Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklājoties patiesībai par it kā trūkumā dzīvojošajiem Latvijas Radio darbiniekiem paslepus izmaksātām mēneša piemaksām pat 1800 eiro apmērā, „sabiedriskā radio” valdes locekle Sigita Roķe otrdien mēģināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem samelot, ka „tā nav apslēpta informācija”. Patiesībā, kā rāda Pietiek šodien publicēts dokuments, radio vadība kategoriski nevēlas publiskot auditu, kurā atklātas apjomīgas saimnieciskas neizdarības un izšķērdēšanas Latvijas Radio.

Kā zināms, Latvijas Radio darbinieki pēdējā laikā vairākkārt ir sūdzējušies par it kā niecīgām algām, konkrētas summas gan atturoties nosaukt. Taču nu ir atklājies, ka Latvijas Radio auditā šā gada pavasarī ir konstatēta apjomīgā slēptu piemaksu sistēma, kuras ietvaros virknei radio darbinieku maksātās piemaksas pat divas un divarpus reizes pārsniegušas viņiem oficiāli noteiktās algas.

Turklāt Latvijas Radio darbiniekiem paslepus izmaksātās summas ir bijušas tik iespaidīgas, ka kopumā būtiski pārsniegušas algu līmeni privātajās radiostacijās, - piemaksas sasniegušas pat 1800 eiro, bet „apakšējā” piemaksu robeža ir bijusi 750-900 eiro.

Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Roķe Saeimas komisijā otrdien apgalvoja ne tikai to, ka runa esot par ļoti dažādām piemaksām un ka gadījumi, kad piemaksas radio darbiniekiem pārsniedz to pamatatalgojumu, esot tikai „atsevišķi”, bet arī to, ka „tā nav apslēpta informācija”.

Taču, kā liecina Pietiek šodien publicēts pašas Roķes parakstīts dokuments, Latvijas Radio valdes locekle deputātiem meloja, - audita rezultāti, kas rāda ne tikai grandiozās piemaksas, bet arī citas apjomīgas izšķērdēšanas, Latvijas Radio vadībai ir tik nelabvēlīgi, ka vēl joprojām tiek slēpti.

To, ka audita rezultāti ir noslepenoti tik pamatīgi, ka netiek atklāti pat Saeimas deputātiem, jau iepriekš publiski atzina pat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne.

„VSIA Latvijas Radio un SIA Deloitte Latvia līgumā par pakalpojuma sniegšanu ietvertie konfidencialitātes noteikumi aizliedz nodot jebkādu ar līgumu vai sniegto pakalpojumu saistīto informāciju,” – tas ir viss, ko saistībā ar šo auditu var pateikt Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Tas nozīmē, ka Roķes vadītais Latvijas Radio līgumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrībai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas Radio audita rezultātus. Turklāt Latvijas Radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslēgtais līgums, ne arī ziņas par veiktu iepirkumu.

Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par neizdarībām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārējos Latvijas Radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai Roķi.

Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas Radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas Radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas Radio funkciju auditu.

Taču šo auditu Roķe nevis sagatavoja pašas spēkiem, bet gan pasūtīja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parūpējoties, lai audita slēdziens netiktu atklāts sabiedrībai. Šā gada jūnija vidū tas arī tika pabeigts un iesniegts padomei.

Savukārt Latvijas Radio vadība uz audita rezultātu pieminēšanu ir reaģējusi, darbinieku vārdā paziņojot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistēmu un bezatbildību esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums".

Tiesa, Latvijas Radio "Rīcības kodeksā" ir īpaši norādīts, ka "Latvijas Radio, sniedzot patiesu informāciju un veicinot viedokļu daudzveidību un debates, palīdz cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus".

Taču, neraugoties uz šo apliecinājumu, Roķe (iepriekš zināma kā neveiksmīgās ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka) vēl joprojām nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai oficiāli uzdotajiem jautājumiem saistībā ar auditu un tā rezultātiem:

1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio tam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšējiem resursiem, bet nolēma izmantot ārpakalpojumu?

2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lēmumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu?

3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecīgais iepirkums?

4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas Radio ņēma vērā tā rīcības kodeksā ierakstītās normas par atklātuma un sabiedrības interešu nodrošināšanu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vērā?

5) kādas tieši darbības VSIA Latvijas Radio veica, lai līgumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātības un caurspīdīguma normas, tostarp attiecībā uz šī audita slēdziena atklāšanu sabiedrībai?

6) Ja šādas darbības netika veiktas, kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio interneta mājas lapā nav publicēti minētās VSIA noslēgtie līgumi, tostarp minētais līgums par audita veikšanu?

8) Kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minētajam funkciju auditam ir noteicis klasificētas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šāda lēmuma pieņemšanu.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...