Berķa komanda „uz atvadām” no „Ventbunkera” aizskaitījusi 7,9 miljonus eiro
PIETIEK13.01.2013.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Tieši reizē ar amatu zaudēšanu nozīmīgajā Ventspils tranzītuzņēmumā Ventbunkers Olafa Berķa komanda no tā uz tikai divas nedēļas iepriekš dibinātu kompāniju aizskaitījusi iespaidīgu naudas summu – 7,9 miljonus eiro, uzņēmuma kontā atstājot tikai 21 tūkstoti eiro, rāda Pietiek rīcībā nonākušie uzņēmuma finanšu dati, ko šodien publiskojam.
Tā sauktā „Ventspils tranzītkara” ietvaros, norisinoties dažādu akcionāru grupu cīniņiem par ietekmi Ventspils nozīmīgākajos tranzītuzņēmumos, kārtējais apvērsums akciju sabiedrībā Ventbunkers notika šā gada 4. janvārī, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja izmaiņas uzņēmuma padomē.
Līdz ar to Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatu zaudēja Olafs Berķis, bet piecas dienas vēlāk no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja posteņa šķīrās Dzintars Kašs. Savukārt vietā nāca ļaudis, kas publiski biežāk tiek saistīti ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni (kurš oficiāli ir par labu valstij arestēto Aivara Lemberga ģimenei slēpti piederošo Ventbunkera akciju pārvaldītājs) interešu pārstāvību.
Taču jauno uzņēmuma vadību gaidījis iespaidīgs finansiāls pārsteigums – pārņemot Ventbunkera grāmatvedību, izrādījies, ka tieši reizē ar „apvērsumu” iepriekšējā uzņēmuma vadība aizskatījusi iespaidīgu summu – 7,9 miljonus eiro.
Pietiek rīcībā nonākušie uzņēmuma finanšu dati rāda, ka šā gada 4. janvārī, pamatojoties uz dažas dienas iepriekš noslēgtu līgumu, Ventbunkers šo summu pārskaitījis kādai SIA NN Smart.
Kā rāda Lursoft datu bāzes, šis uzņēmums ar 2000 latu pamatkapitālu reģistrēts tikai nepilnas divas nedēļas pirms iespaidīgā pārskaitījuma – pagājušā gada 21. decembrī, un tā vienīgais īpašnieks ir plašākai sabiedrībai nezināmais 1983. gadā dzimušais Edgars Čeporjus.
Čeporjus, kurš tiek uzskatīts par Berķa dēla Jāņa draugu, ieņem „Berķa komandas” pagaidām vēl kontrolētās AS Latvijas Naftas tranzīts valdes locekļa posteni (no pagājušā gada 20. decembra).
Nekādus Berķa komentārus Pietiek nav izdevies saņemt. Iepriekš Berķis aģentūrai LETA bija paziņojis, ka „neviens cents vai santīms, neskaitot darba algu, kas netika paaugstināta, manā kabatā nav iekritis”.
Ir skaidrs, ka šīs, ļoti iespējams, nebūs pēdējās pārmaiņas Ventbunkerā. Kamēr Meroni publiski jau ir izteicis prieku par tām, neoficiāli zināms, ka Berķis tikmēr aktīvi darbojas saistībā ar Uzņēmumu reģistru, lai lēmums par padomes maiņu tiktu atcelts.
AS Ventbunkers faktiskā kontrolē ir AS Latvijas Naftas tranzīts, kam savukārt pieder 39% AS Ventspils nafta akciju. Tai pieder 66% naftas cauruļvada apsaimniekotājas SIA LatRosTrans kapitāldaļu un nepilni 50% AS Latvijas kuģniecība akciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
