Atkal skatīs mūsdienu Latvijas visskaļāko safabricēto krimināllietu, parādās ziņas par mēģinājumu „vienoties” ar apsūdzētajiem
PIETIEK21.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Rīgas apgabaltiesā jau nez kuro reizi tiks izskatīta krimināllieta, kurā trīs vīrieši apsūdzēti vairāku uzņēmēju pasūtījuma slepkavībās, kā arī kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā. Iepriekšējās izskatīšanās dažādās instancēs būtiska daļa krimināllietas faktiski atzīta par safabricētu, savukārt pirms jaunās izskatīšanas parādījušās neoficiālas ziņas, ka notikuši mēģinājumi apsūdzētos ietekmēt, lai tie vienkārši atzītu vainu, pretī saņemot cietumsodus, kas būtu identiski viņu apcietinājumā bez sprieduma pavadītajiem vairāk nekā 13 gadiem.
Apgabaltiesai lieta vēlreiz jāizskata, jo Augstākā tiesa tās iepriekš taisīto spriedumu šovasar ļoti skarbos izteicienos atzina par nelikumīgu brāķi, bet policijas veiktās izmeklēšanas kvalitāti – par satriecoši zemu.
Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, Augstākā tiesa lēmumā norādīja, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.
Augstākā tiesa savā lēmumā arī norādīja, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantā un Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.
Lēmumā bija minēts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem.
Tagad apgabaltiesai kā apelācijas instances tiesai no jauna būs jāvērtē pierādījumi apsūdzībā par vienu slepkavību un vienu slepkavības mēģinājumu (V. Vaškeviča spridzināšanu). Savukārt spriedums, ar kuru apsūdzētie atzīti par nevainīgiem un attaisnoti divu citu uzņēmēju slepkavībā, jau ir stājies spēkā.
Ar Augstākās tiesas lēmumu atceltais apgabaltiesas spriedums Mārtiņam Putniņam noteica brīvības atņemšanu uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt Sergejam Markevičam un Edgaram Krogertam - brīvības atņemšanu uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem.
Šī bija jau otrā reize, kad lieta bija nonākusi Augstākajā tiesā. Iepriekšējo reizi, 2014.gadā Augstākā tiesa atcēla apelācijas instances spriedumu, ar kuru visiem trim vīriešiem par izdarītajiem noziegumiem bija piespriests mūža ieslodzījums.
Tikmēr, kā liecina informācija, ko Pietiek saņēmis no apsūdzēto radiniekiem, neilgi pirms 22. oktobrī paredzētās lietas kārtējās izskatīšanas noticis viens vai vairāki mēģinājumi „vienoties” ar apsūdzētajiem, kuri apcietinājumā bez spēkā stājušamies sprieduma pavadījuši jau 12-13 gadus.
Neformālās „vienošanās” pamatā bijis piedāvājums – apsūdzētajiem „izglābt” krimināllietu un tās virzītājus, atzīt savu vainu atlikušajās apsūdzībās, tā vietā saņemot cietumsodu, kura ilgums nepārsniegtu jau līdz šim apcietinājumā pavadītos vairāk nekā desmitos.
Pietiek nav ziņu, vai kāds no apsūdzētajiem šo „vilinošo piedāvājumu” ir pieņēmis, taču skaidrs, ka vainas atzīšana jaunās tiesas prāvas laikā to apstiprinās.
Pietiek vēlreiz publicē pirms dažiem gadiem saņemto acīmredzami labi informēta lasītāja vēstuli šai sakarā, - uz tajā uzdotajiem jautājumiem joprojām neviens nav atbildējis:
„Vladimira Vaškeviča spridzināšanā apsūdzētais Mārtiņš Putniņš ir pilnībā attaisnots par Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genādija Peredeļska pasūtījumu slepkavību organizēšanu, atstājot vien tikai viņam inkriminēto Vladimira Vaškeviča spridzināšanas organizēšanu. Līdz ar to rodas jautājums – ko visus pēdējos deviņus gadus ir darījusi policija, lai atklāta šīs slepkavības?
Kurš ir šo slepkavību patiesais pasūtītājs un kāpēc lietā esošās liecības par citiem iespējamajiem pasūtītājiem netika izmeklētas? Kāpēc šajā lietā ir tik daudz sistemātiski mainītu liecību (arī daudzos gadījumos safabricētu, kas atklājās tās pārbaudot tiesas zālē)?
Vai policija apzināti to slēpj, uz pretrunīgu pierādījumu bāzes mēģinot notiesāt M.Putniņu un ignorējot citus pierādījumus par patieso šo slepkavību pasūtītāju vai arī tas ir vienkārši kompetences trūkums. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Kā zināms, pats V. Vaškevičs M.Putniņu neuzskata par savas spridzināšanas pasūtītāju, viņa pārstāvji tiesai centās iesniegt pierādījumus par citu iespējamo pasūtītāju Raimondu Štālbergu un draudu īsziņām Inārai Vilkastei krietnu laiku pēc M.Putniņa apcietināšanas, tomēr tiesa atteicās pievienot lietai V. Vaškeviča pārstāvju sniegto informāciju.
Zīmīgi, ka mediji izvairās sabiedrībai darīt zināmu informāciju par tiesas attaisnojošo spriedumu M.Putniņam trīs pasūtījumu slepkavībās, vien norādot ka V.Vaškeviča spridzināšanas organizatoram ir samazināts sods no mūža ieslodzījuma uz 17 gadiem. Nav īsti saprotama vēlme Latvijas medijiem slēpt šo informāciju.
Pats M.Putniņš savu vainu pilnībā noliedz, un šis spriedums tāpat tiks trešo reizi pārsūdzēts kasācijas instancē. Tiesa tieši tāpat kā divas iepriekšējās reizēs spriedumos nav ņēmusi vērā visus kasācijas instances norādījumus par nepieļaujamu pierādījumu izmantošanu V. Vaškeviča spridzināšanas lietā.”
Šeit atrodami iepriekšējos gados Pietiek publicētie dokumenti šai sakarā:
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.