Bijušais radio vadītājs rāda, kā „sabiedrības sargsuns” pēc „saimnieka” nomaiņas pārvēršas par „ķēdes suni”
PIETIEK29.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši „sabiedrības sargsuns”, nomainot „saimnieku”, līdz ar to nomaina arī savus uzskatus un pārvēršas par jaunā saimnieka „ķēdes suni”, - šīs „brīnumainās pārvērtības” uzskatāmi parāda kāds kādreizējā Latvijas radio vadītāja, tagadējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa preses sekretāra Jāņa Sikšņa parakstīts skaidrojums tiesai, ko šodien publicējam. Tajā Siksnis paudis kardināli pretējus uzskatus tiem, ko izplata pašlaik, pamatojot sava tagadējā algotāja lēmumu slēpt no atklātības prezidenta kancelejas darbinieku saņemto iespaidīgo papildatalgojumu.
Kā zināms, saistībā ar Sikšņa pašreizējās algotājas – Valsts prezidenta kancelejas lēmumu turpmāk neatklāt kancelejas darbinieku saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas prezidenta preses sekretārs aizvadītās nedēļas beigās nāca klajā ar virkni skaidrojumu, kāpēc šāda interese par nodokļu maksātāju līdzekļu izlietojumu esot nepamatota un neatbilstoša.
Kad aizvadītajā nedēļā kļuva zināms par šo Vējoņa kancelejas lēmumu, Siksnis prezidenta uzdevumā medijiem apgalvoja – lēmuma pamatā bijis secinājums, ka „publiskajā telpā paustā kritika” sakarā ar treknajām piemaksām un prēmijām esot bijusi „vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru”.
Tāpat kādreizējais „sabiedriskā radio” vadītājs kā pamatojumu tam, ka šāda informācija turpmāk tiks slēpta, minēja to, ka „tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā”.
Saskaņā ar Sikšņa pavēstīto lēmums turpmāk slēpt no atklātības ziņas par Vējoņa kancelejas darbinieku prēmijām, piemaksām un naudas balvām esot pamatots arī ar to, ka vairāki kancelejas darbinieki vērsuši uzmanību uz situāciju, norādījuši uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūguši darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi.
Šie vēstījumi ir īpaši interesanti, ja tos salīdzināt ar tā paša Sikšņa – tikai citā amatā – pirms trim gadiem sniegtajiem paskaidrojumiem tiesai saistībā ar informācijas izplatīšanas un pieejamības, kā arī mediju tiesību un uzdevumu jautājumiem.
Šajos skaidrojumos tas pats Siksnis apliecina savu tābrīža pārliecību, ka medija galvenais uzdevums esot „veicināt atklātas diskusijas par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un izplatīt informāciju par sabiedrību interesējošiem jautājumiem, ko saņemt ir tās tiesības”.
Saskaņā ar Sikšņa tābrīža pārliecību, kas līdz ar „saimnieka” nomaiņu nu ir mainīta uz pretēju, „informācijas izplatīšana par sabiedrību interesējošiem jautājumiem” esot ārkārtīgi būtiska, jo citādi „masu informācijas līdzeklis nevarētu efektīvi izpildīt savu tik svarīgo „sabiedrības sargsuņa” lomu”.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā Siksnis skaidro savu deklarēto „principu” un „pārliecību” nomaiņu un vai, stājoties jaunā darbā, viņš būtu gatavs tos nomainīt vēlreiz.
Foto no la.lv
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.