Atklājas Kučinska meli: patiesībā Pētersonei-Godmanei neviens atbilstošs amats valsts pārvaldē nav piedāvāts
Lato Lapsa12.12.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc ilgstošas valsts iestāžu pārstāvju izlocīšanās un stomīšanās beidzot ir kļuvis skaidrs, ka bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei nevar pārmest, ka pēc valsts noslēpuma pielaides zaudēšanas viņa labprātīgi būtu pametusi valsts darbu. Vienīgais viņai izteiktais „piedāvājums” trīs mēnešu laikā ir bijis ieteikums pamēģināt piedalīties konkursā uz Austrumu slimnīcas vadītāja amatu.
Kad šovasar kļuva zināms, ka I. Pētersone-Godmane ir zaudējusi valsts noslēpuma pielaidi un līdz ar to viņai nāksies šķirties no Iekšlietu ministrijas galvenā ierēdņa posteņa, Ministru prezidents Māris Kučinskis vispirms TV paziņoja, ka bijušajai valsts sekretārei tikšot „piedāvāts amats valsts pārvaldē”.
Taču gāja mēneši, un nekas par I. Pētersones-Godmanes stāšanos jaunā amatā netika ziņots. Oktobra vidū, atbildot uz atkārtoti uzdotu jautājumu, M. Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars lika saprast, ka nekāds konkrēts piedāvājums viņai nemaz nav izteikts un premjers solījumu nav turējis.
„Tika apsvērta iespēja Ilzei Pētersonei-Godmanei piedāvāt amatu valsts pārvaldē veselības aprūpes jomā, taču līdz konkrētiem amatiem šis jautājums nenonāca,” – šāds bija Ministru prezidenta pārstāvja formulējums, atklātībā nākot ziņām, ka bijusī ierēdne varētu kļūt par AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso vadītāju.
Taču faktiski vienlaikus pats M. Kučinskis nāca klajā ar jaunu – principiāli citu paziņojumu, liekot saprast, ka piedāvājums tomēr ticis izteikts, vienkārši I. Pētersone-Godmane esot vēlējusies pārāk lielu algu, ko valsts pārvalde nav spējusi viņai nodrošināt.
„Valsts pārvalde nespēja samaksāt to, ko privātās kompānijas. Godmanes kundze izvēlējās labāk atalgotu darbu, jo valsts pārvaldē izteiktie piedāvājumi nebija konkurētspējīgi,” TV paziņoja Ministru prezidents.
Pēc šī paziņojuma jautājums par to, kas īsti I. Pētersonei-Godmanei ir vai nav piedāvāts, premjera preses sekretāram tika uzdots atkārtoti. Kad atbilde ilgāku laiku netika saņemt, tika nosūtīts arī oficiāls informācijas pieprasījums premjeram.
Tikai pēc šī pieprasījuma nosūtīšanas Ministru prezidenta preses sekretārs pavēstīja atkal jaunu, bet joprojām nepilnīgu versiju – ka M. Kučinskis 1. septembrī, tātad gandrīz trīs mēnešus pēc savu sākotnējo solījumu izteikšanas, beidzot ticies ar I. Pētersoni-Godmani.
Taču tā vietā, lai publiski augsti vērtētajai ierēdnei piedāvātu konkrētu amatu, Ministru prezidents viņai vienīgi izteicis piedāvājumu „startēt konkursā uz augstu posteni Veselības ministrijas sistēmā”, bet I.Pētersone-Godmane atteikusies, līdz ar ko „sarunas par viņas iespējamo palikšanu darbā valsts pārvaldē vairs netika turpinātas”.
Tikai tagad, decembra sākumā, kad Ministru prezidentam tika norādīts uz gaidāmu vēršanos administratīvajā tiesā, premjera birojs beidzot ir sniedzis skaidru un izsmeļošu atbildi – kas tad īsti ir piedāvāts I. Pētersonei-Godmanei, lai šo vērtīgo kadru saglabātu valsts pārvaldē.
„Ministru prezidents ar Ilzi Pētersoni- Godmani tikās Rīgā, 2017. gada l. septembrī, piedāvājot viņai piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā uz SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētāja amatu,” teikts oficiālajā premjera biroja dokumentā.
Tas nozīmē, ka vienīgais, ko trīs mēnešu laikā valdības vadītājs varēja vai vēlējās piedāvāt bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei, bija – arī ikvienam citam interesentam pieejama iespēja mēģināt piedalīties konkursā uz slimnīcas vadītāja posteni.
Turklāt, lai varētu kvalificēties šādā principiāli citas jomas konkursā, I. Pētersonei-Godmanei atbilstoši konkursa nolikumam vajadzēja būt iemaņām un pieredzei, kādu viņai, ilgus gadus vadot valsts iestādi, nevarēja būt.
Cita starpā konkursā tika prasīta, piemēram, „praktiskā darba pieredze tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz kapitālsabiedrības attīstību, darbības stratēģijas īstenošanu” un „izpratne par SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca darbības stratēģijas realizēšanu”.
Kā zināms, rezultātā I. Pētersone-Godmane valsts darbu pameta un tagad patiešām ir kļuvusi par SIA Gaso valdes priekšsēdētāju. Kāds būs viņas atalgojums jaunajā darbavietā, nav zināms, taču kā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I. Pētersone-Godmane 2016. gadā mēnesī “uz papīra” saņēma aptuveni 4100 eiro, savukārt SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca bijušās valdes priekšsēdētājas alga 2016. gadā bija 3850 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pietiekami mēneša ienākumi I. Pētersonei-Godmanei nepieciešami, arī ņemot vērā viņas deklarētās parādsaistības – 72 129 eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
