Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biškopji ir sašutuši,  ka jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā vairs nevar saņemt platību maksājumus, kamēr pie tādiem var tikt pat kamieļu un lamu audzētāji. Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka šajā plānošanas periodā ir mainīta maksājumu saņemšanas kārtība un maksājums atkarīgs nevis no platību hektāriem, bet bišu saimēm un līdz ar to, pēc ZM domām, līdzekļu sadale ir daudz taisnīgāka.

„Varbūt varētu noskaidrot, kā varēja gadīties, ka no platību maksājumu saņemšanas 2015.g. ir izmesti bišu saimju turētāji, no pareizā no pārrēķiniem piemērojamo koeficentu saraksta ar visām no tā izrietošām sekām. Šis saraksts ir ļoti intriģējošs. Kādi tik tradicionāli un Latvijas laukiem raksturīgi dzīvnieki tur iekļauti - gan šinšillas, gan strausi, gan nutrijas. Arī kamieļi, alpakas un lamas nav aizmirsti... Varētu padomāt, ka dzīvojam Dienvidamerikā vai Āfrikā,” neizpratni par platību maksājumu piešķiršanas kārtību pauž kāds Pietiek lasītājs.

Zemkopības ministrija apliecina, ka pašreizējā plānošanas periodā bišu saimes no liellopu vienībām izņemtas pēc Eiropas Komisijas (EK) prasības un skaidrojuma, ka tikai zālēdāji var tikt saistīti ar ilggadīgajiem zālājiem.

„Atbildot uz jautājumu par zālēdāju dzīvniekiem un to, kādēļ bites nav to sarakstā, jānorāda, ka bites ir kukaiņi, kas nav zālēdāju dzīvnieki. Salīdzinot ar iepriekšējā plānošanas periodā (2007-2013) spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tajos iekļauto dzīvnieku sarakstu, jāuzsver, ka tie ir atšķirīgi, jo LAP 2007-2013 maksājumi, kas balstīti uz zālāju apsaimniekošanu, nebija tieši saistīti ar zālēdāju dzīvniekiem, bet gan „lauksaimniecības dzīvniekiem” saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma 1.panta 7.punktā noteikto. Šī likuma ietvaros bites ir atzīstamas par lauksaimniecības dzīvniekiem,” izmaiņas skaidro ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Muceniece.

Tieši šis pats likums arī nosaka, ka kamieļi, alpakas un lamas ir atzīstami par lauksaimniecības dzīvniekiem, lai arī to skaits saimniecību ietvaros ir zems, piebilst ZM pārstāve.

Tomēr tas nenozīmē, ka biškopji palikuši bez jebkāda atbalsta. Kā skaidro ZM Lauku atbalsta attīstības departamenta direktore Liene Jansone, tāpat kā iepriekš platību maksājumu kārtība nav mainījusies un to var saņemt par sakoptām platībām, kuras tiek nopļautas līdz 15.augustam. Šo maksājumu var saņemt neatkarīgi no tā, vai un kādi dzīvnieki tiek audzēti.

Pēc ZM skaidrojuma, būtiskākās izmaiņas šogad ir ADSI (apgabali ar dabas specifiskajiem ierobežojumiem) maksājumu saņēmējiem un bioloģiskajiem biškopjiem. „ADSI maksājumu par zālājiem nevarēs saņemt, jo bišu saimes pēc EK prasības ir izņemtas no saraksta,” apliecina ZM.

Toties biškopji var pretendēt uz citu maksājumu. Kā informē ZM, bioloģiskajiem biškopjiem ir jauna atbalsta kārtība un, ja biškopim ir vismaz viens hektārs atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes, tad par bioloģiskajām bišu saimēm varēs saņemt 40 EUR par saimi, kas ir apmēram četras reizes vairāk, nekā tradicionālie biškopji saņems par vienu saimi. „Līdz šim bioloģiskie biškopji atbalstu saņēma tikai par lauksaimniecības zemi un par bioloģiskajām bišu saimēm paaugstinātu atbalstu nevarēja saņemt,” atgādina Muceniece.

Kā norāda ZM pārstāve, daudzi biškopji uzskatīja, ka vecā kārtība radīja negodīgu konkurenci starp biškopjiem, jo biškopjiem ar vienādu saimju skaitu bija būtiski atšķirīgi zemes īpašuma lielumi un līdz ar to dažāds atbalsts konkrētā biškopja saimniecībai. „Piemēram, līdz šim biškopis ar 100 saimēm un 10 ha zemes saņēma ap 1 370 EUR atbalstu, savukārt biškopis ar 100 saimēm un 100 ha zemes saņēma ap 13 700 EUR atbalstu. Sākot ar šo gadu,  bioloģiskais biškopis par 100 saimju dravu saņems 4 000 EUR atbalstu neatkarīgi no apsaimniekošanā esošās zemes platības,” jauno kārtību skaidro ZM.

Savukārt biškopības atbalsta programmā subsīdijās par bišu saimi ir paredzēti 17 eiro, ja dravā ir vairāk par 29 bišu saimēm. “Ņemot vērā, ka uz atbalstu piesakās vairāk biškopju, nekā bija plānots pirms trīs gadiem, ieviešot programmu, taču finansējums subsīdijām nav palielināts, aprēķinot atbalstu, vērā ņem samazinājuma koeficientu, un biškopji par vienu saimi, pēc provizoriskiem aprēķiniem, varētu saņemt ap 10 EUR. Precīza summa tiks nosaukta jūlijā, kad Lauku atbalsta dienests apkopos visus pieteikumus,” apliecina ZM.

Muceniece uzsver - būtiski atzīmēt, ka visi nosacījumi tika izdiskutēti un  saskaņoti ar nevalstiskajām lauksaimnieku organizācijām.

ZM arī sniedz aprēķinu, cik lielu un kādu atbalstu var saņemt biškopji. Pēc ZM aprēķiniem vidēji bioloģiskā saimniecība, kas nodarbojas ar biškopību, piemēram, kas apsaimnieko 15 hektāru platību, no kuras 1,2 ha ir augļu dārzs, bet pārējā platība ir zālāji, kā arī tai ir sertificētas 20 bišu saimes, var saņemt šādu atbalstu:

- Vienotais platību maksājums - 54 eiro/ha par 15 hektāriem ir 810 eiro,

- Zaļināšanas maksājums 34 eiro/ha par 15 hektāriem ir 510 eiro,

- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības maksājums par lauksaimniecības zemi (ābeļdārzu) 485 eiro/ha par 1,2 hektāriem ir 582 eiro,

- Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības maksājums par bišu saimēm 40 eiro par 20 saimēm ir 800 eiro,

- ADSI 45 eiro/ha par 1,2 hektāriem ir 54 eiro.

Tātad kopā gadā šāda saimniecība var saņemt 2 756 eiro.

Tāpat biškopjiem ir iespēja pretendēt uz atbalstu Lauku attīstības programmas pasākumos tieši tāpat kā visiem lauksaimniekiem. Biškopji var pretendēt uz atbalstu programmās - ieguldījumi materiālos aktīvos, atbalsts mazām saimniecībām, atbalsti jaunajiem zemniekiem, kā arī mājražotājiem paredzēti pasākumi.

Šajos pasākumos biškopji var saņemt atbalstu gan celtniecībai, gan tehnikai, stropiem, medus sviedēm un citām iekārtām un aprīkojumam, uzsver ZM.

Turklāt, kā norāda ZM, biškopības nozarē tiek realizēta arī ES finansēta Biškopības nacionālā programma (valsts atbalsts), kur atbalsts paredzēts nozares kopējai attīstītībai: atbilstoši ES regulu nosacījumiem nav pieejams finansiāls atbalsts atsevišķām saimniecībām, taču ik gadu vairāki tūkstoši biškopji bez maksas var apmeklēt dažādus seminārus, kursus, saņemt bezmaksas konsultācijas un varrozes apkarošanas preparātus, brošūras par dažādām tēmām, biškopības produktu tehniskos noteikumus, dravas mājas standartizēto projektu  utml.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...