Atsaka Saeimas akreditāciju ar slepenu iestāžu slepenu amatpersonu slepeniem argumentiem slepenā dokumentā
PIETIEK23.11.2015.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenais "antifašists" Jānis Kuzins, kurš ir arī maztirāžas avīzes Gazeta PIK īpašnieks un izdevējs, ir saņēmis atteikumu akreditācijai Saeimā kā žurnālistam. Pietiek šodien publicē saraksti ar Saeimas Sabiedrisko attiecību biroju, no kuras izriet - akreditācija Kuzinam atteikta ar slepenu iestāžiu slepenu amatpersonu slepeniem argumentiem, kas izklāstīti slepenā dokumentā, par kuru nav atklājami pat tā noslepenotāji.
Labdien! Portāls Pietiek vēlas noskaidrot, uz kāda pamata Gazeta PIK žurnālists Jānis Kuzins nevar saņemt akreditāciju darbam Saeimā. Kāpēc? Cik šādu gadījumu ir bijis šogad? Kāpēc nav norādīts, kur var pārsūdzēt? Būtu jauki atbildes saņemt šodien.
Sveiki! Darām Jums zināmu, ka pastāvīgā mediju akreditācija darbam Saeimā laikraksta “Gazeta Pik” īpašniekam-izdevējam Jānim Kuzinam netiek izsniegta, ņemot vērā drošības iestāžu viedokli. Citu akreditācijas atteikumu šogad nav bijis. Pārsūdzēšanas kārtību nosaka Saeimas kārtības ruļļa 23.1 pants.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests
Paldies par atbildi! Tomēr vēlējos noprecizēt - kuru drošības iestāžu? Ar kādu pamatojumu? Vai šis žurnālists var apdraudēt Saeimas vai deputātu drošību?
Sveiki! Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu, informējam, ka attiecīgā informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Tāpēc tās izpaušana ne no atļaujas pieprasītāja personas datu aizsardzības viedokļa, ne arī no iestādes - informācijas sniedzēja interešu viedokļa, nav pieļaujama (skat. Informācijas atklātības likuma 5. un 8.1 pantu).
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests
Paldies par atbildi. Ir radušies vēl papildu jautājumi. Kas tieši (amatpersonas vārds, uzvārds) ir klasificējis, kad, kādā statusā, uz kādu termiņu klasificēta informācija, kas pieprasīta katrā no uzdotajiem jautājumiem? Būtu jauki atbildes saņem šodien.
Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu, vēlamies atkārtoti informēt, ka attiecīgā informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija. Dokumentiem, kas satur klasificētu informāciju, statusu nosaka pati institūcija, kas izdod šos dokumentus. Dokumentu adresātam nav tiesiska pamata publiskot ziņas par dokumentu saturu un izdevēju.
Ierobežotas pieejamības statusu nosaka informācijai, kuras aizsardzība ir nepieciešama, lai aizsargātu svarīgas intereses, tostarp, privātpersonu un valsts intereses. Tāpēc tās izpaušana nav pieļaujama ne no personas datu aizsardzības viedokļa, ne arī no informācijas sniedzēja interešu viedokļa (skat. Informācijas atklātības likuma 5. un 8., 8.1 pantu).
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests
Ņemot vērā iestādes klaji prettiesisko rīcību, atsakoties minēt pat konkrētā ierobežotās pieejamības dokumenta nosaukumu, pieņēmēju un termiņu, uz kuru tas klasificēts, Pietiek jau ir nosūtījis Saeimai oficiālu pieprasījumu. Iepriekš jau vairākkārt šādu informāciju ir nācies saņemt ar administratīvās tiesas spriedumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
