Iesaki rakstu: 
Vērojot pēdējo gadu notikumu attīstību pasaulē un Latvijā, kā arī tiesiskā nihilisma un birokrātijas uzplaukumu, mūsu valsts institūciju augošo bezatbildību par savas rīcības un lēmumu rezultātiem, nolēmu vērsties pie Jums ar šo aicinājumu.
Esmu no tās paaudzes, kurai pietika spēka un gribas saglabāt Latviju ar savu valodu, kultūru un mākslu nākotnes pasaulei.
Latvija nav pelnījusi vismežonīgākajai kapitālisma sistēmai raksturīgo attieksmi pret neaizsargātākajiem visu tautību Latvijas - veciem cilvēkiem, nabadzīgām daudzbērnu ģimenēm un viņu bieži vien talantīgajiem bērniem. Latvijai nevajag ne Amerikas pseidokultūru, ne tās naudas dieva kultu, tāpat kā nevajag Austrumu despotismu, slinkumu un utopijas.
Mums vajag savu Latviju ar Latvijai lojāliem visu vecumu pilsoņiem, ar visiem jebkuras armijas kara veterāniem, nešķirojot tos pēc politiskās un reliģiskās pārliecības, ar valdību, kas darbojas tautas interesēs un visas tautas vēlētu prezidentu, kuram pirmajā vietā būtu Latvijas intereses, nevis populisms un ārvalstu kapitāla lobēšana ar dažādu starptautisko organizāciju un finanšu instrumentu starpniecību.
Mums nav mistiskas tolerances vārdā jākultivē dažādas no rietumiem vai austrumiem ievazātas reliģiskās sektas. Mums nav pseidodemokrātijas vārdā jācieš nenormāla dzīvesveida reklamēšana un politizēšana, tādējādi bojājot mūsu valsts nākotnes cerības – tautai būt garīgi un fiziski veselai un stiprai ar stabilu ģimeni, skaidru prātu un tīru sirdi.
Mums jāpamodina Latvijas iedzīvotājos pārliecību, ka mēs esam spējīgi, balstoties uz visas tautas gribu un veselo saprātu, Latvijā atjaunot kārtību, ka mēs esam spējīgi atjaunot zaudēto patriotismu, atjaunot zinātnes vadošo lomu valsts vadībā, nododot stafeti jaunatnes progresīvākās daļas rokās.
Atcerēsimies latviešu strēlniekus, kas izcīnīja Latvijas neatkarību 1918.gadā, atcerēsimies latviešu leģionārus, kas paturēja Kurzemi vēl pēc oficiālās Vācijas kapitulācijas, atcerēsimies arī tos latviešu strēlniekus Padomju armijā, kas cīnījās pret fašismu, arī mežabrāļus no abām pusēm, kas ticēja Latvijas atdzimšanai! Bet atcerēsimies arī to, ka viņus visus un arī mūs piemānīja pasaules lielvalstis ar savu ģeopolitisko un monetārās politikas ideoloģiju kokteili! To jāatceras, lai nepieļautu vēstures atkārtošanos, lai nepieļautu politisko spekulantu tikšanu pie varas mūsu Latvijā.
Es aicinu Latvijā valdošo varu prezidenta vadībā radīt reālas darbības programmu, kas aptvertu visu Latvijas iedzīvotāju grupu intereses saskaņā ar starptautisko praksi. Šai programmai jākļūst par pamatu Latvijas ceturtajai atmodai – atmodai no bailēm veidot savu nacionālo politiku Latvijas tautu interesēs, atmodai no vēsturiski izveidojušā verdziskuma sindroma citu ideoloģiju un valstu priekšā. Es un daudzi jo daudzi Latvijas iedzīvotāji tic, ka tas ir iespējams un jādara nekavējoties, iekams neesam pazaudējuši savu Latviju pavisam. Esmu gatavs piedalīties šādas programmas sagatavošanas procesā.
* Pensionārs ar augstāko juridisko izglītību valsts tiesībās un starptautiskajās attiecībās, jūrnieks ar 25 gadu jūras stāžu
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.