Aukstais karš starp cigarešu industrijas milžiem par Latvijas iedzīvotāju maciņiem jeb „thank you for smoking”
Pietiek lasītājs30.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2005.gadā uzņemtā filma “Thank you for smoking” ar Āronu Ekhartu galvenajā lomā ir viena no labākajām mākslas filmām par lielās tabakas industrijas cīņu pret smēķēšanas un cigarešu tirdzniecības ierobežojumiem. Tās galvenais varonis Niks Neilors ir tabakas lobists, kurš, balansējot uz likuma un ētikas robežas, dara visu iespējamo, lai aizsargātu savus darba devējus no veselības aizstāvju uzbrukumiem un nodrošinātu industrijai turpmāku attīstību.
Tabakas industrija ir pateicīgs tēls filmai. Tā ražo un pārdod cigaretes, kas kaitē veselībai un nogalina, un to globāli pārvalda 4 gigantiskas kompānijas (Philip Morris International, Japan Tobacco International, British American Tobacco un Imperial Tobacco). Tas gan, neskaitot Chinese National Tobacco Company, kas skaitās pasaulē lielākā tabakas kompānija, pateicoties monopolam Ķīnā.
Arī salīdzinoši niecīgo Latvijas cigarešu tirgu gandrīz pilnībā kontrolē trīs no šiem milžiem - Philip Morris International, Japan Tobacco International un British American Tobacco. Kopš 2005.gada daudz kas ir mainījies – cilvēki smēķē mazāk, nodokļi ir lielāki, ierobežojumu vairāk. Nākas konkurēt ne tikai ar lētajām kontrabandas cigaretēm, bet arī ar elektroniskajām cigaretēm, nikotīna spilventiņiem un karsējamo tabaku.
Nav brīnums, ka arī lielās kompānijas ir savos portfeļos iekļāvušas šos tā sauktos bezdūmu produktus. Šķiet, ka pagaidām komerciāli veiksmīgs ir izrādījies tikai Philip Morris ražotais IQOS, kas iekaro arvien lielāku tirgus daļu Latvijā. Ko darīt pārējiem diviem (JTI un BAT)? Ja nespēj cīnīties ar konkurentu komerciāli – ņem talkā valdību un uzliec konkurentu produktiem lielākus nodokļus.
Tieši tā arī pagājušajā gadā izdarīja BAT un JTI – caur Budžeta komisiju izlobējot 100% un pat 1000% procentu nodokļa pieaugumu e-cigaretēm un karsējamai tabakai[1], vienlaikus veiksmīgi pasargājot cigaretes no straujāka nodokļa pieauguma. Priekšlikuma iesniedzēji deputāti būtībā pārrakstīja skaitļus no JTI prezentācijas. Nikam Neiloram būtu, ko pamācīties…
Rezultātā ir pajukusi ilgus gadus pastāvējusi nozares sadarbība Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālajā asociācijā (TIRNA), pati asociācija likvidēta, un nozare sašķēlusies divās naidīgās nometnēs - cigarešu ražotājos/tirgotājos un bezdūmu produktu ražotājos/tirgotājos, kuri ir apvienojušies Bezdūmu nozares asociācijā.
Vieta ilgi tukša nepaliek. Kā liecina uzņēmumu datubāzē Lursoft publicētā informācija, pavisam nesen – 9. martā ir nodibināta jauna biedrība “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība”, kuras mērķis ir “biedru interešu un tiesību aizsardzība un pārstāvība visos ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izplatīšanu un pārdošanu saistītajos jautājumos, kā arī nozares attīstības sekmēšana”.
Biedrību ir izveidojuši un nodibinājuši divi globālie cigarešu ražotāji, kas kontrolē ap 2/3 Latvijas cigarešu tirgus, - Japan Tobacco International un British American Tobacco. Biedrības valdē ir Oļesja Floreša – Japan Tobacco International Baltijas reģiona vadītāja un Donatas Laurinavičius - British American Tobacco Korporatīvo attiecību vadītājs Baltijā. Vārds “bezdūmu tabakas izstrādājumi” biedrības nosaukumā nav iekļauts nejauši. Lai gan ne JTI, ne BAT Latvijā un Baltijā bezdūmu tabakas produktus netirgo, taktiski ir ļoti pareizi uzdoties par šo produktu ražotājiem, lai veiksmīgāk tos apkarotu.
Domāju, ka labākais rādītājs “Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienības” darbības efektivitātei būs cigarešu smēķētāju īpatsvara pieaugums Latvijā. Kā viņiem tas izdosies? Esmu pārliecināts, ka mūs gaida vēl daudz kino cienīgu notikumu.
[1] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/91370C25D7F29C52C2258616004D0185?OpenDocument
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
