Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklājušies jauni Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās vadības meli par dienesta autotransporta apgādāšanu ar GPS sistēmu, kas dotu iespēju kontrolēt dienesta automašīnu izmantošanu un nepieļaut, lai tās tiktu izmantotas privātām vajadzībām: vēl pirms dažām dienām VID apgalvoja, ka pērn „rada iespēju dažus autoparka automobiļus aprīkot ar GPS”, bet nu izrādās, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis.

Pietiek jau ir aprakstījis pašreizējo situāciju – VID dažādu līmeņu „priekšniekiem” un „puspriekšniekiem” dienesta automašīnas personiskajām vajadzībām īpaši viegli izmantot ļauj apstāklis, ka VID tā arī nav spējis savu autoparku aprīkot ar GPS sistēmu. Iemesls – pēc tam, kad iepirkums 2014. gadā „noslēdzies neveiksmīgi”, jaunu mēģinājumu ar GPS raidītājiem aprīkot visas VID automašīnas nemaz nav bijis.

Šādu nekontrolētu dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām spētu ierobežot GPS raidītāju uzstādīšana visām VID automašīnām un to pārvietošanās kontrole, taču Pietiek apkopotā informācija liecina, ka VID vadība līdz šim nav izrādījusi nekādu vērā ņemamu interesi šādu sistēmu tiešām ieviest.

VID oficiālā nostāja gan esot, ka „dienesta rīcībā esošos transporta līdzekļus ir nepieciešams aprīkot ar GPS sistēmu”, taču realitāte ir cita: pirms trim gadiem – 2014. gadā gan ir ticis sarīkots iepirkums par visu VID transporta līdzekļu aprīkošanu ar GPS sistēmu, taču, kā tagad skaidro VID, „diemžēl tas noslēdzās neveiksmīgi - piedāvājumi ievērojami pārsniedza VID prognozētās izmaksas un finanšu iespējas”. Konkrētas summas un personas, kas veikušas prognozes, netiek atklātas.

Savukārt pērn VID it esot „atkal aktualizējis šo jautājumu”, taču pēc „finanšu iespēju izvērtēšanas” esot „rasta iespēja dažus autoparka automobiļus aprīkot ar GPS”, turklāt „tuvākajā laikā” esot plānots izsludināt jaunu iepirkumu VID transportlīdzekļu aprīkošanai ar GPS.

Šādu apgalvojumu VID izteica vēl aizvadītajā nedēļā. Taču pēc tam, kad Pietiek lūdza sniegt precīzu informāciju - kāds precīzi ir to automašīnu skaits, attiecībā uz kurām pērn VID "rada iespēju dažus autoparka automobiļus aprīkot ar GPS”, un kur VID mājas lapā atrodama saite uz konkrēto iepirkumu -, pārsteidzošā kārtā izrādījās, ka šo pērn it kā veikto aprīkošanu ir „nosapņojis”.

Ne aprīkoto auto skaitu, ne iepirkuma datus VID uz Pietiek pieprasījumu atklāt nespēja, tā vietā paziņojot, ka... „iepriekšējais iepirkums par GPS iegādi VID īpašumā esošajiem operatīvajiem transporta līdzekļiem tika veikts 2007.gadā”.

VID gan beidzot ir spējis apkopot datus pats par savu autoparku, - tajā „šobrīd ir 274 transporta līdzekļi, no tiem 78 ir nomas transporta līdzekļi, un pārējie ir VID īpašumā esoši dažāda veida transporta līdzekļi”. Taču to, cik cik automašīnas ir aprīkotas ar GPS sistēmām un cik no šīm sistēmām funkcionē, VID atklāt joprojām nespēj vai nevēlas.

Toties VID jaunā vadība ir izdomājusi jaunu aizbildinājumu vēlmei maksimāli kavēties ar GPS sistēmu ieviešanu: „Tā kā primāri ar GPS sistēmu būtu lietderīgi aprīkot tieši operatīvos transporta līdzekļus, kas pamatā ir VID Finanšu policijas pārvaldes un VID Muitas policijas pārvaldes rīcībā, tad šobrīd ir būtiski sagaidīt gala lēmumu par abu minēto struktūrvienību apvienošanu, lai iespējami precīzi apzinātu tai nepieciešamo transporta līdzekļu skaitu un to aprīkošanai ar GPS sistēmu nepieciešamās izmaksas.”

VID vadība arī skaidro, ka „pašlaik VID dienesta transporta līdzekļu izmantošana tiek fiksētā ceļa zīmju maršruta lapās, kurās tiek norādīts brauciena maršruts, gala mērķis, patērētais laiks u.c. informācija, kuru apstiprina attiecīgās struktūrvienības vadītājs”.

Turklāt „VID operatīvās darbības tiek veiktas ne tikai darba laikā, bet jebkurā diennakts laikā. Operatīvo dienesta transporta līdzekļu izmantošana ārpus darba laika tiek saskaņota ar VID Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes darbinieka tiešo vadītāju konkrētās lietas ietvaros nepieciešamo operatīvo pasākumu veikšanai”.

Kā šie apgalvojumi saskan ar reālo situāciju, Pietiek jau ir aprakstījis attiecībā uz Finanšu policijas Finanšu izlūkošanas pārvaldes Operatīvās izlūkošanas nodaļas priekšnieka vietnieci Maritu Klikiču, kura pieķerta, ar dienesta auto Toyota Rav4  braucot mājās uz Berģiem, Parka ielu, un no rīta atkal uz darbu. 

Attiecībā uz Klikičas braukāšanos VID vadība joprojām nav spējusi paskaidrot - kādos gadījumos Finanšu policijas pārvaldes (FPP) vadībai ir dotas tiesības atļaut iestādes darbiniekiem doties uz mājām ar dienesta auto, kādi iekšējie normatīvie akti šādas tiesības nosaka, kas apmaksā šādu došanos un kas bija konkrētā FPP "vadība" (amatpersonas vārds, uzvārds, amats), kas konkrētajā datumā deva šādu atļauju, kādā tieši formā šī atļauja tika dota, vai tā oficiāli tika fiksēta un kādu iemeslu dēļ šāda atļauja tika dota.

Tikmēr no saviem informācijas avotiem Pietiek ir saņēmis pagaru izteiksmīgu stāstījumu par notiekošo VID un Finanšu policijas vadībā saistībā ar Pietiek sākotnējo pieprasījumu par automašīnu, ar kuru pie savas mājas Berģos tika pieķerta Klikiča:

„Pirmajā pieprasījumā Cīrules kundzei jūs kļūdījāties ar numuru, par ko sākotnēji nopriecājās Edijs Ceipe, vispirms nolemjot sniegt atbildi „gudri” un norādīt vairākas personas - Klikiču, Kristapu Jostu un Ritu Sivačovu.

Pēdējie divi automašīnu patiešām izmanto dienesta vajadzībām, bet sākotnēji Klikičas kundze bija pārliecināta, ka nav nofilmēta, jo parasti glabā mašīnu garāžā, kur to nevar redzēt! Interesanti, ka tieši šī Toyota RAV4 par nodokļu maksātāju līdzekļiem tiek īrēta operatīvām dienesta vajadzībām no kāda uzņēmuma!

Reaģējot uz Pietiek informācijas pieprasījumu un publikācijām, Ceipe ir devis neoficiālu rīkojumu tiem, kas brauc uz māju ar dienesta automašīnām, nelikt tās no rīta dienesta stāvvietā, bet kaut kur klientu stāvvietās, lai citi, tostarp žurnālisti, nevarētu saprast kuras tad ir VID automašīnas.

Tad nu tagad visi brauc mājās, bet dienesta automašīnas stāvvietā no rīta, atbraucot uz darbu, neliek, - novieto kaut kur blakus. To var ļoti labi redzēt no rīta, sākot no 7.45 līdz 8.30 kad viņi lēnam sabrauc uz darbu.

Piemēram, Kaspars Osis brauc uz māju ar darba auto ar reģistrācijas numuru KE3242. Kristīne Galvanovska periodiski tagad brauc ar Ford S-Max GV7488. Mājās dodas arī VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieks Roberts Roveders ar dienesta Ford Mondeo, valsts numurs GU7791 (ikdienā), Jana Bilinska - ar VID mašīnu Ford S-Max, valsts numurs GV7488, uz savu Jelgavu viņa vizinās arī ar citu auto – ar reģistrācijas numuru GU7701. Protams, visi lieto valsts degvielu!

Šobrīd gan viņi ir nedaudz aprāvušies Pietiek intereses pēc, bet, ja, piemēram, Valsts kontrole paņemtu iepriekšējas ceļazīmes, būtu skaidri redzams, cik tad izmanto automašīnas darba vajadzībām un cik izmantoja pirms tam, braukājot uz mājām - uz Jelgavu, Koknesi, Tīnūžiem, Jūrmalu utt.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...