Auto iegāžas 2,5 metrus dziļā ceļa remonta bedrē, kriminālprocess pret ceļu būvnieku netiek ierosināts

Cietušā autovadītāja Edmunda Krastiņa advokāti Alfrēds Voroņko un Kalvis Vanags apņēmušies panākt kriminālprocesa ierosināšanu galvenokārt tādēļ, lai atturētu citus ceļu būvniekus no tik paviršas izturēšanās pret ceļa zīmju uzstādīšanu remonta vietās. Par laimi, mašīnai iekrītot bedrē, neviens negāja bojā un pasažieri tikai guva dažādas traumas, tomēr sekas lidojumam 2,5 metru dziļā bedrē varēja būt arī letālas.

Krastiņš kopā ar sievu, dēlu un brāli pērn 23.jūlijā pa Liepājas šoseju devās uz Rīgu. Pamanot ceļa remonta darbus, viņš samazināja ātrumu atbilstoši ceļa zīmēs norādītajam un saskaņā ar ceļa zīmēm mēģināja apbraukt remonta vietu, līdz pēkšņi priekšā parādījās dziļa un liela bedre. Pat bremzēšana nepasargāja no auto iegāšanās ceļa bedrē. No trieciena traumas guva gan autovadītāja dzīvesbiedre, gan dēls.

Notikuma vietā ieradusies ceļu policija sastādīja notikuma vietas apskates protokolu, kurā fiksēts, kā un kur bija izvietotas ceļa zīmes. Vēlāk Latvijas Valsts ceļu sniegtais skaidrojums par saskaņoto ceļa zīmju izvietošanas shēmu skaidri liecināja, ka ceļa zīmes nebija izvietotas tā, kā norādīts shēmā.

Tieši nepareizais ceļa zīmju izvietojums, pēc autovadītāja domām, bija avārijas iemesls, tādēļ viņš vērsās pie ceļa remontētāja - uzņēmuma Saldus ceļinieks ar prasību atlīdzināt negadījumā gūtos zaudējumus. Taču Saldus ceļinieks atbildēja, ka ne pirms, ne pēc satiksmes negadījuma būvuzraugs neesot konstatējis, ka ceļa zīmes novietotas neatbilstoši, tādēļ savu vainu noliedz un atlīdzināt zaudējumus negrasās.

Tad autovadītājs vērsās policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret atbildīgajiem Saldus ceļinieka darbiniekiem, kuri pieļāvuši, ka būvbedre nebija pienācīgi norobežota un nebija parūpējušies par ceļa zīmju uzstādīšanu atbilstoši tam, kā norādīts Latvijas Valsts ceļu saskaņotajā shēmā.

Tāpat autovadītājs norāda, ka netika uzstādītas nekāds brīdinājuma ierīces satiksmes drošības paaugstināšanai, netika uzstādītas nepārtraukti degošas signālugunis, būvbedre netika norobežota ar vadstatņiem, kā arī vadstatņu izvietojums neatbilda noteikumu prasībām, tādējādi tie neveidoja ne darba vietas garennorobežojumu, ne šķērsnorobežojumu, turklāt to skaits bija nepietiekams.

Viņš uzskata, ka pārkāpumiem ceļu remontdarbu veikšanā ārpus apdzīvotām vietām jāpievērš īpaša uzmanība, jo tie var radīt būtiskus kaitējumus sabiedrības locekļu tiesībām uz dzīvību un veselību, kā arī mantiskajām interesēm.

Tomēr policija atteikusies ierosināt kriminālprocesu, atsaucoties uz Saldus ceļinieka skaidrojumu, ka ne pirms, ne pēc satiksmes negadījuma būvuzraugs nekādus pārkāpumus ceļa zīmju uzstādīšanā neesot konstatējis. Policija pat nav ņēmusi vērā, ka ceļu policijas sastādītajā notikumu vietas apskates protokolā skaidri un gaiši redzams, ka ceļa zīmes nebija izvietotas atbilstoši. Arī prokuratūra atzinusi, ka atteikums ierosināt kriminālprocesu ir pamatots.

Tomēr autovadītājs uzskata, ka šādus gadījumus nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tie var novest pie daudz lielākas nelaimes, tādēļ prokuratūras atteikumu ierosināt kriminālprocesu gatavojas pārsūdzēt Ģenerālprokuratūrā. 

Novērtē šo rakstu: