Belēviča „izbīdītās” pārmaiņas zāļu tirgū viņa ģimenes „aptiekai” nesušas rekordpeļņu, dēlam – 400 000 eiro dividendes
PIETIEK21.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir vismaz daži cilvēki, kam nu jau bijušā veselības ministra Gunta Belēviča „izbīdītās” pretrunīgi vērtētās zāļu tirgus pārmaiņas noteikti ir bijušas labvēlīgas: oficiāli viņa dēlam Artūram Belēvičam un kādai nezināmu saimnieku Beļģijā reģistrētai kompānijai piederošā SIA Baltacon, ko pats Belēvičs iepriekš publiski mēģināja nodēvēt vienkārši par aptieku, pagājušo gadu ir beigusi ar rekordpeļņu, Belēviča dēlam atnesot 400 000 eiro dividendes.
Visā savu pilnvaru laikā Belēvičs mēģināja izmantot katru izdevību, lai sabiedrību maldinātu par savas ģimenes farmācijas biznesu, tā patiesajiem apmēriem un doto peļņu, - tā, piemēram, Latvijas radio klausītājiem viņš mēģināja iestāstīt, ka 2014. gadā pusmiljona eiro dividendes viņa dēls esot saņēmis no "aptiekas", kurai "tie ir daži procenti peļņas no uzņēmuma apgrozījuma".
Taču patiesībā divi SIA Baltacon īpašnieki (līdz ar Belēviča dēlu otrs ir nezināmiem saimniekiem piederoša Beļģijā reģistrēta kompānija) kopā, kā rāda Lursoft dati, jau 2014. gadā dividendēs bija izņēmuši apaļu miljonu eiro, bet pērn dividendēs paši sev izmaksājuši vēl 800 000 eiro – tātad Belēviča dēls divos gados dividendēs saņēmis 900 000 eiro.
Vēl labvēlīgāk Gunta Belēviča „izbīdītās” pārmaiņas zāļu tirgū ietekmējušas SIA Baltacon apgrozījuma un peļņas rādītājus. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 19,33 miljoni eiro, bet pēc Belēviča nonākšanas veselības ministra amatā 2015. gadā pieaudzis par gandrīz pieciem miljoniem – līdz 24,22 eiro. Īpaši iespaidīgi – gandrīz dubultā apmērā – pieaudzis uzņēmuma apgrozījums tieši Latvijā.
Savukārt šīs Belēviču ģimenes „aptiekas” peļņa pieaugusi no 876,6 tūkstošiem eiro 2014. gadā līdz 1,126 miljoniem eiro pērn.
Pretēji Belēviča publiskajiem apgalvojumiem SIA Baltacon gan nav nekāda "aptieka", - patiesībā SIA Baltacon gada pārskata vadības ziņojumā pats Artūrs Belēvičs ar savu parakstu apliecinājis - uzņēmums ir nevis "viena no 800 Latvijas aptiekām", kā apgalvojis viņa tēvs ministrs, bet gan "divas struktūrvienības - zāļu lieltirgotava O.Vācieša ielā 13, Rīgā (licence Nr.L-54/1 no 17.12.09.) un aptieka Duntes ielā 19a, Rīgā (licence Nr.Apn-817/3 no 14.05.10.)".
Kā zināms, iepriekš Belēvičs publiski apgalvoja, ka "manam dēlam pieder viena Saules aptieka Rīgā un vēl 50% no citas Saules aptiekas. Būtībā tā ir viena no Latvijā kopumā esošajām 800 aptiekām".
Taču patiesība ir būtiski atšķirīga no Belēviča apgalvojumiem, - tas, kas pieder viņa dēlam Artūram Belēvičam, ir nevis pusotra aptieka, bet viena zāļu lieltirgotava, kas Belēvičam jaunākajam pieder simtprocentīgi, un vēl otra zāļu lieltirgotava, kas, kā jau minēts, viņam pieder uz pusēm ar nezināmiem īpašniekiem piederošu Beļģijas kompāniju.
Kā zināms, Belēvičs 2014. gada rudenī kandidēja Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta (ar vērienīgu personisko kampaņu), tika ievēlēts, kļuva par veselības ministru un nāca klajā ar iecerētiem vērienīgiem farmācijas tirgus noteikumu grozījumiem, kurus viņam arī izdevās "izsist" valdības sēdē.
Jau šo grozījumu „izbīdīšanas” laikā tika uzskatīts, ka tie būtiski palīdzēs pēdējā laikā sarūkošajam Belēviču ģimenes biznesam, un Artūrs Belēvičs SIA Baltacon pārskata prognozēs par 2015. gadu optimistiski rakstīja: "2015. gadā sabiedrība plāno turpināt attīstīt iepriekšējā periodā veiksmīgi noritējušo darbību un palielināt apgrozījumu gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības struktūrvienībās."
Par šo gadu viņš izsaka līdzīgas prognozes, tiesa, tās parakstītas šā gada 7. jūnijā – tātad tieši dienu pirms tam, kad atklātībā nāca ziņas par Gunta Belēviča došanos nogriezt „pumpu” ārpus „vienkāršajiem cilvēkiem” noteiktajām kvotām un rindām, - tās, kā zināms, kopā ar ministra publiskajiem meliem noveda pie viņa demisijas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
