Iesaki rakstu: 
Saskārusies ar negaidītu sabiedrības interesi par tās pārziņā esošā Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vēlmi iznīcināt trīs kokus, kuri traucējot „teritorijas pārredzamībai pie valsts aizsardzības nozīmes objekta”, Latvijas Zaļās partijas valdes locekļa Raimonda Bergmaņa vadītā Aizsardzības ministrija nolēmusi mēģināt primitīvi izmeloties un izdomāt jaunu versiju par koku nociršanas nepieciešamību.
Pašlaik ir oficiāli izsludināta koku ciršanas publiskā apspriešana, norādot, ka vienīgais koku ciršanas iemesls ir – „lai nodrošinātu teritorijas pārredzamību pie valsts aizsardzības nozīmes objekta, nepieciešams nocirst 3 kokus”.
Runa ir par vienu tūju, vienu gobu un vienu bērzu, no kuriem pēdējais turklāt „aug pie ēkas pamatiem (bojā tos), apgrūtina plānotos ēkas fasādes atjaunošanas darbus”.
Taču, saskārusies ar sabiedrības interesi par saviem koku iznīcināšanas plāniem, Bergmaņa vadītā ministrija ir nolēmusi izdomāt jaunu versiju, kas ir pretrunā ar oficiālo koku ciršanas pamatojumu, un jau to publiskojusi.
Kaut gan oficiāli apgalvots, ka kokus esot nepieciešams nocirst, lai „nodrošinātu teritorijas pārredzamību”, tagad Aizsardzības ministrija pēkšņi „atcerējusies” koku it kā slikto stāvokli un citus apstākļus.
Saskaņā ar Bergmaņa vadītās ministrijas jauno versiju gobai esot „tukšs un izpuvis vidus”, savukārt tūjas nozīmīgākais kaitējums esot tas, ka tā „traucē pārvietošanos pa ietvi”.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot ne to, kas un ar kādām metodēm ir konstatējis, ka gobai ir „tukšs un izpuvis vidus”, ne to, vai tūja ir traucējusi pa ietvi pārvietoties vēl kādai personai, izņemot miesās brangajam aizsardzības ministram Bergmanim.
Jau ziņots, ka Bergmanis nav vienīgā liekulīgi zaļā amatpersona, kas saistīta ar Aizsardzības ministriju. Ministrijas parlamentārais sekretārs ir bijušais Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks.
Šī amatpersona sociālajā tīklā Twitter ir mēģinājusi novērst uzmanību no savas priekšniecības koku iznīcināšanas plāniem, norādot uz to, ka „šogad Latvijas armija kopā ar Raimondu Bergmani un ārvalstu karavīriem iestādīja 7 hektārus ar kokiem”.
Par to, ka šādā tempā būtu vajadzīgi vairāk nekā 100 gadi, lai atjaunotu militāru izraisītajā ugunsgrēkā Ādažu poligonā nodedzinātās iespaidīgās meža platības, „zaļais” Silenieks gan nav ieminējies.
Savukārt uz viņam turpat Twitter izteikto aizrādījumu „Kāds sakars mežiem ar pilsētas ielu apstādījumiem? Ušakovs ar Ameriku arī lielās, ka katru gadu iestāda tūkstošiem koku - mežos. Kamēr centrā koku skaits samazinās. Nekļūsim par Ušakoviem, lūdzu!” „zaļais” Silenieks ir atbildējis: „Ja drīkstētu svešā īpašumā kokus stādīt, tad noteikti Tavā durvju priekšā būtu iestādītas daudzas vilkābeles.”
Koki, kas tik ļoti traucē Zaļās partijas vadoņiem, aug Rīgā, Skolas ielā 1, un zemesgabala īpašnieks ir Bergmaņa vadītā Aizsardzības ministrija kopā ar Rīgas pilsētas pašvaldību, bet koku iznīcināšanas ierosinātājs – ministrijas pārziņā esošais Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Pret koku ciršanu vēl ir iespējams izteikties līdz 10. jūlijam.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.