Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēku pārņemšanas un attiecīgo likumu pieņemšanas par sadarbības fakta konstatēšanu bijušās VDK darbiniekiem nācies daudzkārt uzstāties tiesas prāvās par sadarbības fakta konstatēšanu. Protams, viņi publiski izsakās arī tad, ja tiek skartas viņu intereses. Daudzkārt izskanējušas frāzes, ka bijušo čekistu nemēdz būt, ka VDK darbiniekiem ir dabiski saglabāt lojalitāti pret saviem bijušajiem aģentiem.

Šai sakarā, pētot notikušās tiesas prāvas un to atspoguļojumu presē, interesantas ir VDK darbinieku liecības tiesās un, protams, viņu publiskie paziņojumi.

Pirmās potenciālo VDK aģentu lietas bija tā saukto Saeimas piecīšu lietas, kuras pirmajā instancē izskatīja 1994. gada nogalē. Šajās lietās iezīmējās tādi kā tipiski VDK darbinieku liecību modeļi.

Viens no tādiem bija Edvīna Inkēna lietā, kad VDK virsnieki liecināja, ka aģenta kartīte ar segvārdu “Uģis” izgatavota, pašam nākamajam deputātam nezinot, bet ar cerību iesaistīt viņu diplomātiskā darbā (Pati atziņa, ka latvieši, kas devās diplomātiskā darbā, bija saistīti ar KGB ir vērtīga pati par sevi). Kad šie nolūki cieta neveiksmi, esot ticis sagatavots viens viltots “Uģa” ziņojums.

Savukārt Aivara Kreitusa prāvā pats bijušais VDK šefs Edmunds Johansons un viņa vietnieks Jānis Trubiņš paziņoja, ka VDK aģenta kartīti varēja izgatavot, lai palielinātu šķietami savervēto skaitu.

Trešais interesantais modelis, kas parādījās jau šajā fāzē, bija “aģenta zinātnieka” versija. Šai versijā, kas parādījās deputāta Andreja Siliņa lietā, zinātnieki, kas atskaitījās par saviem ārzemju komandējumiem, nezināja, ka ziņojumu adresāts, piemēram, Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas vai teiksim, Latvijas Valsts Universitātes starptautiskās daļas pārstāvis faktiski bija VDK virsnieks.

Minētās versijas parādījās laiku pa laikam atkal un atkal pat attiecībā uz ļoti prominentām personām. Visnozīmīgākā zinātnieka iespējamās sadarbības lieta bija, protams, Ministru padomes priekšsēdētāja (1990.-1993.) Ivara Godmaņa lieta 1998. gadā, kurā atbildīgais VDK darbinieks bija bijušais LPSR izglītības ministrijas ierēdnis Dmitrijs Meļņičuks. Viņš noliedza, ka būtu savervējis Ivaru Godmani un nevarēja atcerēties kāpēc reģistrējis viņu kartotēkā.

Jāpiebilst, ka slikta atmiņa bija ļoti raksturīga bijušajiem čekistiem šajās tiesas prāvās. Jānis Trubiņš norādīja, ka šīs kartītes varēja izgatavot, cilvēkam nezinot, un apliecināja, ka viņam kā VDK priekšsēdētāja vietniekam būtu vajadzējis zināt, ja pats neatkarīgās Latvijas premjers būtu VDK aģents. Tomēr kaut ko tādu priekšniecība – Staņislavs Zukulis – nebija viņam teicis.

Versija par neveiksmīgas vervēšanas plāniem arī atkārtojās. 2008. gadā, kad Ivars Bičkovičs veiksmīgi kandidēja uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu, Dienas žurnāliste Zane Zālīte – Kļaviņa bija izskatījusi 1995. gadā notikušās tiesas prāvas materiālus.

Tiesā bijušais LVU rektora palīgs Arvīds Inzelbergs liecināja, ka vēlējies novērst citu VDK darbinieku mēģinājumus savervēt toreizējo LVU Juridiskās fakultātes studentu, jo “puisis” acīmredzot bijis perspektīvs kadrs štata darbinieka amatam. Tomēr šie plāni bijuši neveiksmīgi un pats Ivars Bičkovičs par aģenta statusu neko nav zinājis. To, ka šāda situācija varēja būt, savā liecībā apstiprināja pats Bruno Šteinbriks. Tiesa atzina, ka I. Bičkoviča sadarbība ar VDK nav pierādīta, bet 13 gadus vēlāk Saeima viņu apstiprināja augstajā amatā.

Versijas par kartītes izgatavošanu, cilvēkam nezinot, atkārtojās vēl un vēl. 2005. gadā, ziņojot par R. Eigimam labvēlīgo tiesas spriedumu, “Latgales Laiks” norādīja, ka “liecinieks“ paziņojis, ka viņam bijusi pieeja R. Eigima personas datiem un viņš arī izdomājis viņa segvārdu.

R. Eigima lieta bija interesanta arī ar to, ka viņš piedalījās divās vēlēšanās (Daugavpils domes 2001. gadā un 8.Saeimas 2002. gadā), viņa aģenta kartītei paliekot TSDC darbinieku nepamanītai. Tā tika atklāta tikai 2003. gadā, kad partiju finansēšanas likums aizliedza bijušajiem VDK aģentiem ziedot līdzekļus partijām un kartīti uzgāja KNAB modrā acs.

Visdziļākais VDK darbinieka atmiņas trūkuma piemērs bija 2003. gada “Jaunā Laika” politiķa Armanda Agruma tiesas prāva, kas arī beidzās labvēlīgi. Šajā lietā, pēc „Dienas” ziņojuma, VDK darbinieks Jurijs Motins paziņoja, ka aģenta kartīti izgatavojis mācībās. Savukārt uz tiesas jautājumu par to, vai viņš reāli vervējis aģentus, J. Motins atbildēja, ka neatceras. Kad, turpinot izjautāšanu, tiesa mēģināja noskaidrot vai visa nodaļa vervēja aģentus, Motina kungs arī to neesot spējis atcerēties.

1998. gads bija laiks, kad sabiedrība un prese pievērsa pastiprinātu uzmanību VDK aģentūras jautājumiem. Tas lielā mērā bija saistīts ar Jāņa Dombura NIP biroja publikācijām. Šī pastiprinātā uzmanība izraisīja pat VDK darbinieku publisku kritiku. 17. jūlijā „Diena” publicēja triju VDK virsnieku interviju. Viņi - VDK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Trubiņš, apakšpulkvedis Arnis Jumītis, kurš kontrolējis Tautas fronti, un VDK izmeklēšanas daļas priekšnieks pulkvedis Nikolajs Ņevickis – bija satraukušies par iespēju, ka prokuratūra varētu sākt bijušo virsnieku kriminālvajāšanu.

Viņi uzsvēra, ka VDK pildīja tikai partijas pavēles. Savus kādreizējos aģentus viņi šajā intervijā raksturoja ar tādu kā ļaunu prieku vai varbūt līdzjūtību. Šiem aģentiem savu īpašību dēļ nevarēja būt liela ietekme neatkarīgajā Latvijā, jo radošo darbinieku vide bija “kompleksaina un depresīva”. Nacionāli noskaņota aktīvista vervēšana bija salīdzināma ar morālu izvarošanu, jo bija pretrunā ar viņa pārliecību.

Lielu ažiotāžu togad izraisīja bijušā LPSR iekšlietu ministra Bruno Šteinbrika 08.04.1998 intervija Latvijas Radio žurnālistei Baibai Šābertei. Tajā B/ Šteinbriks iebilda pret bijušo drošības iestāžu darbinieku vajāšanu. Viņš aizstāvēja uzskatu, ka deportāciju mērķis bija pretvalstisko elementu pārvietošana, nevis iznīcināšana. Ar šo virsrakstu - “Viņi tika pārvietoti, nevis iznīcināti” intervija parādījās vairākās avīzēs.

Bijušais VDK darbinieks Roberts Anspaks 2007. gadā intervijā žurnālam “Nedēļa” paziņoja, ka daudzi VDK savervētie aģenti tā arī nekad neko neizdarīja, neiesniedza nevienu ziņojumu un pēc diviem gadiem tika izslēgti no aktīvo aģentu saraksta “bet kartītes palika”. Tā īsti sasmērējušies bijuši tikai tie, kas vāca informāciju “par nacionāli domājošiem cilvēkiem, inteliģenci, ebrejiem un baznīcām”. R. Anspaks uzsvēra, ka zinātnieki nemaz nezināja, ka iekļuvuši VDK aģentu skaitā.

Patiesībā R. Anspaka pozīcija bija tuva, piemēram, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes uzskatiem, kurš daudzkārt, iebilstot pret VDK kartotēku publiskošanu, norādīja, ka Latvijas interesēm bija kaitīga tikai nelielas daļas VDK aģentu darbība.

Tiesnesis Juris Stukāns, kas īpaši pētījis VDK sadarbības fakta konstatēšanas prāvas, secinājis, ka “vairākumā gadījumu, kad bija iespējams nopratināt bijušos VDK darbiniekus, tiesai nācās konstatēt, ka liecības nesatur ziņas par faktiem, kas dod pamatu atzīt personas apzinātu slepenu sadarbības faktu ar VDK, jo pārbaudāmo personu liecinieki vai nu nepazīst vai neatceras sadarbības faktu un apstākļus”.

Tādējādi nākas secināt, ka VDK darbinieki turpina sargāt savus noslēpumus un arī publiski aizstāvēt korporatīvās intereses. Tās gan pēdējā laikā maz kas apdraudējis.

* LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

21

Valstsbaznīcas mirāža

FotoLai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec no ķeblīša, bailes par mieru sabiedrībā un par valsts pamatiem tomēr ir daudz stiprākas.
Lasīt visu...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...