Iesaki rakstu: 
Vēsture kā zināms mēdz izspēlēt dīvainus jokus ar atkārtošanos. Tādēļ pilsētvidē klīst pasakas, kādu tūlīt izstāstīšu. Nesen presē Dmitrijs Kuļšs (attēlā pa labi), kura karjeras izaugsmi saista ar vēlmi nodrošināt "izglītības eksportu" - valsts augstskolu pāreju pamatā uz krievu valodu, jeb Viltusdmitrijs, kā viņu it kā dēvējot kolēģi (tas gan šķiet ir vien Aijas Dementjevas publikācijā portālā Pietiek) - tika vēl saukts kā galvenais Izglītības un zinātnes ministrijas "troņa" jeb valsts sekretāra amata pretendents.
Parasti sabiedrisko attiecību speciālisti šādi "čeko" sabiedrības reakciju uz augsta amata iespējamo ieņēmēju. Sabiedrība nepieņēma, tāpēc radās variants ar Austera kungu, kuram jau 18. decembrī esot jātiek apstiprinātam Ministru kabinetā. Bet kur likt Dmitriju?
Īstais Viltusdmitrijs pēc uzdošanās par Jāņa Briesmīgā un Mafras dēlu noturējās Maskavijas Krievzemes cara tronī neilgi. Vien gadu pēc greznas sagaidīšanas Kremļa palātās no tām pašām palātām viņu izmeta pa piektā stāva logu, pēc kā piebeidza ar arkebūzām un šķēpiem.
Sagadījies tā, ka Roberts Kraulijs izzīlējis līdzīgu likteni arī mūsdienu "Viltusdmitrijam" - Dmitrijam Kuļšam, kurš jau pasen presē ir pateicis, ka viņam nav jābūt pa ceļam ar politisko līķi, piedodiet, ķīli.
Nācis zināms, ka ministrijas augstskolu vērtējumu, kam par pamatu it kā ņemti viltotie Augstākās izglītības padomes dati, divatā uzcepuši izglītības ministrs un Dmitrijs Kuļšs. Milzīga protesta lavīna ir gāzusies pār ministru Robertu Ķīli (Reformu partija), taču Dmitrijs Kuļšs palicis starmešu mazāk pamanīts.
Un, lūk, likteņa atmaksa! Pilsētā runā, ka Reformu partijas galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Vanags (Reformu partija, ex-Tautas partija) esot ieteicis Roberta Ķīļa mazajai, bet drosmīgajai grupai Reiņa Tukiša (Reformu partija) vadībā upurēt rektoru un studentu priekšā kādu upurjēru, lai pats Ķīlis varētu pēc iespējas ilgāku laiku saglabāt ministra amatu pēc tam, kad ministrs atklāti sācis uzbrukt premjerministram Valdim Dombrovskim (Vienotība).
Līdzīgi pašu Mārtiņu Vanagu pirms demisijas upurēja Helēna Demakova. Ķīļa padomnieka Tukiša izvēle tad arī kritusi uz Dmitriju Kuļšu, kuram siltā vieta ministrijas piektajā stāvā būšot jāpamet.
Lai nerīkotos necivilzēti, kā arī, lai pārdzīvojis savu priekšnieku Kuļšs neatgriestos ministrijā, zīlnieks Roberts Kraulijs esot izlēmis, ka disciplinārlietu pret Kuļšu nerosinās, bet ar ārlietu resora un partijas sakaru palīdzību Kuļšam par atlaišanu no amata Izglītības ministrijā sagādāšot kādu siltu sinekūru ārvalstu struktūrās. Stūre kļūs par departamenta priekšnieci, attiecības ar augstāko varu valstī uzlabosies, amatu un ietekmi Dmitrijs zaudēs, bet algu palielinās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.