Atšķirībā no Jerošenko "Rīgas namu pārvaldnieka" valdes locekļi Ušakova-Amerika mājienu sapratuši
PIETIEK24.07.2013.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Atšķirībā no Rīgas domes Saskaņas centra deputāta Vadima Jerošenko, kurš nebija vēlējies "saprast" domes priekšsēdētāja Nila Ušakova un viņa vietnieka Andra Amerika aicinājumu nolikt mandātu, tā vietā saglabājot ienesīgus amatus pašvaldības struktūrās, SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes locekļi Dzintars Arbidāns un Jeļena Jakovļeva nav vēlējušies konfliktu un paši lūguši viņus atcelt no ienesīgajiem pašvaldības namu apsaimniekotāja valdes locekļu amatiem, - tā liecina Pietiek saņemtā informācija no avotiem uzņēmumā un pašvaldībā. To, ka abi valdes locekļi paši iesnieguši atlūgumus, apstiprina arī Ušakova preses pārstāve.
Pietiek jau informēja: lai gan Uzņēmumu reģistrs rāda, ka viens no četriem skandalozā Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valdes locekļiem ir 1968. gadā dzimušais Dzintars Arbidāns, nule paklusām ir notikusi viņa nomaiņa, - par jauno valdes locekli kļuvis 1987. gadā dzimušais Jevgeņijs Vasjkins.
"Ieguvis profesionālo maģistra grādu siltumenerģētikā un siltumtehnikā. Uzņēmuma valdē iecelts 2013.gada jūlijā, līdz tam strādājis SIA Rīgas namu pārvaldnieks par Tehniskās pārvaldes direktoru, kā arī citās valsts un privātajās struktūrās," - šādu informāciju par jauno vadītāju atklāj pašvaldības uzņēmums. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze rāda, ka vēl tikai pagājušā gada novembrī Vasjkins Rīgā valdošajam Saskaņas centram ziedojis 1000 latu.
Reizē ar Arbidānu vietu valdē zaudējusi arī Jeļena Jakovļeva, kuras vietā nākusi 1975. gadā dzimusī Inga Bulgarina, kas iepriekš strādājusi Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes Izmeklēšanas daļā par izmeklētāju, zvērinātu advokātu birojā V.Vidžus un Partneri par juristu un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļā par izmeklētāju. Viņa Saskaņas centra ziedotāju sarakstā nav atrodama.
Nu izrādās, ka saskaņā ar oficiālo versiju gan Arbidāns, gan Jakovļeva paši pēc savas vēlēšanās esot uzrakstījuši iesniegumus par aiziešanu no amatiem, kas vidēji nodrošina vairāk nekā 2400 latu mēnešalgu. "Ņemot vērā, ka no līdzšinējiem diviem valdes locekļiem Dz.Arbidāna un J.Jakovļevas tika saņemti iesniegumi ar lūgumu atcelt viņus no valdes locekļu amata, kapitāldaļu turētāja pārstāvis lūgumu apmierināja. Normatīvie akti neparedz kā obligātu prasību konkursa rīkošanu uz vakantajām vietām uzņēmumu valdēs," - šādu skaidrojumu pēc vairāku dienu pārdomām un atsauces uz Ušakova atvaļinājumu Pietiek sniedza pašvaldības preses pārstāve.
Sākotnēji pašvaldība ilgstoši vilcinājās sniegt kādas atbildes saistībā ar šo kadru nomaiņu, liekot saprast, ka vienīgā amatpersona, kas ir tiesīga vai kompetenta izteikties par šo jautājumu, ir domes priekšsēdētājs Ušakovs. Taču nu, kā izrādās, arī Ušakovs nevēlas atklāt - kura tieši bijusi tā pašvaldības amatpersona, kas pieņēmusi šos lēmumus. Vienīgā atbilde uz šo jautājumu ir - tas bijis "kapitāldaļu turētāja pārstāvis".
Tāpat pat pēc atkārtotas jautājumu uzdošanas Ušakovs nespēja vai nevēlējās atbildēt uz Pietiek izteikto vēlmi iepazīties ar datiem, uz kuru pamata tika pieņemts šis lēmums, kā arī jautājumu - vai vispār ir bijuši citi kandidāti un, ja jā, tad vai iespējams tos nosaukt. "Jaunie valdes locekļi tika izraudzīti, vadoties pēc pieredzes un profesionalitātes principiem," - tas bija viss, ko Ušakova preses pārstāve varēja atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.
Tikmēr neoficiāli no avotiem gan pašā pašvaldības uzņēmumā, gan pašvaldībā Pietiek zināms, ka domes vadībai nācies pildīt virkni saistību sakarā ar atbalstu priekšvēlēšanu kampaņai un Amerika dotiem solījumiem "vajadzīgajiem cilvēkiem". Daļa no šīm saistībām attiekusies arī uz amatiem Rīgas namu pārvaldniekā, līdz ar ko diviem uzņēmuma valdes locekļiem izteikts piedāvājums "pa labam" atstāt amatus, ko tie arī izdarījuši.
Vidējais valdes locekļa atalgojums Rīgas namu pārvaldniekā ir vairāk nekā 2400 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas. "SIA Rīgas namu pārvaldnieks ir viens no lielākajiem pašvaldībai piederošajiem uzņēmumiem ar vislielāko jautājumu un problēmu loku, kas skar iedzīvotāju pamatvajadzības, komunālos pakalpojumus, rēķinus, dzīves kvalitāti kopumā," skaidro Ušakova preses pārstāve. Pietiek jau daudzkārt aprakstījis uzņēmuma "saimniekošanas" metodes.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.