liberalizāciju, būtu svarīgi atcerēties, aptieka nav bode, kur aiziet un nopirkt pēc iespējas vairāk zāļu. Būtībā ikviens medikaments ir inde. Tādēļ iedzīvotāju un veselības sistēmas kopumā interesēs būtu pilnvērtīgi izmantot aptieku kā veselības aprūpes iestāžu potenciālu, paplašinot pakalpojumu klāstu, ko tās var sniegt. Lai aptiekas konkurē un piesaista apmeklētājus ar pakalpojumu, nevis tikai ar cenu reklāmām, jo nav labi stimulēt zāļu lietošanu ar atlaidēm, bonusa punktu uzkrāšanu pirkumiem, kas šobrīd ir galvenais aptieku savstarpējās konkurences ierocis.
* AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
