Iesaki rakstu: 
Kamēr vēl maija beigās oficiālās vizītes Ventspilī ietvaros Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar tā saukto veco oligarhu, apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) „krusttēvu”, apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kardinālu citu nostāju izvēlējusies ASV vēstniece Latvijā Džudita Garbere.
Kā liecina ASV vēstniecības preses dienesta Pietiek sniegtā atbilde, ASV vēstniece, ievērojot prokuratūras un tiesas Lembergam noteikto aizliegumu pildīt Ventspils mēra amatu, ceturtdien Ventspilī plānotās vizītes laikā ar viņu netiksies. Faktiski ASV vēstniecības atbilde uz Pietiek jautājumiem par vēstnieces vizīti Ventspilī ļauj secināt, ka pretēji Valsts prezidentam Bērziņam ASV vēstniecība Lembergu neatzīst par Ventspils mēru.
„Mēs saprotam, ka saskaņā ar Ģenerālprokuratūras lēmumu Lemberga kungam kā drošības līdzeklis ir piemērots aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikmēr, kamēr pret Lemberga kungu izvirzītās apsūdzības vēl tiek skatītas Latvijas tiesās, vēstnieces tikšanās ar Lemberga kungu nebūtu piemērota,” uz jautājumiem par ceturtdien paredzēto ASV vēstnieces Garberes vizīti Ventspilī atbildēja ASV vēstniecībā. Sīkāku skaidrojumus vēstniecībā nesniedza.
Pietiek trešdien neizdevās sazināties arī ar Valsts prezidenta preses padomnieci Līgu Krapāni, lai iegūtu skaidrojumu par to, kāpēc Valsts prezidents nesenās vizītes Ventspilī laikā izvēlējies tikties ar Lembergu un kādā statusā Lembergs bijis.
Pietiek jau maija sākumā rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra, kas Rīgas apgabaltiesā uztur apsūdzību pret Lembergu par sevišķi smagiem noziegumos, spērusi virkni soļu, kas liecina, ka varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Lembergam, neizslēdzot pat mājas arestu. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka oligarhs pārkāpis viņam noteiktā drošības līdzekļa ierobežojumus pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus. Lembergu "iegāzusi" un Ģenerālprokuratūru uz aktīvu rīcību izprovocējusi viņa „zīmēšanās” TV kameru priekšā kā Ventspils „saimniekam”, radot priekšstatu, ka viņš faktiski ir pilsētas mērs, kā arī vēlme izbaudīt luksusa komfortu, uz tiesas sēdēm Rīgas apgabaltiesā vizinoties Ventspils brīvostas Audi.
Drošības līdzekļa jēga saskaņā ar Kriminālprocesa likumu cita starpā ir arī nepieļaut, ka apsūdzētais turpina noziedzīgas darbības. Apsūdzība, prasot aizliegumu Lembergam ieņemt Ventspils domes un brīvostas valdes priekšsēdētāja amatus, ir uzskatījusi, ka, pildot šos pienākumus, viņš turpinās nodarīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajām interesēm.
Lembergs ir apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu, kas atbilstoši prokuratūras viņam uzrādītajai apsūdzībai tiek saistīti ar Ventspils mēra amata pilnvaru izmantošanu. Formāli Lembergs aizvien ieņem Ventspils mēra amatu, lai arī tiešu šo pienākumu izpildi viņam liegusi Rīgas apgabaltiesa, kur kopš 2009.gada tiek iztiesāta ar viņu saistītā krimināllieta. Ventspils mēra amatu Lembergs ieņem kopš 90. gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par bagātāko amatpersonu Latvijā.
Lembergam krimināllietas ietvaros uzrādītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, - to skaitā ir kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšana, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
