Iesaki rakstu: 
Dzīvē mēdz gadīties dažādi, bet līdz šim nezināju, ka arī tiesās principā mēdz gadīties dažādi. Kāds to nosauks par Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča uzvaru, lai gan es tā nedomāju, jo uzvara ir tikai tā, kas gūta godīgā cīņā ar līdzvērtīgiem resursiem.
Par ko stāsts? Tiesa daļēji apmierināja Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča un viņa sievas Olgas prasību pret laikrakstu Ludzas Zeme par godu un cieņu aizskarošu un nepatiesu ziņu publicēšanu un morālā kaitējuma piedziņu.
Tiesas process notika Balvos 10. janvārī, bet 24. janvārī pasludināta sprieduma rezultatīvā daļa. Viss spriedums būs pieejams 7. februārī, tāpēc šobrīd nav zināma tiesas argumentācija.
Tiesa atzina laikrakstā pārpublicētos materiālus un citas publikācijas par nepatiesām ziņām un prasīto 10 000 eiro vietā nolēma piedzīt no Ludzas Zemes kā morālo kaitējumu Bartaševiču saimes labā 6000 eiro apmērā – katram prasītājam pa 3000 eiro.
Bartaševičs par godu un cieņu aizskarošām ziņām uzskatīja vairākas publikācijas. Kopumā pieteikumā minētas 14 publikācijas, kurās, pēc Bartaševiču domām, sniegta nepatiesa informācija. Bartaševičiem bija pretenzijas ne tikai pret pārpublicētajiem pētnieciskajiem materiāliem, kas joprojām kuplā skaitā ar spilgtiem komentāriem atrodas internetvietnē, bet arī pret interviju, kuru Ludzas Zemei sniedza, analizējot Bartaševiča darbu, Rēzeknes domes deputāts V. Dubovskis.
Ko par notikušo vēlos teikt un kādu pieredzi esmu guvusi no tiesas procesa? Esmu uzzinājusi, cik maksā Rēzeknes mēra un viņa sievas cieņa un gods – kopā tikai 6000 eiro.
Bet, ja nopietni, esmu šokēta, jo tiesas process, pēc manām domām, ritēja normāli, mēs bijām pārliecinoši, bet, lūk, šāds spriedums. Iespējams, man bija jāizsaka šim tiesas sastāvam noraidījums, jo līdz manām ausīm bija nonākušas nelāgas ziņas un mājieni, kurus Bartaševiča ļaudis man novadīja gan caur komentāriem ludzaszeme.lv vietnē, gan citādi. Šaurā lokā mērs esot lielījies par gaidāmo rezultātu...
Advokāts mani skubināja rakstīt iesniegumu Drošības policijai, tomēr man likās, ka tas nav jādara un ka katrs jau var lielīties ar jebko. Bet... Te nu jāmin, no kurienes politiķim bija šāda pārliecība un vai tā netika kaut kā finansiāli stiprināta?
Līdz šim manā 25 gadu žurnālista darba praksē nebija neviena procesa, lai lieta tiktu zaudēta. Protams, šobrīd tā nav zaudēta, jo tiks pārsūdzēta, tomēr arī pirmā instance ļauj izdarīt kādus secinājumus. Mani secinājumi, ka tas ir mājiens, ka ar pagrīdes miljonāriem cīkstēties nevajag. Bartaševiču saime bija algojusi advokāti, kura manīta tiesas procesos, kur aizstāv Aivaru Lembergu. Vai tas nozīmē, ka man pretī bija jāliek Trampa advokāts? Nu, diemžēl šādu resursu Ludzas Zemei tiešām nav.
Diemžēl es tiesas sastāvu, neskatoties uz advokātu ieteikumiem, nenoraidīju. To ļoti nožēloju. Tagad varu tikai minēt, kāpēc tiesa tik labprāt sadzirdēja Bartaševiča pusi un ignorēja Ludzas Zemes argumentus, kuri man pašai šķiet vairāk nekā pārliecinoši. Man ir neizprotami, kā gan tiesa varēja noticēt kaut uz mirkli prasītāju pusei, ja viņi abi – Rēzeknes mērs un sieva - nemaz neuzskatīja par nepieciešamu ierasties. Man nebūtu kauns skatīties šiem cilvēkiem acīs. Es labprāt paklausītos, kāpēc tad viņi jūtas aizskarti. Tāpat es gribētu dzirdēt, kādus tad melus Ludzas Zeme ir publicējusi. Es to procesā tā arī nesapratu.
Tas viss man izskatījās farss un advokātes, kura vairāk gan atgādināja labu dzejnieci ar spilgtu fantāziju, izdomājumi, versijas. Grūti saprast, ar ko šī advokāte tā iemantoja tiesas labvēlību. Prasītājs, pēc manām domām, faktiski nespēja pierādīt, ar ko tad ir aizskarts Bartaševiču gods un cieņa un kurās frāzēs tad ir tā sāpe apslēpta, bet nu, izrādās, tagad viss būs jāatsauc. Tad jau man ir cits piedāvājums – varbūt atsauksim visu Ludzas Zemi un visus tur jebkad publicētos materiālus? Kāpēc tiesa neņēma vērā, ka rakstītais nebija nekāda ziņa, bet gan cilvēku domas, viedokļi, versijas? Kā gan tiesa varēja pieņemt lēmumu un atzīt to visu par nepatiesām ziņām, man tas ir pilnīgs noslēpums un neizprotams, negaidīts notikums. Kā saka, bez puslitra nesapratīsi.
Domāju, ka Rēzeknes mēra un politiķa mērķis ir laikraksta Ludzas Zeme iebiedēšana un nolikšana vietā, lai pirms vēlēšanām neviens Bartaševiču nekritizētu. Nu ko – daudzus žurnālistus šāds rezultāts pirmajā instancē, iespējams, atturēs kādu naudīgu kungu un ietekmīgu dāmu kritizēt, tomēr Ludzas Zeme, neskatoties pret mums masveidā vērsto iznīcināšanas kampaņu, turpinās savu ceļu, kas atbilst vārda brīvības principiem un iekšējai sajūtai par to, kāda ir žurnālista misija.
Ar lielu interesi izlasīšu, kāds tad būs tiesas sprieduma pamatojums, kāpēc tiesa nostājās politiķa pusē, kuru, starp citu, kā izriet no starptautiskajām normām, var kritizēt daudz vairāk nekā vidusmēra cilvēku. Varu paust tikai nožēlu par notikušo un skumt, ka manas vērtības nesakrīt ar tiesas izpratni par vērtībām.
Aizvien vairāk nāku pie secinājuma, ka vārda un preses brīvības Latvijā ar katru mirkli kļūst arvien mazāk un tā ir arvien vairāk pakļauta dažādām interesēm. Pārāk daudz ko diemžēl izlemj un ietekmē nauda, kuras, protams, Bartaševiču saimei gana. Diemžēl šis notikums signalizē, ka žurnālistiem tagad jābūt bailīgiem un piesardzīgiem, kad pauž savu viedokli par kādu pie varas esošo.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
