Pietiek :: Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.

Pirmoreiz sabiedriskā organizācija ar nosaukumu Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika (BATL) parādījās 2006. gada beigās, it kā nemaz nepastāvētu ilggadējā Latvijas Tranzītbiznesa Asociācija. Acīmredzot BATL atbilda savam nosaukumam (angliski šo saīsinājumu var izlasīt tāpat kā vārdu battle - kauja), jo uzreiz iesaistījās publiskās batālijās.

Drīz vien noskaidrojās, ka BATL tikusi dibināta marginālu ideju paušanai, kas bija noderīgas tolaik politikā, ekonomikā un kriminālajā pasaulē ārkārtīgi ietekmīgā t.s. «melnā oligarha» Oļega Stepanova un viņa sabiedroto personu grupējumam. Ēnā, bet nekur tālu, stāvēja arī neuzticamais Šveices advokāts un daudzu Ventspils uzņēmumu amatpersona - Rūdolfs Meroni.

Līdz ar to BATL dibinātājos bija rodami tādi nosaukumi kā A/S Ventbunkers, SIA Mineral-Trans-Serviss, A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO), SIA Ostas Flote u.c. BATL kā runasvīru nolīga caurkritušo, tautas nemīlēto un no visiem amatiem izbalsoto politiķi Jāni Jurkānu.

Biznesa neveiksminieki

Jau kopš BATL dibināšanas brīža faktiski ikviens no šajā asociācijā esošajiem uzņēmumiem bija iejaukts vai nu kriminālās aktivitātēs, vai pēc neveiksmīgām «biznesa atņemšanas» akcijām bija parādā miljonus, vai arī pašu uzsākto tranzītnieku savstarpējo konfliktu dēļ bija pazaudējis savu biznesu.

Piemēram, Kālija Parks pēc iestāšanās BATL organizācijā no agrākajiem 5,5 miljoniem tonnu pēdējos gados pārkrāvis 130 līdz 230 tūkstošus tonnu (jeb mazāk par pusprocentu no savas reālās jaudas). Ventbunkers krāva 10 miljonus tonnu, tagad - nedaudz virs 2 miljoniem tonnu.

Kravu samazinājumu piedzīvojusi arī VTO, savukārt Ostas Flotes velkoņiem biznesā klājās tik «labi», ka firma bija spiesta apvienoties ar igauņiem kopuzņēmumā PKL Flote.

Raksturīgi, ka pilnīgi visi Rīgas un Liepājas ostu stividori, ekspeditori, kā arī lielākā tiesa no Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem gājuši BATL ar līkumu.

Viens jau ticis notiesāts

Sākotnēji BATL vadībā (citu starpā) bija tāda persona kā Ostas Flotes vadītājs Sergejs Odincovs, kurš ticis notiesāts par apzināti nepatiesa iesnieguma rakstīšanu policijai, vēloties panākt cita uzņēmēja arestu.

Vēl BATL vadībā pabijis bēdīgi slavenais kādreizējais A/S Latvijas Kuģniecība valdes vicepriekšsēdētājs Valērijs Godunovs, kura laikā no Kuģniecības uz dažādām ofšoru shēmām aizpeldēja 130 miljoni dolāru un kurš pēc tam tika vainots arī savas otras darbavietas - ekspeditorfirmas SIA LSF Trans apzagšanā, kā arī «kaktu šķīrējtiesas» afēras organizēšanā un neskaitāmās citās līdzvērtīgās izdarībās.

BATL dibinātāju vidū bija arī SSF grupas kompānijas, kas piederēja bēdīgi slavenajam Oļegam Stepanovam, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem tā dēvētā Ventspils tranzītbiznesa kara izraisītājiem. Grupā ietilpstošā SSF Apsardze savulaik saucās SIA Skeena un nodarbojās ar Latvijas Kuģniecībā izpumpēto 130 miljonu dolāru grāmatvedības «sakārtošanu» ar piecu ofšoru starpniecību.

Vēl SSF Holding bija līdzīpašnieks citā BATL sastāvā savulaik redzamajā kompānijā - SIA Naftaship, par kuru Ekonomikas policijā iesniegtas ziņas par naudas atmazgāšanu sevišķi lielos apmēros. Paralēli tam Naftaship izgaismojās to firmu skaitā, kas bija saistītas ar lielākās nelegālās telefonsarunu noklausīšanās kampaņas finansēšanu Latvijas vēsturē, kuras gaitā vairākus gadus tika klausīti vismaz 40 abonenti, bet sarunu ieraksti nodoti kādam Pečkinam no privātfirmiņas Jurnet.

Par šiem amata noziegumiem notiesāja piecus policistus - narkotiku apkarotājus, kā arī vienu «vilkati uzplečos» no Ekonomikas policijas. Jāatgādina, ka cietušo vidū bija daudzi Ventspils uzņēmēji, domes ierēdne Laima Freida, kā arī vairāki politiski aktīvi cilvēki.

Viens no policistiem - noklausītājiem tika arestēts nozieguma vietā, kad ar diktofonu no valstij piederošās noklausīšanās aparatūras nelikumīgi ierakstīja Ventspils mēra Aivara Lemberga telefonsarunu ar kādu no cietušajiem. Par to vainīgais nokļuva aiz restēm, un līdz šim brīdim ir sodu jau izcietis un atgriezies sabiedrībā.

Kad vienā no retajiem BATL sabiedriskajiem pasākumiem žurnālisti publiski uzskaitīja visus iepriekšminētos faktus, BATL runasvīrs Jānis Jurkāns mēģināja atrunāties šādi: «Runājot par šiem visiem noziegumiem, jūs aizmirsāt pieminēt, ka man deviņdesmito gadu vidū teica, ka es esot paņēmis pusotra tūkstoša dolārus!» Tomēr kopš tā laika BATL priekšroku devuši ēnu, aizkulišu darbībai.

Neslēpj lobija nolūkus

Organizācijas statūtos nav slēpts nolūks nodarboties ar aizkulišu lobismu savu dalībnieku interesēs: «Aktīvi piedalīties tranzīta politikas izstrādē un tās koriģēšanā Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā, pārstāvēt (lobēt) nozares intereses politiskajos procesos, veidot un iesniegt priekšlikumus jaunu tiesību aktu pieņemšanai un esošo pilnveidošanai, lai padarītu labvēlīgus komersantu darbības un nozares attīstības apstākļus.»

BATL darbības pirmos pāris gadus dominēja retorika par faktu, ka VAS Latvijas Dzelzceļš noteicis lielākus kopējos kravu pārvadājumu tarifus uz Ventspili un Liepāju, salīdzinot ar Rīgas maršrutu.

J. Jurkāns uzstāja, ka dzelzceļa tarifiem vajadzētu būt vienādiem uz visām ostām, un atteicās pieņemt realitāti: Ventspils osta, raugoties no kravu nosūtītāju viedokļa, ir teju 200 km tālāk no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas tirgiem nekā Rīga, tātad kopējās vienas tonnas piegādes izmaksas uz Ventspili tik tiešām ir faktiski augstākas nekā uz Rīgu. Tika apspriesta tiesāšanās par šiem tarifiem.

Savukārt 2011. gadā J. Jurkāns aicināja valsti «iejaukties Ventspils brīvostas pārvaldes darbā», kas beidzās ar atskārsmi - pilnīgi visi brīvostas valdes locekļi vienmēr ir bijuši vai nu valsts, vai pašvaldības deleģēti pārstāvji. Kur nu vēl lielāka kontrole!

«Tas izskatās pēc Oļega Stepanova un viņa sabiedroto stila,» savulaik komentēja toreizējais SIA LSF Holdings ģenerālmenedžeris Edgars Jansons, kurš tika atzīts par cietušo vismaz trijās no augstākminētajām krimināllietām. «Ar lielu troksni tiek savākti cilvēki un kaut kas uzveidots, bet, kad jāsāk darīt konkrētas lietas, vienīgā atbilde ir apmēram tāda - mēs kādu sūdzēsim tiesā. Par biznesa attīstību domāts netiek. Tāpēc nerodas pārliecība, ka BATL kaut ko varēs izdarīt tranzīta vides uzlabošanai, ja turklāt ņem vērā, ka par vienu no galvenajiem Latvijas tranzītbiznesu destabilizējošajiem faktoriem, iespējams, varētu uzskatīt pašus BATL biedrus…»

BATL pazūd, lai atgrieztos

Pēc dažu gadu darbības, Oļegam Stepanovam un viņa vadītajam grupējumam pamazām izšķīstot un noejot no skatuves, pagrima arī BATL darbība. Jānis Jurkāns, uz atvadām neveiksmīgi mēģinot izraisīt sīku skandāliņu, atstāja amatu ap to laiku, kad par Ventbunkeru cīnījās divas apsargu grupas. O. Stepanovs zaudēja gan ietekmi Ventbunkerā, gan BATL, un par kabatas organizācijas vadītāju vienubrīd kļuva viens no R. Meroni kabatas menedžeriem - Aivars Gobiņš.

Tā tas notika līdz brīdim, kad par BATL vadītāju kļuva vēl viena caurkritusi politiķe - Inga Antāne, kura iepriekš nesekmīgi kandidēja uz Rīgas domi (viņas pārstāvētā Reformu partija nepārvarēja 5% barjeru, turklāt pēc tam partija tika likvidēta).

Iepriekš viņa ieņēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža padomnieces amatu, sēdēja Rīgas brīvostas valdē, kā arī bija viena no autorēm 2012. gada izteikumiem, uz kuru pamata kārtējo reizi mēģināja atstādināt Ventspils mēru Aivaru Lembergu un kurus visu līmeņu tiesas kārtējo reizi noraidīja.

Kad E. Sprūdža vietā par ministru kļuva Einars Cilinskis, viņš drīz vien I. Antāni atlaida, jo pastāvēja aizdomas: tiesvedība bija safabricēta tāpēc, lai dotu iemeslu pelnīt advokātu birojam Triniti, kurš par labu maksu tiesās pārstāvēja E. Sprūdža politisko pozīciju.

Atklājās, ka šī advokātu biroja partnere bijusi neviena cita kā I. Antāne, kas tādā veidā izgādājusi Triniti iespēju patērēt valsts naudu - savai darbavietai gan pirms, gan pēc darba valsts pārvaldē.

Laikā, kad norisinājās minētā tiesvedība, kas beidzās ar A. Lemberga uzvaru, BATL jau bija sākusi finansiāli «piebarot» I. Antāni, kamēr viņa vēl ieņēma amatus ministrijā un/vai Rīgas ostā. To parādīja viņas deklarācija: I. Antāne no BATL saņēma 4500 eiro atalgojumu.

Tajā laikā BATL biedru sastāvs bija mainījies: klāt nākuši vairāki t.s. Ventspils kriminālprocesos daļēji vai pilnībā arestēti ofšori - tādi kā Belegginsmaatshchappij Geit B.V., divi ar nosaukumu Yelverton un kāds Elektrotech Ltd. Attiecīgi BATL ieņēmumi 2013. gadā bija tikai divi ziedojumi pa 6000 latiem no Kālija Parka un VTO, kā arī biedru naudas - 61 850 latu. Būtiska daļa no šiem ieņēmumiem - Ls 20 401 - aizgāja kāda vārdā neminēta «laikraksta izdošanai».

Visas šīs izdarības I. Antānei laimi neatnesa: Valsts ieņēmumu dienests viņai uzrēķināja 12 tūkstošu latu lielus nodokļu parādus un pieprasīja atvilkt viņai 30% no algas, kamēr parāds būs nomaksāts. To uzzinot, ministrs atsauca I. Antāni no viņas tābrīža pēdējā valsts amata - Rīgas brīvostas valdes locekles posteņa.

Pēc izbalsošanas no visiem amatiem I. Antāne atrada nākamo «barotni» tieši BATL vadībā. Lai viņa tiktu pie šīs vietas, organizācijas vadībā tika «samazināts» Vladislavs Šafranskis.

Vēlreiz mēģina kandidēt

Pērn Inga Antāne vēlreiz mēģināja tikt pie sava pirmā vēlētā amata dzīvē - kandidēja uz Ventspils domi, taču neveiksmīgi. Savukārt pēdējais publiskais paziņojums BATL mājaslapā ir divus gadus vecs.

2016. gada decembrī kādā sociālo tīklu diskusijā no I. Antānes teiktā varēja noprast, ka viņa atkal cenšas Ventspils ostas kravu kritumā vainot Latvijas Dzelzceļa tarifus, nevis pašas asociācijā ietilpstošo uzņēmumu uzvedību, jau desmit gadus zīmējoties nebeidzamās tiesu lietās un biznesa atņemšanas gadījumos - acīmredzot I. Antāne nezina, ka jautājums par dzelzceļa tarifiem izdiskutēts un izspriests jau pirms gadiem astoņiem.

Kopš tā laika temats atzīts par slēgtu, jo Latvijas Dzelzceļš kā valsts uzņēmums nevar uz sava rēķina vadāt kravas pa garāku maršrutu uz Ventspili, ja tikai tā patīk kādai kabatas organizācijai. Galu galā ne Ventspils Naftas Terminālam, ne Ventamonjakam, ne Ventall un visiem citiem dzelzceļa tarifs nav šķērslis, lai sekmīgi strādātu Ventspils brīvostā.

Toties parādījusies informācija, ka BATL 2017. gadā kalpoja par vienu no R. Meroni vadītā grupējuma priekšvēlēšanu tēriņu apmaksātājiem - paralēli SIA Media Support un SIA Airtech. Ņemot vērā, ka BATL vadītāja pati bija viena no kandidātēm, itin viss finansiālais atbalsts, kas nāk par labu viņas sarakstam, būtu bijis jāieskaita priekšvēlēšanu tēriņu apjomā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

FotoSveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt nepārsteidza "karstās ziņas" portālā www.pietiek.com. Izlasīju visu, ko nu tur par mani sarakstījuši. Nezinātājam tā bija kā sensācija! Nu kur šitāds krāpnieks uz Saeimu raujas! Pilnīgi aptracis! Tur taču valsts iedzīvotāji uz revolūciju, uz bruņutransportieriem jāsauc! 
Lasīt visu...