Bijušais Jēkabpils mērs kļuvis par vienu no partijas piederības maiņas rekordistiem
PIETIEK17.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nevis kāds Rīgas politiķis, bet gan bijušais Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kurš atkal tīko pēc pašvaldības vadītāja krēsla, ir kļuvis par vienu no partijas piederības maiņas rekordistiem visā valstī – viņš uz citu partiju ir pārcēlies vismaz piecas reizes.
Drošu ziņu par Salceviča darbību kompartijā nav, taču skaidri zināms, ka 1995.gada Saeimas vēlēšanās viņš startēja no Demokrātiskās partijas Saimnieks saraksta. Pēc diviem gadiem viņš no šīs partijas saraksta startēja pašvaldību vēlēšanās un pirmo reizi ieguva Jēkabpils mēra krēslu.
Pēc četriem gadiem Salcevičs jau bija atradis jaunu politisko piestātni un uz vietu pašvaldībā kandidēja jau no tagadējā Rīgas vicemēra Andra Amerika vadītās Demokrātiskās partijas.
Vēlāk viņš iestājās Latvijas ceļā, bet 2005.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās no Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas saraksta. Vēl četrus gadus vēlāk, 2009.gada vēlēšanās viņš startēja jau no LPP/LC saraksta.
Visbeidzot 2013.gadā Salcevičs izveidoja Jēkabpils reģionālo partiju, no kuras saraksta arī tika ievēlēts domē. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš atkal kandidēja no paša vadītās Jēkabpils reģionālās partijas rindām, bet vairs neieguva mēra krēslu.
Nu šī partija noslēgusi sadarbības līgumu ar Vienotību, lai sadarbotos Saeimas vēlēšanās, un tiek prognozēts, ka rudenī Salcevičs varētu mēģināt Saeimā iekļūt jau no šīs partijas saraksta.
“Esmu 20 gadus politikā. Ne jau es mētājos no vienas partijas pie otras, bet partijas izjuka,” savas politiskās pārvērtības skaidro Salcevičs. No bijušā mēra stāstītā izrieta, ka viņš bijis kā sava veida nelaimes nesējs – lai kurai partijai viņš pievienotos, tā ņēmusi sliktu galu.
Vispirms izjukusi Demokrātiskā partija Saimnieks, un Andris Ameriks viņu uzrunājis pievienoties Demokrātiskajai partijai. Vēlāk nācis aicinājums no Latvijas ceļa, bet tad savās rindās iestāties aicinājusi Latvijas Pirmā partija. Kad jau viņš nodibinājis pats savu Jēkabpils Reģionālo partiju, nācis sadarbības piedāvājums no Vienotības.
“Mani aicināja, ne jau es pats meklēju, kur siltāk. Speciāli ne pie viena neesmu skrējis,” apgalvo bijušais Jēkabpils mērs. Par politisko prostitūtu viņš sevi neuzskatot. Pēc viņa skaidrojuma, partijas meklē aktīvus cilvēkus, kurus aicina pievienoties politiskajam spēkam. “Nekur es neesmu skraidījis no vienas partijas pie otras. Partijas izjuka, un man bija jauni piedāvājumi,” norāda Salcevičs.
Jēkabpils laikraksta Brīvā Daugava redaktors Jānis Apīnis atteicās Pietiek izpausties par bijušā mēra Salceviča politiskajām pārvērtībām. Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka bieža partiju maiņa liecina par to, ka cilvēks ārkārtīgi vēlas būt aktīvajā politikā. Tā kā Latvijas vēlēšanu specifika nosaka, ka bez partijas nevari startēt vēlēšanās, vienmēr nākas būt kādas partijas biedram.
“Redzot, cik bieži partijas noriet, skaidrs, ka cilvēkiem, kas ilgstoši grib būt politikā, ir jāmeklē jauna partija,” saka Rajevskis, piebilstot, ka piederība partijai Latvijā ir kā kvalifikācijas parametrs dalībai Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Tā kā lielākā daļa partiju savā ideoloģijā ir diezgan līdzīgas, pēc politologa domām, nav nekāds pārsteigums, ka cilvēks katrās vēlēšanās startē no citas partijas saraksta.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
