Attieksme pret komunistisko genocÄ«du Å¡odien: atklÄta vÄ“stule tautas priekÅ¡stÄvjiem
JÄnis Kalugins · 14.06.2018. · Komentāri (0)14.jÅ«nijs ir viena no tÄm dienÄm gadÄ, kad mÅ«su valsts karogam piešÄ·iram sÄ“ru noformÄ“jumu, un Ä«paši pieminam komunistiskÄ genocÄ«da upurus.
MorÄles standarts ir noteikts
Å…emot vÄ“rÄ mÅ«su tautas ciešanas un pieredzi, LatvijÄ komunistiskÄ ideoloÄ£ija un komunistisks totalitÄrais režīms ar likuma spÄ“ku ir atzÄ«ti par noziedzÄ«giem[1]. Par noziedzÄ«gÄm atzÄ«tas arÄ« politiskÄs represijas, ko komunistisks totalitÄrais režīms vÄ“rš pret pilsoņiem un pastÄvÄ«gajiem iedzÄ«votÄjiem par viņu politisko pÄrliecÄ«bu vai politisko darbÄ«bu, par pretošanos totalitÄrajiem režīmiem, par reliÄ£iskajiem uzskatiem, par rases vai nacionÄlo piederÄ«bu, par piederÄ«bu pie noteiktas sabiedrÄ«bas šÄ·iras vai sociÄlÄ slÄņa u.c.
AtklÄti sakot, es nezinu, vai ir vÄ“l kÄda valsts, kas lÄ«dzÄ«gi Latvijai savÄ konstitÅ«cijÄ bÅ«tu iekļÄvusi vÄ“stÄ«jumu, ka tÄs tauta nosoda komunistisko totalitÄro režīmu un tÄ noziegumus[2].
Saeima ir deklarÄ“jusi[3]: ka valstu nosodoša attieksme pret totalitÄra komunistiska režīma noziegumiem visÄ pasaulÄ“ stiprinÄtu demokrÄtisko apziņu; ja komunistiskÄ režīma noziegumi nesaņem starptautisku nosodÄ«jumu, tiek uzturÄ“ta pÄrliecÄ«ba par totalitÄrÄ komunistiskÄ režīma pieļaujamÄ«bu, un par to, ka šÄ«s ideoloÄ£ijas Ä«stenotÄji var nesodÄ«ti izdarÄ«t noziegumus pret cilvÄ“ci; ka demokrÄtiskÄs apziņas veicinÄšanas politikas neatņemama sastÄvdaļa ir arÄ« visu totalitÄro režīmu un to noziegumu izvÄ“rtÄ“šana un nosodÄ«jums; savus centienus dot ieguldÄ«jumu starptautiskÄs stabilitÄtes vairošanÄ, ņemot vÄ“rÄ pÄrliecÄ«bu, ka politiskie režīmi, kas balstÄs uz ekstrÄ“mu ideoloÄ£iju, apdraudÄ“s pasaules mieru un drošÄ«bu, kÄ arÄ« cilvÄ“ka tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu attÄ«stÄ«bu tik ilgi, kamÄ“r šo režīmu kriminÄlÄ bÅ«tÄ«ba nebÅ«s pilnÄ«bÄ atklÄta un nosodÄ«ta. PÄ“dÄ“jo vÄ“lreiz apstiprina Satversmes preambulÄ minÄ“tais, ka Latvija veicina pasaules ilgtspÄ“jÄ«gu un demokrÄtisku attÄ«stÄ«bu.
Komunistiskie režīmi ir šodienas realitÄte
MÅ«sdienÄs vÄ“l ir dažas valstis, kur joprojÄm oficiÄli pastÄv komunistiski režīmi.
PÄ“c iepriekš minÄ“tÄ nerodas jautÄjumi, kÄpÄ“c divpusÄ“jÄs attiecÄ«bÄs ar Kubu Latvija demonstrÄ“ uzticÄ«bu demokrÄtijas un cilvÄ“ktiesÄ«bu vÄ“rtÄ«bÄm un uzskata, ka cilvÄ“ktiesÄ«bu un demokrÄtisko vÄ“rtÄ«bu tÄ“mai ir jÄturpina saglabÄt prioritÄru raksturu ES un Kubas dialogÄ, kas vÄ“rsts uz Kubas iedzÄ«votÄju tiesÄ«bu ievÄ“rošanu, politiski ieslodzÄ«to atbrÄ«vošanu un starptautisko konvenciju ratifikÄciju.[4]
Diemžēl tamlÄ«dzÄ«gu principialitÄti nevar novÄ“rot attiecÄ«bÄ uz komunistisko Ķīnu, kur dzÄ«vo teju piektÄ daļa planÄ“tas iedzÄ«votÄju.
TÄ«Ä£eris ir beigts, tÄ dzemdÄ“tais sarkanais drakons vÄ“l ne
Ķīnas komunistiskÄ partija (ĶKP) tika dibinÄta kÄ PSKP Ä€zijas atzars, kas pildÄ«ja Padomju SavienÄ«bas sarkanÄ imperiÄlisma austrumu kursu. ĶKP pÄrņēma Padomju SavienÄ«bas pieredzi ļaužu stingras kontroles un uzraudzÄ«bas Ä«stenošanÄ.[5] KÄ PSKP meita, upuru skaita ziÅ†Ä Ä¶KP pÄrspÄ“j savu mÄti.
Viltus un meli tika lietoti, lai sagrÄbtu varu; viltus un meli tiek izmanÄ«gi lietoti joprojÄm – lai noturÄ“tu varu. ĶKP ir bail no patiesÄ«bas, tÄpÄ“c visi mÄ“diji un informÄcija ĶīnÄ aizvien tiek pakļauta cenzÅ«rai. Termins “sociÄlisms ar Ä·Ä«niešu iezÄ«mÄ“m” tiek lietots, lai slÄ“ptu ĶKP noziegumus.
Šodien Ķīnas komunistiskais režīms maskÄ“jas aiz ekonomiska uzplaukuma fasÄdes. Apzinoties cilvÄ“ku vÄjÄ«bas, tas nereti sekmÄ«gi manipulÄ“ ar pÄrÄ“jo pasauli, izmantojot politiskas, ekonomiskas ietekmÄ“šanas un/vai iebiedÄ“šanas sviras, testÄ“ demokrÄtiskÄs pasaules morÄles principu noturÄ«bu.
Iepriekš nebijusi ļaunuma forma: medicÄ«nisks genocÄ«ds
Kopš 2000. gada Ķīnas režīms uzskata orgÄnu transplantÄciju kÄ prioritÄru savÄ valsts stratÄ“Ä£ijÄ, attÄ«stot to kÄ topošu nÄkotnes nozari. VeselÄ«bas, ZinÄtnes un TehnoloÄ£iju ministrijas un IzglÄ«tÄ«bas ministrija, kÄ arÄ« militÄrÄs iestÄdes ieguldÄ«jušas ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus transplantÄcijas tehnoloÄ£iju pÄ“tniecÄ«bÄ un attÄ«stÄ«bÄ, personÄla apmÄcÄ«bÄ un industrializÄcijÄ. LielÄkÄ daļa apstiprinÄto/akreditÄ“to transplantÄcijas centru saņēmuši ievÄ“rojamu finansÄ“jumu no visiem valsts pÄrvaldes lÄ«meņiem. Jaunu iespÄ“ju un metožu izstrÄde ļÄvusi transplantÄcijai vien pÄris gadu laikÄ kļūt par lielu, rÅ«pniecisku darbÄ«bu ĶīnÄ.
Šodien Ķīnas ieslodzÄ«juma sistÄ“mÄ atrodas milzÄ«gs skaits pÄrliecÄ«bas dēļ ieslodzÄ«to. Viņi nav kriminÄlnoziedznieki. Kaut kÄdu iemeslu dēļ viņus ir skÄrusi ĶKP represÄ«vÄ politika. Starp viņiem ir tibetieši, uiguri, mÄjas draudžu kristieši, kÄ arÄ« liela daļa - Faluņgun praktizÄ“tÄji. Šis uzskaitÄ«jums droši vien nav pilnÄ«gs.
Ķīnas komunistiskais režīms izmanto šos pÄrliecÄ«bas dēļ ieslodzÄ«tos kÄ dzÄ«vus orgÄnu donorus bez viņu piekrišanas, - tas tiek darÄ«ts, lai nodrošinÄtu strauji augošo alkatÄ«go Ķīnas transplantÄcijas industriju ar pieprasÄ«tiem orgÄniem. ŠÄ« nav lokÄla, sporÄdiska parÄdÄ«ba, bet gan valsts sankcionÄ“ta masu slepkavÄ«bas sistÄ“ma, kurÄ tÄ sev neÄ“rtos pilsoņus sadala orgÄnos un pÄrvÄ“rš naudÄ.
Aicinu iepazÄ«ties ar pierÄdÄ«jumiem:
Nobela Miera prÄ“mijai nominÄ“to Deivida Matasa (David Matas), Deivida Kilgora (David Kilgour) un Ītana Gatmena (Ethan Gutman) izmeklÄ“šanas 2016. gada ziņojums “Bloody Harvest/The Slaughter: An Update”[6];Freedom House gada ziņojums “The Battle for China’s Spirit. Religious Revival, Repression, and Resistance under Xi Jinping”[7].
Vienlaikus aicinu izmantot Ä“rtu iespÄ“ju noskatÄ«ties China Organ Harvest Research Centre[8] 2017. gadÄ veidotu Ä«su dokumentÄlo filmu “MedicÄ«nisks genocÄ«ds: Slepenas masu slepkavÄ«bas Ķīnas transplantÄcijas industrijÄ”[9] ar subtitriem latviešu valodÄ.
Eiropas Parlamenta aicinÄjums reaģēt
2013. gada 12. decembrÄ« Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolÅ«ciju par orgÄnu izņemšanu ĶīnÄ (2013/2981(RSP))[10]. RezolÅ«cijÄ EP cita starpÄ aicina Eiropas SavienÄ«bu un tÄs dalÄ«bvalstis: pievÄ“rsties orgÄnu izņemšanas jautÄjumam ĶīnÄ; iesaka SavienÄ«bai un tÄs dalÄ«bvalstÄ«m publiski nosodÄ«t orgÄnu transplantu ļaunprÄtÄ«gu izmantošanu ĶīnÄ un palielinÄt to savu iedzÄ«votÄju izpratni par šo jautÄjumu, kuri ceļo uz Ķīnu.
PÄ“c vairÄk nekÄ 4 gadiem šÄ« rezolÅ«cija ir joprojÄm aktuÄla. Latvija vÄ“l neko no tÄ nav Ä«stenojusi.
JÄatzÄ«st, ka nav novÄ“rojams, ka Latvija jebkad bÅ«tu oficiÄli nosodÄ«jusi neskaitÄmos cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumus ĶīnÄ.
TikmÄ“r Latvijas izpildvara ar Ķīnas režīmu ir izveidojusi savstarpÄ“jas sadarbÄ«bas ietvaru[11] starp veselÄ«bas, medicÄ«nas, zinÄtniskajÄm, pÄ“tniecÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas un citÄm organizÄcijÄm tÄdÄs jomÄs kÄ veselÄ«bas sistÄ“mas reforma, slimÄ«bu profilakse un kontrole, medicÄ«niskÄ izglÄ«tÄ«ba un zinÄtniskie pÄ“tÄ«jumi un slimnÄ«cu vadÄ«ba u.c. Latvijas sadarbÄ«bas partneri - Ķīnas Tautas Republikas VeselÄ«bas ministrija un tÄs pÄ“ctece, NacionÄlÄs veselÄ«bas un Ä£imenes plÄnošanas komisija, ir pilnÄ«bÄ atbildÄ«gas par Ķīnas transplantÄcijas industrijas vispÄrÄ“jo plÄnošanu, politikas veidošanu, regulÄ“šanu un pÄrvaldÄ«bu, kÄ arÄ« orgÄnu ziedošanas un piešÄ·iršanas sistÄ“mu.
PiedÄvÄju aizdomÄties, vai šeit nepastÄv vismaz Latvijas veselÄ«bas nozares diskreditÄcijas risks un Ä“tiskas dabas problÄ“ma.
MorÄls pienÄkums
Šogad, atbalstot lÄ“mumprojektu “Par aicinÄjumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietÄ iesaistÄ«tajÄm personÄm”, JÅ«s, tautas priekšstÄvji, demonstrÄ“jÄt spÄ“ju rÄ«koties, lai veicinÄtu starptautisko taisnÄ«gumu un cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu, kÄ arÄ« norÄdÄ«jÄt uz demokrÄtisku valstu morÄlo atbildÄ«bu un pienÄkumu nepieļaut nesodÄmÄ«bu par smagiem cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumiem.
Aicinu neapstÄties pie sasniegtÄ. Aicinu Ä«stenot EP aicinÄjumu - publiski nosodÄ«t orgÄnu transplantu ļaunprÄtÄ«gu izmantošanu ĶīnÄ.
ŠÄda rÄ«cÄ«ba cita starpÄ demonstrÄ“s gan dubultmorÄles nepieļaujamÄ«bu, kad runa ir par komunistisko režīmu noziegumiem, gan patiesas cieņas pilnu attieksmi pret mÅ«su tautas upuriem, kas cietuši no komunistiskÄ genocÄ«da.
NovÄ“lÄ“jums komunistiskÄ genocÄ«da upuru piemiņas dienÄ
Cik drosmes nepieciešams, lai iespertu beigtam tÄ«Ä£erim? Un cik, lai ieskatÄ«tos acÄ«s sarkanajam drakonam?
NovÄ“lu drosmi skatÄ«ties tam acÄ«s, izturÄ“t šo skatienu ar savu morÄlo stÄju. Sarkanais drakons gÅ«st spÄ“ku no cilvÄ“ku bailÄ“m: kam nav bail no tÄ, tas vairs nav tÄ varÄ.
NovÄ“lu sirds gudrÄ«bu izdarÄ«t pareizu vÄ“sturisku izvÄ“li. Darbus, ne tikai vÄrdus.
Un vÄ“l kas. Neraugoties uz tÄ šÄ·ietamo (politisko un ekonomisko) spÄ“ku, sarkanais drakons mirst. Šodien ĶīnÄ notiek tautas atmoda. Tuidang[12] kustÄ«bas ietvaros vairÄk nekÄ 300 miljoni Ä·Ä«niešu ir apliecinÄjuši atteikšanos no komunistiskÄs ideoloÄ£ijas. ĶKP amatpersonas par to nestÄsta.
[1] Likuma “Par politiski represÄ“tÄs personas statusa noteikšanu komunistiskajÄ un nacistiskajÄ režīmÄ cietušajiem” 1. pants (1995)
[2] Satversmes preambula (2014)
[3] DeklarÄcija par LatvijÄ Ä«stenotÄ PSRS totalitÄrÄ komunistiskÄ okupÄcijas režīma nosodÄ«jumu (2005)http://www.saeima.lv/arhivs/8_saeima/deklarac_total.htm
[4] Ä€rlietu ministrija: Latvijas Republikas un Kubas Republikas divpusÄ“jÄs attiecÄ«bas: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-kubas-attiecibas
[5] Deviņi komentÄri par komunistisko partiju: 2.1. ĶKP dibinÄšana izlolota ar Padomju SavienÄ«bas gÄdÄ«bu – 40.lp. (The Epoch Times, 2008, ISBN 978-9984-39-537-1)
[6] https://endtransplantabuse.org/an-update/
[7] https://freedomhouse.org/report/china-religious-freedom/falun-gong
[8] https://www.chinaorganharvest.org/
[9] https://www.youtube.com/watch?v=7BVJF1sEBow&t=4s
[10] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2013-0603+0+DOC+XML+V0//LV
[11] Latvijas Republikas VeselÄ«bas ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas VeselÄ«bas ministrijas 2007. gadÄ parakstÄ«tais saprašanÄs memorands par sadarbÄ«bu veselÄ«bas nozarÄ“