Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…
Priesteris Aleksandrs Stepanovs22.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai Latvijas presē un konservatīvo katoļu vidū, bet arī ārzemēs. Informācijas labā pārpublicēju pārdomas, ko bijušā vatikānistu dekāna Marko Tozati blogā “Stilum curiae” raksta kāds Romā augstu stāvošs garīdznieks ar bloga pseidonīmu Romana Vulneratus Curia (pseidonīmi ir nepieciešami, jo laiki ir nedroši). Publicistikā ironija palīdz paskatīties uz lietām citādi.
Ir vērā ņemams fakts, ka četru gadu laikā Tozati blogs ir sasniedzis divdesmit miljonus skatījumu! Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc patiesības, saucot lietas īstajos vārdos bez politkorektuma par procesiem pasaulē un Baznīcā, ir ļoti liels, ko ar savām puspatiesībām nenodrošina mainstream avīzes.
Kāpēc mūsu arhibīskaps "pielāgo savu sirdsapziņu" un cenšas sekot pāvesta Franciska pēdās, dodot padomus politiķiem, lai “vilks ir paēdis un kaza dzīva”? Kāpēc kaut kas obligāti ir “jāpiedāvā”? Vai garīdzniekiem nevajadzētu drīzāk skaidri sludināt Baznīcas mācību, un gan jau pēc tam politiķi un likumdošanā iesaistītās personas izdarīs secinājumus un pieņems atbilstošus lēmumus?
Iespējams, minētajā rakstā, kā arī citos, žurnālisti ir saukuši pārāk tieši un nepastarpināti arhibīskapa vēlmi atbalstīt homoseksuālās savienības, ko pats arhibīskaps nav gribējis, savukārt citi ir sapratuši un bez aplinkiem ir saukuši viņa nostāju par “laipošanu”. Lai izvairītos no pārpratumiem, lasītājs pats izdarīs secinājumus, pievienoju šeit linku uz arhibīskapa paskaidrojumiem.
*****
/Marco Tozati/ Dārgie Stilum Curiae draugi un ienaidnieki, Romana Vulneratus Curia uzzināja par Rīgas arhibīskapa Stankeviča iniciatīvu sakarā ar civilajām savienībām un laulību starp tā paša dzimuma personām. Un, atklāti runājot, apmulsa. Tas notika arī tāpēc, ka arhibīskaps ir poļu izcelsmes un, valdot Jānim Pāvila II diez vai to varētu atļauties runāt… turpretī līdz ar aktuālo pāvestu, jāsaka, ka galmu modeļi paliek nemaināmi gadsimtiem. Labu lasāmvielu.
*****
Dārgais Tozati, šajā Baznīcā jebkurš priesteris, kurš noliedz grēku, tiek eksaltēts par žēlsirdīgu.
Kā par to var lasīt pievienotajā saitē (šeit), Rīgas arhibīskaps, Zbigņevs Stankevičs, ir uzrunājis Latvijas parlamentu, lai pamudinātu meklēt risinājumu legāli atzīt homoseksuālās savienības, paskaidrojot savu domu ar konceptu, kas ir ļoti dārgs pāvestam Bergolio, ka “vajag atrast motīvus, lai vienotu, nevis šķeltu”.
Šis piesauktais Bergolio aicinājums, kas sajauc labo ar ļauno un patieso ar viltu, pat ja nerada šķelšanos, bija izvērtēts jau tad, kad šāds leksikas tips tika uzspiests ar slaveno “kas esmu es, lai tiesātu”.
Uzspiest (no morālās autoritātes puses) kā patiesu to, kas ir viltus, bez iespējas tos atšķirt, ir liekulība, apmāns un lojalitātes trūkums? Vai ne?
Perversija vienmēr izskatās ļoti cilvēciska. No perverso skatu punkta tā ir dabiska, un tā nav jānoliedz, savukārt no pasaules, kas vēro, skatu punkta, tai jāizskatās saprotamai, un tā jātolerē.
Nožēlas mudināts, Oskars Vailds rakstīja: “Savā perversijā un aiz mīlestības pret perversiju es labas lietas pārveidoju sliktajās un sliktas lietas – labajās.”
Iespējams, Rīgas arhibīskaps ar nodomu patikt pāvestam Bergolio un pielāgojot viņa domām savu sirdsapziņu, domā piedāvāt sava veida grēka svētdarīšanu, žēlsirdīga mērķa mudināts atstāt nabaga grēcinieku mierā ar nomierinātu sirdsapziņu un apmierinātu par savu absolūto saskaņu ar normu.
1938. gadā Gērings, oficiālais Hitlera varas mantinieks, rakstīja: “Man nav sirdsapziņas, mana sirdsapziņa ir Ādolfs Hitlers”.
Taču Nirnbergas process neatzina viņa atteikšanos no personiskās sirdsapziņas, un viņš tika notiesāts uz nāvi.
Lai arhibīskaps padomā.
No savas puses par to saku vienu lūgšanu.
Avots:
RVC: Mons. Stankevičs, la Sua Coscienza e Göring. Che Fu Condannato…, www.marcotosatti.com
Mons. Stankevics pide en el Parlamento de Letonia el reconocimiento legal de las parejas homosexuales y de las que conviven sin casarse, www.infocatolica.com
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.