Attaisnojot amata radīšanu Augustovskai, Satiksmes ministrija "radoši" interpretē likumu normas
PIETIEK21.02.2014.
Komentāri (58)
Iesaki rakstu: 
Lai attaisnotu politiski izraudzītās Olitas Augustovskas iecelšanu Starptautiskās lidostas Rīga valdē, Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas piektdien nāca klajā ar vairākiem juridiski nekorektiem apgalvojumiem, cenšoties pierādīt, ka amata vieta netiek veidota speciāli bijušajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītājai, kā to trešdien rakstīja Pietiek. To var arī uzskatīt par centieniem aiz diskusijas par normatīvo aktu interpretāciju paslēpt politiskās ētikas jautājumu, kas ir primārais gadījumā kā šis, kad no valsts kabatas apmaksāta jauna amata vieta tiek piemeklēta valdošās partijas vērtīgam kadram.
Satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) laikrakstam Diena piektdien piesauktais arguments, ka lidostas Rīga valdē esot “atbrīvojusies vieta” jo Aldis Mūrnieks savulaik no valdes locekļa “pārcelts” par valdes priekšsēdētaju, nav juridiski korekts. Saskaņā ar Komerclikumu valdes priekšsēdētāju no sava vidus ievēl valdes locekļi un valdes priekšsēdētājs vienlaikus turpina būt arī valdes loceklis.
Patiesībā izlemšanai lidostas akcionāru sapulcē uz otrdienu pieteikti lidostas statūtu grozījumi, paredzot valdes locekļu skaitu palielināt līdz sešiem esošo piecu vietā. Pašlaik statūti paredz, ka valde sastāv no pieciem valdes locekļiem. Tādējādi amats tiktu izveidots īpaši Augustovskai.
Lai meklētu juridisku attaisnojumu Augustovskas jaunā amata vietas radīšanai, Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas arī nekorekti interpretējušas Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr.311 par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu un atlīdzību.
SM pārstāvis Aivis Freidenfelds laikrakstam Diena piektdienas publikācijā norādījis, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kāda ir lidosta Rīga, valdes locekļu skaitu nosaka Ministru kabineta noteikumi un pēc tiem “izrādās, ka patlaban valdē ir divas brīvas vietas”.
Patiesībā attiecīgie MK noteikumi noteic, ka īpaši lielās kapitālsabiedrībās, kāda ir lidosta Rīga, vadoties pēc strādājošo skaita, neto apgrozījuma un bilances kopsummas, valdes locekļu skaits ir “ne vairāk kā 7”. Citiem vārdiem, tas ierobežo maksimālo valdes sastāvu, nevis noteic minimālo valdes locekļu skaitu – tas pēc Komerclikuma nevar būt mazāks par trim valdes locekļiem. Freidenfelds piektdienas rītā Pietiek kāpās atpakaļ no šī skaidrojuma, sakot, ka secinājums par “divām brīvām vietām” lidostas valdē esot laikraksta interpretācija.
Augustovska pēc tam, kad zaudēja amatu, demisionējot premjeram Dombrovskim, tika pieņemta darbā par satiksmes ministra Matīsa (nesen iestājās Vienotībā) ārštata padomnieci nozaru politikas jautājumos. Matīsam jau ir divas štata padomnieces, tādēļ atalgotu amatu ministra birojā Augustovskai nebija iespējams izbrīvēt.
Satiksmes ministrs vēl trešdien negribīgi runāja par amata gatavošanu Augustovskai, netieši Pietiek sakot, ka „jautājums tikai tiek apsvērts”. „Ja gadījumā [Augustovska] tiks izraudzīta, tad noteikti pēc profesionālajiem kritērijiem pārvaldes darbā un tā, ka savulaik bijusi lidostas Rīga padomē," norādīja Matīss.
Jāatgādina, ka savulaik, tālajā 2003. gadā Augustovska tiešām bija iecelta lidostas Rīga padomē, bet pēc politiskiem kritērijiem. Tas bija Einara Repšes valdības laiks, un Augustovska kopš partijas pirmsākumiem bija Jaunā laika aktīva biedre.
2010. gada 15. novembrī uzreiz pēc ārkārtas vēlēšanām Augustovska tika iecelta lidsabiedrības airBaltic padomē, bet, reaģējot uz mediju kritiku, faktiski tajā pašā dienā bija spiesta no amata atkāpties. Sašutumu izraisīja fakts, ka jaunās nule apstiprinātās valdības deklarācijā bija pausta apņemšanās amatos iecelt pēc profesionāliem, ne politiskiem kritērijiem.
Toreizējais ekonomikas ministrs, tagad Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars to toreiz nodēvēja par „nesaskaņotu stulbību”. „Augustovskas kundze jau sekmīgi ir atkāpusies,” tās pašas dienas vakarā, kad Augustovska bija iecelta ienesīgajā amatā, pirms Vienotības valdes sēdes Pietiek paziņoja Dombrovskis, lūgts skaidrot, pēc kādiem kritērijiem viņa biroja vadītāja izraudzīta darbam airBaltic padomē.
Augustovska partijā darbojas jau no Jaunā laika pirmsākumiem un, pateicoties tam, dažādos laikos ieņēmusi amatus dažādos valsts uzņēmumos, pirms vēl bija likvidētas to politizētas padomes. Repšes valdības laikā 2003. gadā Augustovska bija iecelta lidostas Rīga, VAS Valsts nekustamā īpašuma aģentūra un VAS Latvijas pasta padomēs.
Lidostas Rīga valde pašlaik darbojas piecu cilvēku sastāvā – valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks un valdes locekļi Andis Damlics, Agris Balodis, Ilona Līce un Raimonds Rožkalns. Esošo lidostas valdes locekļu amatpersonu deklarācijas rāda, ka vidējais atalgojums šajā amatā ir virs 30 000 latu (aptuveni 43 000 eiro) gadā. Lidostas finanšu situācija nav viegla kaut vai lidsabiedrībai airBaltic sniegto atlaižu dēļ.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.