Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

14.jÅ«nijs ir viena no tām dienām gadā, kad mÅ«su valsts karogam piešÄ·iram sÄ“ru noformÄ“jumu, un Ä«paši pieminam komunistiskā genocÄ«da upurus.

Morāles standarts ir noteikts

Å…emot vÄ“rā mÅ«su tautas ciešanas un pieredzi, Latvijā komunistiskā ideoloÄ£ija un komunistisks totalitārais režīms ar likuma spÄ“ku ir atzÄ«ti par noziedzÄ«giem[1]. Par noziedzÄ«gām atzÄ«tas arÄ« politiskās represijas, ko komunistisks totalitārais režīms vÄ“rš pret pilsoņiem un pastāvÄ«gajiem iedzÄ«votājiem par viņu politisko pārliecÄ«bu vai politisko darbÄ«bu, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliÄ£iskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederÄ«bu, par piederÄ«bu pie noteiktas sabiedrÄ«bas šÄ·iras vai sociālā slāņa u.c.

Atklāti sakot, es nezinu, vai ir vēl kāda valsts, kas līdzīgi Latvijai savā konstitūcijā būtu iekļāvusi vēstījumu, ka tās tauta nosoda komunistisko totalitāro režīmu un tā noziegumus[2].

Saeima ir deklarÄ“jusi[3]: ka valstu nosodoša attieksme pret totalitāra komunistiska režīma noziegumiem visā pasaulÄ“ stiprinātu demokrātisko apziņu; ja komunistiskā režīma noziegumi nesaņem starptautisku nosodÄ«jumu, tiek uzturÄ“ta pārliecÄ«ba par totalitārā komunistiskā režīma pieļaujamÄ«bu, un par to, ka šÄ«s ideoloÄ£ijas Ä«stenotāji var nesodÄ«ti izdarÄ«t noziegumus pret cilvÄ“ci; ka demokrātiskās apziņas veicināšanas politikas neatņemama sastāvdaļa ir arÄ« visu totalitāro režīmu un to noziegumu izvÄ“rtÄ“šana un nosodÄ«jums; savus centienus dot ieguldÄ«jumu starptautiskās stabilitātes vairošanā, ņemot vÄ“rā pārliecÄ«bu, ka politiskie režīmi, kas balstās uz ekstrÄ“mu ideoloÄ£iju, apdraudÄ“s pasaules mieru un drošÄ«bu, kā arÄ« cilvÄ“ka tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu attÄ«stÄ«bu tik ilgi, kamÄ“r šo režīmu kriminālā bÅ«tÄ«ba nebÅ«s pilnÄ«bā atklāta un nosodÄ«ta. PÄ“dÄ“jo vÄ“lreiz apstiprina Satversmes preambulā minÄ“tais, ka Latvija veicina pasaules ilgtspÄ“jÄ«gu un demokrātisku attÄ«stÄ«bu.

Komunistiskie režīmi ir šodienas realitāte

MÅ«sdienās vÄ“l ir dažas valstis, kur joprojām oficiāli pastāv komunistiski režīmi. 

PÄ“c iepriekš minÄ“tā nerodas jautājumi, kāpÄ“c divpusÄ“jās attiecÄ«bās ar Kubu Latvija demonstrÄ“ uzticÄ«bu demokrātijas un cilvÄ“ktiesÄ«bu vÄ“rtÄ«bām un uzskata, ka cilvÄ“ktiesÄ«bu un demokrātisko vÄ“rtÄ«bu tÄ“mai ir jāturpina saglabāt prioritāru raksturu ES un Kubas dialogā, kas vÄ“rsts uz Kubas iedzÄ«votāju tiesÄ«bu ievÄ“rošanu, politiski ieslodzÄ«to atbrÄ«vošanu un starptautisko konvenciju ratifikāciju.[4]

Diemžēl tamlīdzīgu principialitāti nevar novērot attiecībā uz komunistisko Ķīnu, kur dzīvo teju piektā daļa planētas iedzīvotāju.

Tīģeris ir beigts, tā dzemdētais sarkanais drakons vēl ne

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) tika dibināta kā PSKP Ä€zijas atzars, kas pildÄ«ja Padomju SavienÄ«bas sarkanā imperiālisma austrumu kursu. ĶKP pārņēma Padomju SavienÄ«bas pieredzi ļaužu stingras kontroles un uzraudzÄ«bas Ä«stenošanā.[5] Kā PSKP meita, upuru skaita ziņā ĶKP pārspÄ“j savu māti.

Viltus un meli tika lietoti, lai sagrābtu varu; viltus un meli tiek izmanÄ«gi lietoti joprojām – lai noturÄ“tu varu. ĶKP ir bail no patiesÄ«bas, tāpÄ“c visi mÄ“diji un informācija Ķīnā aizvien tiek pakļauta cenzÅ«rai. Termins “sociālisms ar Ä·Ä«niešu iezÄ«mÄ“m” tiek lietots, lai slÄ“ptu ĶKP noziegumus.

Šodien Ķīnas komunistiskais režīms maskÄ“jas aiz ekonomiska uzplaukuma fasādes. Apzinoties cilvÄ“ku vājÄ«bas, tas nereti sekmÄ«gi manipulÄ“ ar pārÄ“jo pasauli, izmantojot politiskas, ekonomiskas ietekmÄ“šanas un/vai iebiedÄ“šanas sviras, testÄ“ demokrātiskās pasaules morāles principu noturÄ«bu.

Iepriekš nebijusi ļaunuma forma: medicÄ«nisks genocÄ«ds

Kopš 2000. gada Ķīnas režīms uzskata orgānu transplantāciju kā prioritāru savā valsts stratÄ“Ä£ijā, attÄ«stot to kā topošu nākotnes nozari. VeselÄ«bas, Zinātnes un TehnoloÄ£iju ministrijas un IzglÄ«tÄ«bas ministrija, kā arÄ« militārās iestādes ieguldÄ«jušas ievÄ“rojamus lÄ«dzekļus transplantācijas tehnoloÄ£iju pÄ“tniecÄ«bā un attÄ«stÄ«bā, personāla apmācÄ«bā un industrializācijā. Lielākā daļa apstiprināto/akreditÄ“to transplantācijas centru saņēmuši ievÄ“rojamu finansÄ“jumu no visiem valsts pārvaldes lÄ«meņiem. Jaunu iespÄ“ju un metožu izstrāde ļāvusi transplantācijai vien pāris gadu laikā kļūt par lielu, rÅ«pniecisku darbÄ«bu Ķīnā.

Šodien Ķīnas ieslodzÄ«juma sistÄ“mā atrodas milzÄ«gs skaits pārliecÄ«bas dēļ ieslodzÄ«to. Viņi nav kriminālnoziedznieki. Kaut kādu iemeslu dēļ viņus ir skārusi ĶKP represÄ«vā politika. Starp viņiem ir tibetieši, uiguri, mājas draudžu kristieši, kā arÄ« liela daļa - Faluņgun praktizÄ“tāji. Šis uzskaitÄ«jums droši vien nav pilnÄ«gs.

Ķīnas komunistiskais režīms izmanto šos pārliecÄ«bas dēļ ieslodzÄ«tos kā dzÄ«vus orgānu donorus bez viņu piekrišanas, - tas tiek darÄ«ts, lai nodrošinātu strauji augošo alkatÄ«go Ķīnas transplantācijas industriju ar pieprasÄ«tiem orgāniem. ŠÄ« nav lokāla, sporādiska parādÄ«ba, bet gan valsts sankcionÄ“ta masu slepkavÄ«bas sistÄ“ma, kurā tā sev neÄ“rtos pilsoņus sadala orgānos un pārvÄ“rš naudā.

Aicinu iepazīties ar pierādījumiem:

Nobela Miera prÄ“mijai nominÄ“to Deivida Matasa (David Matas), Deivida Kilgora (David Kilgour) un Ītana Gatmena (Ethan Gutman) izmeklÄ“šanas 2016. gada ziņojums “Bloody Harvest/The Slaughter: An Update”[6];Freedom House gada ziņojums “The Battle for China’s Spirit. Religious Revival, Repression, and Resistance under Xi Jinping”[7].

Vienlaikus aicinu izmantot Ä“rtu iespÄ“ju noskatÄ«ties China Organ Harvest Research Centre[8] 2017. gadā veidotu Ä«su dokumentālo filmu “MedicÄ«nisks genocÄ«ds: Slepenas masu slepkavÄ«bas Ķīnas transplantācijas industrijā”[9] ar subtitriem latviešu valodā.

Eiropas Parlamenta aicinājums reaģēt

2013. gada 12. decembrÄ« Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolÅ«ciju par orgānu izņemšanu Ķīnā (2013/2981(RSP))[10]. RezolÅ«cijā EP cita starpā aicina Eiropas SavienÄ«bu un tās dalÄ«bvalstis: pievÄ“rsties orgānu izņemšanas jautājumam Ķīnā; iesaka SavienÄ«bai un tās dalÄ«bvalstÄ«m publiski nosodÄ«t orgānu transplantu ļaunprātÄ«gu izmantošanu Ķīnā un palielināt to savu iedzÄ«votāju izpratni par šo jautājumu, kuri ceļo uz Ķīnu.

PÄ“c vairāk nekā 4 gadiem šÄ« rezolÅ«cija ir joprojām aktuāla. Latvija vÄ“l neko no tā nav Ä«stenojusi.

Jāatzīst, ka nav novērojams, ka Latvija jebkad būtu oficiāli nosodījusi neskaitāmos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā.

TikmÄ“r Latvijas izpildvara ar Ķīnas režīmu ir izveidojusi savstarpÄ“jas sadarbÄ«bas ietvaru[11] starp veselÄ«bas, medicÄ«nas, zinātniskajām, pÄ“tniecÄ«bas, izglÄ«tÄ«bas un citām organizācijām tādās jomās kā veselÄ«bas sistÄ“mas reforma, slimÄ«bu profilakse un kontrole, medicÄ«niskā izglÄ«tÄ«ba un zinātniskie pÄ“tÄ«jumi un slimnÄ«cu vadÄ«ba u.c. Latvijas sadarbÄ«bas partneri - Ķīnas Tautas Republikas VeselÄ«bas ministrija un tās pÄ“ctece, Nacionālās veselÄ«bas un Ä£imenes plānošanas komisija, ir pilnÄ«bā atbildÄ«gas par Ķīnas transplantācijas industrijas vispārÄ“jo plānošanu, politikas veidošanu, regulÄ“šanu un pārvaldÄ«bu, kā arÄ« orgānu ziedošanas un piešÄ·iršanas sistÄ“mu.

Piedāvāju aizdomāties, vai šeit nepastāv vismaz Latvijas veselÄ«bas nozares diskreditācijas risks un Ä“tiskas dabas problÄ“ma.

Morāls pienākums

Šogad, atbalstot lÄ“mumprojektu “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistÄ«tajām personām”, JÅ«s, tautas priekšstāvji, demonstrÄ“jāt spÄ“ju rÄ«koties, lai veicinātu starptautisko taisnÄ«gumu un cilvÄ“ktiesÄ«bu ievÄ“rošanu, kā arÄ« norādÄ«jāt uz demokrātisku valstu morālo atbildÄ«bu un pienākumu nepieļaut nesodāmÄ«bu par smagiem cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem.

Aicinu neapstāties pie sasniegtā. Aicinu Ä«stenot EP aicinājumu - publiski nosodÄ«t orgānu transplantu ļaunprātÄ«gu izmantošanu Ķīnā.

ŠÄda rÄ«cÄ«ba cita starpā demonstrÄ“s gan dubultmorāles nepieļaujamÄ«bu, kad runa ir par komunistisko režīmu noziegumiem, gan patiesas cieņas pilnu attieksmi pret mÅ«su tautas upuriem, kas cietuši no komunistiskā genocÄ«da.

Novēlējums komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā

Cik drosmes nepieciešams, lai iespertu beigtam tÄ«Ä£erim? Un cik, lai ieskatÄ«tos acÄ«s sarkanajam drakonam?

NovÄ“lu drosmi skatÄ«ties tam acÄ«s, izturÄ“t šo skatienu ar savu morālo stāju. Sarkanais drakons gÅ«st spÄ“ku no cilvÄ“ku bailÄ“m: kam nav bail no tā, tas vairs nav tā varā.

Novēlu sirds gudrību izdarīt pareizu vēsturisku izvēli. Darbus, ne tikai vārdus.

Un vÄ“l kas. Neraugoties uz tā šÄ·ietamo (politisko un ekonomisko) spÄ“ku, sarkanais drakons mirst. Šodien Ķīnā notiek tautas atmoda. Tuidang[12] kustÄ«bas ietvaros vairāk nekā 300 miljoni Ä·Ä«niešu ir apliecinājuši atteikšanos no komunistiskās ideoloÄ£ijas. ĶKP amatpersonas par to nestāsta.

[1] Likuma “Par politiski represÄ“tās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 1. pants (1995)

[2] Satversmes preambula (2014)

[3] Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu (2005)http://www.saeima.lv/arhivs/8_saeima/deklarac_total.htm

[4] Ä€rlietu ministrija: Latvijas Republikas un Kubas Republikas divpusÄ“jās attiecÄ«bas: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-kubas-attiecibas

[5] Deviņi komentāri par komunistisko partiju: 2.1. ĶKP dibināšana izlolota ar Padomju SavienÄ«bas gādÄ«bu – 40.lp. (The Epoch Times, 2008, ISBN 978-9984-39-537-1)

[6] https://endtransplantabuse.org/an-update/

[7] https://freedomhouse.org/report/china-religious-freedom/falun-gong

[8] https://www.chinaorganharvest.org/

[9] https://www.youtube.com/watch?v=7BVJF1sEBow&t=4s

[10] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2013-0603+0+DOC+XML+V0//LV

[11] Latvijas Republikas VeselÄ«bas ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas VeselÄ«bas ministrijas 2007. gadā parakstÄ«tais saprašanās memorands par sadarbÄ«bu veselÄ«bas nozarÄ“

[12] https://en.tuidang.org/

Novērtē šo rakstu:

0
0