Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas vadība – Einars Repše un Ilmārs Rimšēvičs – ir rīkojusies nolaidīgi un Bankas Baltija saimniekam Aleksandram Laventam nodrošinājusi īpašus apstākļus, līdz ar to veicinot Latvijas tālaika lielākās komercbankas izsaimniekošanu. Tas izriet no Rīgas apgabaltiesas 12. oktobra pilnā sprieduma teksta Bankas Baltija lietā, kas ir Pietiek rīcībā un pilnā apmērā tiks publiskots jau pirmdien.
Bezdarbība, prettiesiska rīcība, manipulēšana ar informāciju, patieso faktu sagrozīšana, nekonsekvence, neveikta uzraudzība, - tas viss Rīgas apgabaltiesas pilnajā spriedumā, ar kuru Latvijas Bankai piespriests par labu Bankas Baltija likvidatoram (tātad – noguldītājiem) samaksāt gandrīz 60 miljonus latu, pārmests Latvijas Bankas tālaika vadībai, pirmām kārtām – prezidentam Einaram Repšem un Ilmāram Rimšēvičam.
Tiesa konstatējusi virkni jau iepriekš publiski zināmu, taču nu tiesiski apstiprinātu faktu: Latvijas Bankas vadība Bankas Baltija saimniekam Aleksandram Laventam nesaprotamu iemeslu dēļ nodrošinājusi īpašus apstākļus, līdzdarbojusies Bankas Baltija finanšu datu „uzlabošanā”, tieši Latvijas Bankas „ilgstoši nepietiekoši veiktā jeb, precīzāk izsakoties, neveiktā uzraudzība” bijusi nepieciešamais priekšnosacījums Laventa un komercbankas prezidenta Tāļa Freimaņa noziedzīgajām darbībām.
Tāpat tiesa par pierādītu uzskata, ka Latvijas Banka jau 1994. gadā bijusi informēta par Bankas Baltija patieso finansiālo stāvokli, taču ļāvusi Laventam rupjus centrālās bankas norādījumu pārkāpumus, ar savu darbību veicinājusi likuma un savu noteikto direktīvu neievērošanu, pavirši un bezrūpīgi rīkojusies, izdarot kontrolpārbaudes, nav reaģējusi uz Bankas Baltija datu neesamību par aizdevumu ņēmēju finansiālo stāvokli un aizdevumiem, kas bija piešķirti Bankas Baltija akcionāriem.
Spriedumā minēta pat situācija, kad Latvijas Bankas vadība faktiski ierosinājusi Bankas Baltija saimniekiem sākt aktīvi nobēdzināt aktīvus, pirms Latvijas Banka kā uzraugošā iestāde sākusi rīkoties.
Rīgas apgabaltiesas spriedumā detalizēti tiek noraidīti Latvijas Bankas sagatavotie argumenti, kāpēc tā neesot atbildīga par Bankas Baltija krahu, - arī tas, ka pašlaik banku uzraudzību jau veicot pilnīgi cita iestāde, nevis Latvijas Banka, un tas, ka īstie vainīgie bankas krahā (Lavents un Freimanis) jau esot noteikti.
Īpaši graujošs ne tikai Repšem un Rimšēvičam, bet arī citām augstām amatpersonām, kas aizvadītajos gados ir rīkojušās nolaidīgi un bezatbildīgi, taču nav atzītas par vainīgām tīšā noziedzīgā darbībā, ir Rīgas apgabaltiesas atzinums, ka saistībā ar Bankas Baltija krahu „Latvijas Banka kā jebkura juridiska persona ir civiltiesiski atbildīga par savas darbības vai bezdarbības sekām un tādējādi atbildētājas iebildumi, ka tā ne par ko nav atbildīga, jo nav tāda likuma, nav pamatoti”.
Tiesa īpaši norāda, ka gan savulaik Latvijas Banka, gan tagad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīgas par savu darbību (un bezdarbību) finanšu iestāžu uzraudzībā: „To, ka likumdevējam nav bijis nodoma Latvijas Bankai noteikt šādu statusu, apliecina arī Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.panta 2.daļā noteiktais par tās - amatpersonu atbildību: Padomes locekļi, komisijas struktūrvienību vadītāji un darbinieki normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir atbildīgi par zaudējumiem, kas trešajām personām radušies komisijas darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.”
Pilnu sprieduma tekstu, kā arī tā detalizētu izklāstu portāls Pietiek publicēs pirmdien, 1. novembrī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
