Arī Kaimiņa partijai izdevies savākt minimāli nepieciešamo biedru skaitu
PIETIEK01.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā no pagājušā gada maija vidus līdz šā gada februāra beigām pašreizējā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa vadītajai partijai KPV LV ir izdevies sameklēt 75 jaunus biedrus un par pieciem biedriem pārsniegt minimālo – 500 biedru robežu, kas bija jāsasniedz, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās. Turpinot Latvijas interesantāko partiju biedru sarakstu publicēšanu, šodien Pietiek publicē gan jauno, gan pagājušā gada pavasarī iesniegto KPV LV biedru sarakstu.
KPV LV biedru skaits pēdējos divos gados ir te audzis, te sarucis. Partija tika dibināta 2016. gada 3.maijā Rīgā, un tad kongresā par tās dibināšanu balsoja 385 cilvēki.
Ja ticēt Kaimiņam, pēc dibināšanas partijā it kā bija vērojams straujš biedru pieplūdums. Kaimiņš „pastāstīja, ka politiskā spēka biedru skaits nemitīgi pieaugot un pagājušās nedēļas beigās partijai bijuši jau vairāk nekā 700 biedri”, – tā 2016. gada 6. jūlijā vēstīja ziņu aģentūra BNS.
Taču, kad pagājušā gada 12. maijā KPV LV ar krietnu kavēšanos iesniedza oficiālo pārskatu par saviem biedriem, izrādījās, ka partijā ir tikai 430 biedru. Salīdzinot šo oficiālo dokumentu ar datiem, kurus Kaimiņš sniedza nepilnu gadu iepriekš, sanāca, ka šajā laikā viņa vadītās partijas biedru skaits ir samazinājies par vismaz 270 biedriem.
Savukārt tagad Kaimiņam ir izdevies sameklēt 75 jaunus biedrus, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās. Kādi tieši ļaudis ir nākuši klāt un partiju pametuši, - to iespējams konstatēt, salīdzinot Pietiek šodien publicētos partijas biedru sarakstus pērn un šogad.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.