Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc aizvadītās nedēļas beigās ar attaisnojošu spriedumu beidzās un faktiski izgāzās jau kārtējā Drošības policijas „bīdītā” krimināllieta – šoreiz pret Artjomu Skripņiku, kam prokuratūra, balstoties uz Drošības policijas sagatavotajiem materiāliem, bija prasījusi pat piecpadsmit gadus cietumā? Atbildot uz šo jautājumu, Pietiek publicē spilgtāko dokumentu apkopojumu no šīs krimināllietas materiāliem.

Šie materiāli, kas uzskatāmi apliecina, ar kādām metodēm strādā Latvijas Drošības policija un kādi pierādījumi ir pietiekami Latvijas Republikas prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai, rāda, ka jau pirms tiesas prāvas bija skaidrs, ka vienīgie pierādījumi pret Skripņiku, kurš bija apsūdzēts par „prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā”, ir viņa paša sākotnēji sniegtās liecības Drošības policijas izmeklētājam Aldim Višņevskim.

Tāpat šie materiāli rāda, ka Skripņiks Latvijas Drošības policijas rokās nonācis, pateicoties nevis šīs iestādes darbinieku mērķtiecīgām aktivitātēm, bet gan Krievijas Federālā migrācijas dienesta rīcībai, bez dokumentiem palikušo Skripņiku vienkārši nododot Latvijas varas iestādēm. Šie dokumenti rāda gan to, kā tieši Skripņiks nonācis Drošības policijas rokās, gan arī to, kādā tieši līmenī ir informācijas vākšana un analīze šajā iestādē.

Dokumenti arī atklāj, ka apsūdzība Skripņikam ir tikusi uzrādīta, neraugoties ne uz to, ka Ukrainas specdienesti nav varējuši sniegt nekādu informāciju par viņa iespējamo piedalīšanos karadarbībā, ne uz to, ka medicīniskās ekspertīzes rezultāti lika nopietni apšaubīt iespēju, ka pēc gūtā ievainojuma viņš būtu varējis pildīt snaipera funkcijas. 

Dokumenti

Dokumenti

Dokumenti

Dokumenti

Dokumenti

Dokumenti

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...